Attieksme pret vecumu mainās

NO CIK gadiem cilvēks ir vecs? Atbildes varētu būt ļoti dažādas — atkarībā no tā, kam jūs to vaicātu. Dažs labs pusaudzis par veciem nosauktu pat tos, kam vairs nav 25.

Taču, piemēram, operdziedātājiem viņu ziedu laiki iestājas daudz vēlāk. Austrālijas laikrakstā The Sun-Herald par cilvēkiem, kuri cenšas izveidot karjeru, ir teikts: ”Mūsdienu realitāte ir šāda: ja jums tas nav izdevies līdz 40 gadu vecumam, jums tas neizdosies nekad.”

Plaši izplatīti viedokļi

Pastāv uzskats, ka vecumā cilvēki biežāk cieš nelaimes gadījumos, lēnāk mācās un strauji pasliktinās viņu fiziskais stāvoklis. Bet vai šāds uzskats ir pamatots? Pēc Pasaules veselības organizācijas statistikas datiem, Eiropā notikušajos ”ceļu satiksmes negadījumos trešā daļa bojā gājušo ir bijuši jaunāki par 25 gadiem”. Tāpat ir novērots, ka fiziskais stāvoklis cilvēkiem visstraujāk pasliktinās laika posmā no 30 līdz 40 gadiem, un nav pierādījumu, ka vesela cilvēka prāta spējas ar gadiem kļūtu vājākas.

Ko var teikt par uzskatu, ka veci cilvēki noteikti ir slimi? ”Populārs ir mīts, ka vecums un slimība ir sinonīmi,” teikts The Medical Journal of Australia. Patiesībā daudziem veciem cilvēkiem ir samērā laba veselība, un viņi sevi neuzskata par veciem. Viņi jūtas tāpat kā amerikāņu valstsvīrs Bernards Baruhs, kurš sacīja: ”Mani no vecuma robežas vienmēr šķir piecpadsmit gadi.”

Tad kāpēc veci cilvēki tik bieži tiek diskriminēti un pat sastopas ar klaji aizspriedumainu attieksmi? Tas lielā mērā ir izskaidrojams ar attieksmi, kāda sabiedrībā ir izveidojusies pret vecumu.

Attieksme pret vecumu

”Apreibinājušies ar jaunību, amerikāņi masu informācijas līdzekļos atspoguļo sagrozītu vecu cilvēku tēlu,” žurnālā The New York Times Magazine raksta Makss Frenkels. ”Veci cilvēki no mediju biznesa ir gandrīz pilnībā izstumti,” viņš saka. Tas palīdz saprast paradoksālo situāciju, kāda ir izveidojusies mūsdienu sabiedrībā; The UNESCO Courier par to bija teikts: ”Nekad iepriekš . . sabiedrība nav tik daudz darījusi veco ļaužu labad kā tagad. Viņiem ir nodrošināta ekonomiskā un sociālā aizsardzība, taču viņu tēls sabiedrības acīs ir izteikti negatīvs.”

Pat medicīna nav brīva no aizspriedumiem. Kā ir minēts žurnālā The Medical Journal of Australia, ”Daudzi ārsti pievienojas sabiedrībā izplatītajam viedoklim, ka cilvēkiem, kas vecāki par 65 gadiem, ir par vēlu veikt profilaktiskus veselības aprūpes pasākumus. [. .] Tāpēc daudzos svarīgos pētījumos veci cilvēki netiek iekļauti.”

Tajā pašā žurnālā atzīmēts: ”Negatīvā attieksme pret veciem cilvēkiem — viņu ierindošana ”geriatrisko pacientu” kategorijā — reizēm tiek izmantota par attaisnojumu sliktākai medicīniskai aprūpei. Daudzas plaši izplatītas, bet ne pārāk nopietnas funkcionālas problēmas, piemēram, pasliktināta redze vai dzirde, vai nu vispār netiek ņemtas vērā, vai tiek uzskatītas par normālu novecošanas pazīmi. [. .] Lai darbotos efektīva profilaktisko pasākumu programma, svarīgākais ir mainīt attieksmi pret veciem cilvēkiem.”

