Lub 7 Hli
Lub 7 Hli Tim 1
Cia li qhia txhua yam uas nej xav yuav rau Vajtswv.—Flp. 4:6.
Thaum luag hais lus nchav thiab ua tsis zoo rau peb, yuav ua rau peb ntxhov siab. Yog tus ntawd yog ib tug phoojywg lossis ib tug txheeb ze ces hajyam mob peb. Yog peb xyaum raws li Hanas tus qauv peb yuav muaj lub siab tus. (1 Xam. 1:12) Ib yam li Hanas, peb los yeej tham tau ntev loo nrog peb Leej Txiv Yehauvas txog peb tej kev txhawj xeeb thiab peb tej kev nyuaj siab. Txawm peb tsis paub hais lus cuag li tej paj huam rau Yehauvas los nws yeej tsis xav li cas. Muaj tej zaum peb yuav hais tej lus ntsawv siab thiab quaj ncia dhawv los Yehauvas yeej mloog peb tej lus thov. Tsis tas li ntawd xwb peb yuav tsum nco ntsoov Paulus cov lus hauv Filipis 4:6, 7. Paulus hais tias thaum peb thov Vajtswv peb yuav tsum nco ntsoov ua Yehauvas tsaug rau tej uas peb muaj, txojsia uas nws muab pub rau peb, tej uas nws tsim, nws txojkev hlub uas nyob mus ib txhis, thiab tej koob hmoov rau yav tom hauv ntej. w20.02 21 ¶3, 6
Lub 7 Hli Tim 2
Muaj sijhawm sib tham.—Tlq. 3:7.
Yehauvas yog tus uas muab lub qhov ncauj rau peb hais lus. (Khd. 4:10, 11; Tsm. 4:11) Nws Txojlus pab kom peb txawj hais lus zoo. Peb yuav tsum npaj tham txog Yehauvas thiab nws lub Nceeg Vaj txhua lub sijhawm. (Mat. 24:14; Loo. 10:14) Tiamsis nco ntsoov tias peb cov lus tseem ceeb heev. Yog li ntawd thaum peb tham txog Yehauvas rau lwm tus peb yuav tsum ua siab mos siab muag thiab tsis txhob hais siab lawv lossis lawv txojkev ntseeg. (1 Pet. 3:15, 16) Yog peb ua li no ces lawv yuav xav mloog peb dua thaum peb mus tham txog phau Vajlugkub. Cov txwj laus yuav tsum tsis txhob ntshai qhuab ntuas ib tug kwvtij nkauj muam. Lawv yuav tsum xyuas seb thaum twg thiaj zoo nrog tus ntawd tham kom thiaj tsis ua rau nws txaj muag. w20.03 18-19 ¶2-4
Lub 7 Hli Tim 3
Thov Vajtswv pab.—Mat. 26:41.
Peb yuav thov Vajtswv rau tej yam twg? Zoo rau peb thov kom Yehauvas “tsav kev ntseeg rau peb ntau zuj zus.” (Luk. 17:5; Yhs. 14:1) Peb yuav tsum muaj kev ntseeg vim Xatas yuav sim Yexus cov thwjtim txhua tus huvsi. (Luk. 22:31) Kev ntseeg yuav pab kom peb ua tau siab tus li cas? Kev ntseeg yuav pab peb muab qhov teeb meem tso plhuav rau Yehauvas. Peb kuj ua li peb ua tau los daws peb qhov teeb meem, tiamsis peb paub tias Yehauvas yog tus muaj tswvyim dua, peb thiaj tso siab plhuav rau nws thiab muaj lub siab tus. (1 Pet. 5:6, 7) Yog peb thov Vajtswv thaum peb raug kev sim siab ces yuav pab tau peb muaj lub siab tus. Cia peb mus tham txog Lanpaw (Robert). Nws yog ib tug txwj laus uas twb muaj 80 tawm xyoo lawm. Nws hais tias: “Cov lus ntuas hauv Filipi 4:6, 7 pab tau kuv nyiaj dhau tej kev ntxhov siab uas kuv raug. Yav thaud kuv muaj teeb meem txog nyiaj txiag thiab kuv kuj tsis tau ua txwj laus tau ib ntus.” Dabtsi pab tau Lanpaw muaj lub siab tus? Nws hais tias: “Thaum twg kuv pib txhawj ces kuv thov Vajtswv. Kuv yimhuab thov Vajtswv kuv lub siab yimhuab tus.” w19.04 9-10 ¶5-7
Lub 7 Hli Tim 4
Kuv tau ua txhaum rau koj, rau koj tib leeg xwb.—Pnk. 51:4.