”Iespējams, ir pienācis laiks vismaz attīstītākajās valstīs mainīt tradicionālo uzskatu par vecumu un atbīdīt vecuma robežu tālāk,” teikts britu medicīnas žurnālā The Lancet. Kāpēc tas ir svarīgi? Žurnālā paskaidrots: ”Mainot vecuma definīciju, varētu izbeigt drūmās prognozes, kas tiek ļoti bieži izmantotas, lai pastiprinātu aizspriedumus pret ”veco cilvēku uzplūdu”, kuri patērē ”pārāk lielu daļu” no jau tā trūcīgajiem veselības aprūpes resursiem.”

Veco cilvēku skaits aug

Fakti liecina, ka veco cilvēku skaits strauji aug. ”Salīdzinājumā ar 1955. gadu, 2025. gadā tādu cilvēku skaits, kuri būs 65 gadus veci vai vecāki, būs pieaudzis četrkārt un to procentuālais daudzums pasaules iedzīvotāju vidū būs divkāršojies,” ziņo The UNESCO Courier.

Jau pašlaik Indijā veco cilvēku skaits ir lielāks nekā Francijas kopējais iedzīvotāju skaits. Savukārt Amerikas Savienotajās Valstīs 76 miljoni cilvēku, kas ir dzimuši tā dēvētā ”bērnu buma” laikā, proti, nākamajos 18 gados pēc Otrā pasaules kara, aizies pensijā tuvākajos 50 gados. Pasaules sabiedrības ”novecošana” ne tikai rada bažas daudziem ekonomistiem un veselības aprūpes darbiniekiem, bet arī liek pārvērtēt vispārpieņemtos uzskatus par vecumu.

Prasība pēc jauna scenārija

Dažkārt cilvēka dzīve tiek salīdzināta ar trīscēlienu lugu. Pirmais cēliens ir atvēlēts tam, lai baudītu jaunību un iegūtu izglītību. Ģimenes pienākumi un nopūlēšanās darbā veido otrā cēliena saturu. Bet trešajā cēlienā scenārijs paredz, ka aktieri atkāpjas prožektoru neapspīdētajā skatuves aizmugurē un bezdarbīgi gaida brīdi, kad priekškars kritīs.

Taču, ņemot vērā 20. gadsimtā panākto progresu veselības aprūpes, higiēnas un citās jomās, ”trešais cēliens”, ko ”aktieri” pavada skatuves aizmugurē, ir pagarinājies līdz pat 25 gadiem. Daudzi no ”aktieriem” negrib samierināties ar viņiem atvēlēto dīko atpūtu. Šādu aktīvu vecu cilvēku kļūst arvien vairāk, un viņi sāk pieprasīt, lai scenārijs tiktu pārrakstīts.

Veco cilvēku lielais ieguldījums

Populārs ir uzskats, ka veci cilvēki lielākoties ir atkarīgi no citiem, taču tas nav tiesa. Žurnālā The New York Times Magazine bija teikts, ka Amerikas Savienotajās Valstīs ”vairākums veco cilvēku ir materiāli patstāvīgi vidusslāņa patērētāji, kas ir labāk situēti nekā jaunie pāri, . . un [ka] sociologi redz parādāmies vērā ņemamu cilvēku grupu, ko veido . . pārtikuši veci cilvēki”. Mārketinga pasniedzējs Filips Kotlers no Ziemeļrietumu universitātes Amerikas Savienotajās Valstīs to komentēja šādi: ”Tirgotāji par ienesīgāko demogrāfisko mērķi drīz uzskatīs turīgos patērētājus vecumā no 55 gadiem.”

Ieguldījums, ko dod veci cilvēki, nebūt neaprobežojas tikai ar finansu sfēru. Kā varēja lasīt Sidnejas laikrakstā The Sunday Telegraph, patlaban Austrālijā ”vecmāmiņas paveic pusi no darba, kas saistīts ar bērnu aprūpēšanu, — vairāk nekā trešdaļai strādājošo sieviešu viņu prombūtnes laikā bērnus uzrauga vecmāmiņa”.

Daudzviet par īpašu vērtību tiek uzskatīta veco cilvēku uzkrātā gudrība. Piemēram, Francijas pilsētā Truā vecie cilvēki bērniem pēc stundām māca tādas noderīgas iemaņas kā, piemēram, stikla izgatavošanu, akmens apstrādi, namdara, santehniķa un celtniecības darbus. Papildus tam, ka vecie cilvēki māca citus, daudzi no viņiem arī apmeklē skolas, lai mācītos paši.