Kev yuam menyuam ua phem ua qias ua txhaum Vajtswv. Thaum ib tug twg ua txhaum rau lwm tus, nws kuj ua txhaum Vajtswv thiab. Mauxe Txoj Kevcai hais tias thaum ib tug dag nws tus kwvtij zej zog, nws ‘ua txhaum ua tsis ncaj rau Yehauvas.’ (Lek. 6:2-4) Yog li ntawd, thaum ib tug Khixatia hauv lub koom txoos dag ntxias menyuam ua phem ua qias, kuj yog nws ua txhaum Vajtswv lawm thiab. Yog Yehauvas Cov Timkhawv ib tug ua li no, nws ua rau luag thuam Yehauvas lub npe. Vim li ntawd peb thiaj ntxub txojkev yuam menyuam ua phem ua qias. Phau Tsom Faj thiab phau Tsim Dheev! qhia tias cov uas raug yuam ua phem ua qias yuav ua li cas thiaj thev taus lawv tej kev nyuaj siab. Ob phau no kuj qhia seb lwm tus yuav pab nplig lawv li cas, thiab cov niam txiv yuav tiv thaiv lawv cov menyuam li cas. Lub koom haum cob qhia cov txwj laus tias thaum muaj ib tug yuam menyuam ua phem ua qias, lawv yuav siv phau Vajlugkub los tu qhov teeb meem no li cas. Lub koom haum ua tib zoo tshuaj xyuas kom lub koom txoos txawj tu tej teeb meem zoo li no. w19.05 9 ¶8-9
Lub 7 Hli Tim 5
Puas tsimnyog . . . mus tuavxam nrog cov neeg tuag kom pab cov neeg ciaj?—Yay. 8:19.
Vajtswv Txojlus zoo li rab ntaj ntse uas phua hlo Xatas tej lus dag ntxias rau peb pom tseeb. (Efe. 6:17) Vajtswv Txojlus qhia tseeb tias tibneeg nrog tsis tau cov tuag sib txuas lus. (Pnk. 146:4) Phau Vajlugkub kuj qhia tias tsuas yog Yehauvas tib leeg xwb thiaj paub txog yav tom hauv ntej. (Yay. 45:21; 46:10) Yog peb niaj hnub nyeem thiab ua tib zoo xav txog Vajtswv Txojlus, peb yuav paub tawm tsam thiab paub ntxub Xatas tej lus dag ntxias. Yog li ntawd, tsis txhob koom nrog kev teev dab lossis ua dab hlo li. Peb yog cov tseem Khixatia, peb yeej tsis xav kov ib yam dabtsi uas txuam nrog kev teev dab hlo li. Xws li, mus cuag tej txiv neeb txiv yaig lossis hu tej poj koob yawm txwv pab. Peb kuj tsis koom tej kev lig kevcai ua rau cov tuag rau qhov peb paub tseeb tias lawv tuag lawm tiag tiag. Tsis tas li ntawd xwb, peb tsis saib hnub saib hli lossis saib caij saib nyoog. Peb paub tias tag nrho tej kev lig kevcai no tsim tau teeb meem loj heev thiab tej zaum yuav coj tau peb mus mag Xatas thiab cov dab rooj ntxiab. w19.04 21-22 ¶8-9
Lub 7 Hli Tim 6
Twb yog vim li ntawd Vajtswv thiaj cia neeg mus ua phem ua qias raws li lawv lub siab nyiam.—Loo. 1:24.
Cov uas qaug rau ntiajteb lub tswvyim xav tias phau Vajlugkub nruj dhau tsis muaj leejtwg coj tau. Lawv cav tias Vajtswv twb yog tus tsim kom tibneeg txawj sib nyiam sib ntshaw, nws tseem txwv thiab lov? Lawv xav yuam kev tias tsis txhaum leejtwg, kavtsij ua raws li yus lub siab ntshaw. Tiamsis phau Vajlugkub tsis qhia li ntawd. Vajtswv txuag peb lub koob, nws thiaj tsav tswvyim kom peb txawj tswj peb lub siab lub cev. (Klx. 3:5) Yehauvas kuj pub peb muaj txij nkawm, xwv peb thiaj tsis ua txhaum rau peb lub cev. (1 Klt. 7:8, 9) Phau Vajlugkub cob qhia kom peb txhob muab txojkev pw ua niam txiv siv ywj siab xwv peb thiaj tsis ntsib teeb meem. Kev pw ua niam txiv yog ib txojkev tshwj cia rau tej txij nkawm kom ib leeg txaus siab rau ib leeg. (Paj. 5:18, 19) Txawm tej txij nkawm los yuav tsum nco ntsoov nqe Vajlugkub no: “Cia txhua tus paub tswj nej lub cev kom dawb huv kom luag thiaj saib taus, tsis yog ua raws li lub siab ntshaw kev phem kev qias.”—1 The. 4:4, 5. w19.05 22-23 ¶7-9
Lub 7 Hli Tim 7
Nws thiab nws cov tubrog nrog lwm haivneeg cov tubrog ua ke mus ntaus rog ib yam li nthwv nagxob nagcua.—Exk. 38:9.
Vajtswv yuav tsis pub tej nom tswv los ua kom nws cov tibneeg puam tsuaj tag. Vajtswv cov tibneeg zoo siab hlo ris nws lub npe thiab lawv mloog nws tej lus sam hwm kom tawm plaws hauv kev ntseeg cuav mus. (Teh. 15:16, 17; Tsm. 18:4) Lawv kuj sib zog pab lwm tus khiav tawm ntawm kev ntseeg cuav thiab. Yog li ntawd, lawv yuav ‘tsis nrog kev ntseeg cuav raug txim!’ Txawm Yehauvas yuav tiv thaiv lawv thaum nws muab kev ntseeg cuav ua puam tsuaj tag los, lawv txojkev ntseeg yuav tsum ruaj khov lawv thiaj thev taus tej uas tseem yuav los. (Exk. 38:2, 8) Tom qab Yehauvas ua kom kev ntseeg cuav puam tsuaj tag lawd, yuav tshuav tib txojkev ntseeg hauv ntiajteb lawm xwb. Txojkev ntseeg ntawd yog Yehauvas Cov Timkhawv. Xatas yuav npau taws heev. Nws yuav siv dab tej lus dag ntxias nom tswv los sib koom ua ke mus tawm tsam Yehauvas cov tub qhe. (Tsm. 16:13, 14) Pab nom tswv ntawd hu ua “Nkos . . . uas nyob hauv tebchaws Mankos.” Thaum pab nom tswv no pib tawm tsam Yehauvas cov tibneeg ces ntsuj rog Amankedoos pib thaum ntawd.—Tsm. 16:16. w19.09 11 ¶12-13
Lub 7 Hli Tim 8
Cov neeg txawj ntse xav, tej ntawd tsis tseemceeb dabtsi li.—1 Klt. 3:20.