Žurnāla The UNESCO Courier 1999. gada janvāra numurā bija teikts, ka, ”pēc asociācijas International Association of Universities of the Third Age datiem, visā pasaulē ir vairāk nekā 1700 universitāšu veciem cilvēkiem”. Žurnālā par tām stāstīts: ”Kaut arī dažādās valstīs šīs universitātes ir ļoti atšķirīgas un tiek atšķirīgi vadītas, tās ir izveidotas ar mērķi palīdzēt veciem cilvēkiem pilnvērtīgi iekļauties sabiedriskajā un kultūras dzīvē.” Kādā no šādām mācību iestādēm Japānā studentu skaits sasniedz 2500!

”Veco cilvēku daudzpusīgais ieguldījums ģimenes un sabiedrības labā ir ārkārtīgi liels, kaut arī to ir grūti izmērīt, jo par lielāko daļu no viņu paveiktā viņi nesaņem atlīdzību,” saka Pasaules veselības organizācijas Novecošanas un veselības programmas grupas vadītājs Aleksandrs Kalašs. ”Valstīm . . nebūtu jāuzskata sabiedrības novecošana par problēmu, tā drīzāk ir ceļš uz problēmu risinājumiem. . . pirmkārt un galvenokārt [vecie cilvēki] būtu jāuzskata par vērtību, kas noteikti jāizmanto.”

Nav šaubu, ka cilvēka spēju labi justies savās vecumdienās var ietekmēt citu cilvēku uzskati un aizspriedumi, taču daudz kas ir atkarīgs no viņa paša attieksmes pret dzīvi. Ko jūs personiski varat darīt, lai līdz ar vecumu nezaudētu garīgo un fizisko aktivitāti? Lūdzu, izlasiet ielogojumu 12. un 13. lappusē, kur vairāki veci cilvēki ir pastāstījuši, kā viņiem izdodas palikt aktīviem un saglabāt dzīvesprieku.

Centieties dzīvot aktīvu dzīvi

Kā jūs pamanīsiet, visiem šiem enerģiskajiem vecajiem cilvēkiem kopīgs ir tas, ka viņi nodarbojas ar kaut ko lietderīgu — vienalga, vai tas ir algots vai bezpeļņas darbs. Tāpat viņi regulāri veltī laiku fiziskiem vingrinājumiem, uztur kontaktus ar dažāda vecuma cilvēkiem un gādā par savām garīgajām vajadzībām. Protams, šie laimīgas un aktīvas dzīves noslēpumi ir noderīgi ne tikai veciem, bet arī jauniem cilvēkiem.

Šodienas nepatīkamā realitāte ir tāda, ka, pat lasot šo rakstu, jūs novecojat. (Salamans Mācītājs 12:1.) Tomēr pievērsiet uzmanību secinājumam, kas izdarīts izdevumā Bulletin of the World Health Organization: ”Tāpat kā veselība ļauj saglabāt aktīvu dzīvesveidu, aktīvs dzīvesveids nodrošina vislabākās izredzes saglabāt labu veselību.”

[Rāmītis/Attēli 12. lpp.]

Joprojām aktīvi un dzīvespriecīgi

DIENVIDĀFRIKAS REPUBLIKA. Pīts Ventzels, 77 gadi, brīvprātīgs pilnas slodzes strādnieks.

  ”Es apzinos, cik liela nozīme veselības saglabāšanā ir regulāriem vingrinājumiem. Pēdējos gados es esmu rūpējies par savu nelielo dārziņu. Pēc šādas izkustēšanās es jūtos gluži cits cilvēks. Lai paveiktu pēc iespējas vairāk, es esmu centies vadīties pēc principa: ”Laiku, ko nenozog neizlēmība, nolaupa vilcināšanās.” ”

[Attēls]

”Es apzinos, cik liela nozīme ir regulāriem vingrinājumiem.” (Pīts)

JAPĀNA. Josiharu Siodzaki, 73 gadi, nekustamā īpašuma konsultants.

  ”Man ir lumbago, augsts asinsspiediens un Menjēra slimība. Četras dienas nedēļā es braucu ar velosipēdu no mājām uz darbu un atpakaļ — tā es kopumā veicu 12 kilometrus garu ceļu. Šie braucieni nāk par labu manai veselībai, jo netiek pārslogota mugura, toties nostiprinās kāju muskuļi. Es tiecos pēc miera ar visiem, arī ar saviem kaimiņiem, un cenšos nepievērst uzmanību citu trūkumiem un kļūdām. Es esmu sapratis, ka cilvēki ir daudz atsaucīgāki, ja viņus uzslavē, nevis kritizē.”