Txheej thaum ub, Xatas siv kev ntseeg cuav los haub ntxias tibneeg mus ua plees ua yi. Nimno los nws tseem ua ib yam li qub thiab. Tej kev ntseeg cuav tsis saib tias kev plees kev yi txhaum Vajtswv txoj kevcai. Lawv tseem txhawb tej kev qias vuab tsuab no thiab! Vim li no, thiaj li muaj coob tus hais tias lawv ntseeg Vajtswv tiamsis ho tsis coj raws li nws txoj kevcai dawb huv. Hauv tsab ntawv uas tus tubtxib Povlauj sau mus rau cov Loos nws piav tias thaum kawg yuav zoo li cas. (Loo. 1:28-31) Nws hais tias tibneeg yuav ua kev plees kev yi txhua yam tsis hais pojniam deev pojniam txivneej deev txivneej. Tag nrho tej no puavleej yog “tej uas tsis tsim nyog ua.” (Loo. 1:24-27, 32; Tsm. 2:20) Yeej tseem ceeb heev rau peb ua raws li tej uas phau Vajlugkub qhia, puas yog? Tibneeg tej tswvyim tawm tsam Yehauvas tej kevcai. Lawv tsis cob qhia raws li Vajtswv Txojlus tiamsis cob qhia raws li “tej uas tibneeg lub siab nyiam.” (Kal. 5:19-23) Tibneeg tej tswvyim ua rau lawv khav theeb thiab “xam pom lawv tus kheej xwb.” (2 Tim. 3:2-4) Tus cwj pwm no txawv deb ntawm tus cwj pwm uas Vajtswv xav kom nws cov tibneeg muaj. Vajtswv txhawb kom nws cov tibneeg ua siab mos siab muag thiab txo hwjchim.—2 Xam. 22:28. w19.06 5-6 ¶12-14
Lub 7 Hli Tim 9
Tej phoojywg twb txawj sib hlub txhua lub sijhawm. Yog kwvtij tsis paub sib pab thaum muaj kev txomnyem yuav zoo dabtsi?—Paj. 17:17.
Eliya teev tiam Yehauvas rau ib lub caij uas muaj kev kub ntxhov thiab nws raug tawm tsam heev. Thaum Yehauvas hais kom Eliya faib haujlwm rau Elisa ua twb yog Nws muab ib tug kwvluag zoo heev rau Eliya. Thaum Eliya qaug zog, Elisa yuav pab txhawb kom nws rov muaj zog dua. Ib yam li ntawd, thaum peb qhia siab rau ib tug phoojywg zoo ces nws yuav txhawb peb lub zog, peb thiaj thev taus tej kev nyuaj siab. (2 Vnt. 2:2) Yog koj tsis pom qab yuav qhia siab rau leejtwg, thov Vajtswv pab koj nrhiav ib tug Khixatia paub tab los txhawb koj lub zog. Yehauvas pab kom Eliya thev taus nws tej kev nyuaj siab thiab teev tiam nws tau ntau xyoo. Eliya tus qauv pab tau peb muaj kev cia siab rau Yehauvas. Muaj tej lub sijhawm peb yuav muaj ntau yam kev nyuaj siab ua rau peb qaug zog thiab sab heev. Tiamsis yog peb tso siab rau Yehauvas, nws yuav pub zog rau peb kom peb teem tiam tau nws mus ntxiv.—Yay. 40:28, 29. w19.06 15 ¶4; 16 ¶9-10
Lub 7 Hli Tim 10
Kev ntshai luag ces yog lub vojhlua cuab tos koj kev, tiamsis yog koj cia siab rau tus TSWV [“Yehauvas,” NWT ] mas koj yuav kaj siab lug.—Paj. 29:25.
Yog peb mus tshaj tawm txoj xov zoo txog Vajtswv lub Nceeg Vaj ces peb yuav yimhuab muaj lub siab loj siab tuab. Kev tshaj tawm yuav pab kom peb tso siab rau Yehauvas thiab tsis ntshai tibneeg. Piv txwv li yog peb nquag mus dhia, yuav ua rau peb muaj zog dua qub. Ib yam li ntawd, thaum peb nquag mus tshaj tawm ib lub tsev rau ib lub, tom tej chaw ua haujlwm, tom tej chaw muaj neeg coob dua kev, thiab thaum mus ub mus no yuav ua rau peb muaj lub siab loj siab tuab. Yog peb ua siab loj siab tuab mus tshaj tawm tamsim no ces peb yuav tsis ntshai mus tshaj tawm thaum nom tswv txwv. (1 The. 2:1, 2) Cia peb kawm txog ib tug muam uas ua tau siab loj siab tuab. Tus muam ntawd yog Naxim Yuj (Nancy Yuen). Nws tsuas siab li 5 feet (1.5 meter) xwb, tiamsis nws tsis ntshai leejtwg li. Txawm nom tswv txwv tsis pub tshaj tawm txog Vajtswv lub Nceeg Vaj los nws tsis tso tseg. Lawv thiaj muab nws kaw tau 20 lub xyoos hauv tebchaws Suav. Cov nom tswv uas thom nws hais tias hauv lawv lub tebchaws mas nws yog tus uas “tawv tshaj plaws.” w19.07 5-6 ¶13-14
Lub 7 Hli Tim 11
Cia li tawm mus qhia txhua haivneeg hauv qab ntuj no, kom lawv los ua kuv cov thwjtim.—Mat. 28:19.
Thaum peb nrog tibneeg tham, yuav muaj ib txhia xav paub qhov tseeb ho ib txhia tsis xav paub. Peb yuav nrhiav kev li cas los pab cov uas tsis xav paub? Xaiv tej ntsiab lus uas ntxim lawv yuav nyiam thiab npaj seb yuav hais li cas thiaj raug lawv siab. Peb yuav tau npaj kom zoo peb thiaj txawj qhia Vajlugkub rau lawv. Tej zaum koj kuj hais tau li no: “Niaj hnub no, muaj cov niam txiv sib nrauj ntau zuj zus lawm xwb. Koj xav, cov niam txiv yuav tsum ua li cas lawv lub neej thiaj khov?” Tom qab ntawd koj mam li tham txog Mathai 7:12 lossis Khaulauxi 3:18, 19. Yeej ua rau peb zoo siab kawg li thaum peb coj tau neeg los ua Yexus cov thwjtim. w19.07 15 ¶4, 6-7
Lub 7 Hli Tim 12
Neeg tseem tsim tau vajtswv rau neeg pe thiab los? Tej uas neeg txhais tes ua yeej tsis yog vajtswv li.—Yel. 16:20.
Ib tug kwvtij uas qhia Vajlugkub hauv sab Axia tau ntev lawm hais tias: “Hauv lub tebchaws no, thaum lawv hais tias lawv tsis ntseeg Vajtswv tsuas yog lawv hais txog tej vajtswv uas tibneeg kheev pe hawm hauv tebchaws no xwb. Thaum lawv hais li no, kuv qhia rau lawv tias kuv los kuj tsis ntseeg tej vajtswv uas tibneeg tsim txua los thiab, vim cov ntawd tsis yog vajtswv. Kuv nyiam nyeem Yelemi 16:20 thiab nug tias: ‘Peb yuav ua cas paub tias tus twg thiaj yog tus tseem vajtswv thiab tus twg yog neeg txhais tes ua xwb?’ Kuv ua tib zoo mloog lawv tas ces kuv mam li nyeem Yaxaya 41:23 rau lawv uas hais tias: ‘Cia li qhia rau peb paub tias yav tom ntej yuav muaj dabtsi tshwm los, peb thiaj paub tias nej yog [vajtswv] tiag.’ Tom qab ntawd kuv mam li qhia txog ib zaj lus faj lem uas tau muaj tiav raws li Yehauvas tau hais tseg lawm.” Muaj dua Ib tug kwvtij hais tias: “Kuv qhia lawv txog tej tswvyim hauv phau Vajlugkub, cov lus faj lem uas twb muaj tiav lawm, thiab lub ntiajteb. Tom qab ntawd kuv mam li piav tias tag nrho tej no yuav tsum muaj ib tug Tswv Tsim xwb. Thaum ib tug pom tias yuav tsum muaj Vajtswv tiag ces kuv mam li siv phau Vajlugkub los qhia nws txog Yehauvas.” w19.07 23-24 ¶14-15
Lub 7 Hli Tim 13
Paub yam twg yog yam uas tseemceeb dua.—Flp. 1:10, NWT.