[Attēls]

”Es cenšos nepievērst uzmanību citu trūkumiem.” (Josiharu)

FRANCIJA. Leona Šalonī, 84 gadi, pilnas slodzes sludinātāja.

  ”Kad 1982. gadā es aizgāju pensijā, man bija smagi ap sirdi, jo man ļoti patika mans frizieres darbs. Tā kā man vairs nebija nekādu īpašu pienākumu, es kļuvu par pionieri, kā sauc Jehovas liecinieku pilnas slodzes sludinātājus. Studējot Bībeli ar daudziem ieinteresētiem cilvēkiem, es pastāvīgi nodarbinu prātu. Man nav automašīnas, tāpēc es daudz staigāju kājām. Tas nāk par labu veselībai.”

[Attēls]

”Studējot Bībeli ar daudziem cilvēkiem, es pastāvīgi nodarbinu prātu.” (Leona)

BRAZĪLIJA. Fransisku Lapastins, 78 gadi, brīvprātīgs pilnas slodzes strādnieks.

  ”Parasti es neņemu pie sirds, ja kāds mani aizskar vai ignorē. Es nospriežu, ka šo cilvēku, iespējams, nomāc kādas grūtības. Mums visiem gadās tādas dienas, kad mēs nespējam būt īpaši draudzīgi. Es cenšos neturēt uz šādiem cilvēkiem ļaunu prātu un neaizmirst, ka citiem ir jāpacieš arī mani. Šāda attieksme man ir palīdzējusi iegūt īstus draugus.”

[Attēls]

”Es cenšos neturēt uz cilvēkiem ļaunu prātu.” (Fransisku)

AUSTRĀLIJA. Dons Makleins, 77 gadi, joprojām strādā 40 stundas nedēļā.

  ”Četrus gadus pēc sirds asinsvadu šuntēšanas man joprojām ir teicama veselība. Es neuzskatīju, ka līdz ar šo sirds operāciju mana dzīve ir neatgriezeniski pasliktinājusies. Kā jau es to esmu darījis gadiem ilgi, es vēl aizvien katru dienu dodos pastaigās. Jaunībā es ievēroju, ka cilvēki pāragri sāk sevi uzskatīt par veciem, un allaž nodomāju, ka es neļaušu sevī veidoties šādai attieksmei. Es izjūtu patiesu gandarījumu, iepazīstot cilvēkus un risinot ar viņiem sarunas. Ja mēs savā dzīvē atvēlam vietu garīgiem jautājumiem, mēs pieredzēsim, kā piepildās vārdi no 103. psalma 5. panta: ”[Jehova] bagātīgi iepriecina tevi vecumā ar svētīgām dāvanām, tā ka tava jaunība atjaunojas kā ērglis.” ”

[Attēls]

”Nesāciet pāragri sevi uzskatīt par veciem.” (Dons)

JAPĀNA. Čijoko Čjonana, 68 gadi, pilnas slodzes sludinātāja.

  ”Lai saglabātu labu veselību, ir svarīgi neļaut uzkrāties stresam un nepārgurt. Es cenšos pārāk neraizēties par to, kas notiek, un es esmu konstatējusi, ka laiku pa laikam man nāk par labu pārmaiņas. Nesen es iemācījos izmantot abaku, lai vingrinātu pirkstus un prātu. Manuprāt, ir noderīgi uzsākt kaut ko jaunu.”

[Attēls]

”Manuprāt, ir noderīgi uzsākt kaut ko jaunu.” (Čijoko)

FRANCIJA. Žozefs Kerdido, 73 gadi, pilnas slodzes brīvprātīgais strādnieks.

  ”Novecojot ir svarīgi pēc iespējas ilgi palikt aktīvam. Darbojoties cilvēks izjūt gandarījumu, turklāt ir jādomā, ko lietot uzturā, un nepieciešamības gadījumā kaut kas šajā ziņā jāmaina. Manuprāt, cilvēks pārvēršas, ja viņa dzīvē ir kāda jēga. Es domāju, ka labas veselības saglabāšanā ļoti liela nozīme ir garīgumam. Kad es vēl nebiju Jehovas liecinieks, es biju ļoti neizlēmīgs un pesimistiski noskaņots. Zinot Bībeles patiesību, cilvēks gūst neparastu garīgu spēku, kas palīdz tikt galā ar dažādām situācijām.”

[Attēls]

”Ļoti liela nozīme ir garīgumam.” (Žozefs)