Cov lus no kuj yog hais rau peb niaj hnub no thiab. Tej yam tseemceeb ntawd yog ua kom Vajtswv lub npe dawbhuv, ua kom nws lub ntsiab muaj tiav, thiab pab kom muaj kev sib haumxeeb thiab koom ua ib lub siab hauv lub koom txoos. (Mat. 6:9, 10; Yhs. 13:35) Yog peb muab tej no ua qhov uas tseemceeb tshaj hauv peb lub neej ces yuav qhia tias peb hlub Yehauvas heev. Tus tubtxib Paulus hais tias peb yuav tsum tsis txhob “muaj chaw thuam.” Qhov no tsis txhais tias peb yuav tsum zoo tiav log. Tiamsis yog peb paub yam twg yog yam uas tseemceeb dua thiab paub hlub Yehauvas thiab cov kwvtij nkauj muam ces Yehauvas yuav suav tias peb tsis muaj chaw thuam. Yog peb hlub peb cov kwvtij nkauj muam ces peb yuav ua tiag zam tej uas yuav ua rau lawv yuam kev ua txhaum. Paulus ceebtoom kom peb tsis txhob ua rau lwm tus yuam kev ua txhaum. Peb yuav ua li no li cas? Peb yuav tsum ua tib zoo xaiv peb tej kev lomzem, tej tsoos tsho peb hnav, thiab peb txojkev khwv noj khwv haus. Tej zaum qhov uas peb ua yeej tsis txhaum Vajtswv txoj cai. Tiamsis yog peb ua rau lwm tus yuam kev ua txhaum ces yeej yog ib qho teebmeem loj heev.—Mat. 18:6. w19.08 10 ¶9-11
Lub 7 Hli Tim 14
Cov neeg ntawd yog cov uas twb tiv dhau tej kev tsimtxom uas loj heev los lawm. Lawv twb muab tus menyuam Yaj cov ntshav ntxhua lawv tej ris tsho thiab ntxuav lawv dawbhuv lawm.—Tsm. 7:14.
Txij xyoo 1935, Yehauvas Cov Timkhawv pom tseeb tias pab neeg coob coob hauv Yauhas zaj yog toog yog cov Khixatia uas cia siab tias lawv yuav tau nyob hauv ntiajteb mus ib txhis. (Tsm. 7:9, 10) Yuav kom lawv thev dhau kev ceeblaj txom nyem loj kawg li, lawv yuav tsum kawm txog Yehauvas thiab los teev tiam nws ua ntej Khetos Kav 1,000 Xyoo. Lawv yuav tsum muaj kev ntseeg ruaj nreeg lawv thiaj li “nyiaj taus txhua yam uas yuav muaj los” mus txog hnub ntawd. (Luk. 21:34-36) Cov uas muaj feem nrog pab neeg coob coob zoo siab heev rau lawv txojkev cia siab. Lawv paub tias Yehauvas yog tus txiav txim seb nws xav kom nws cov tibneeg mus nyob qhovtwg teev tiam nws, tsis hais saum ntuj lossis hauv ntiajteb no. Cov xaiv tseg thiab pab neeg coob coob puavleej pom tias vim Yehauvas hlub lawv heev Nws thiaj txib Yexus Khetos los ua tus nqe txhiv, lawv thiaj tau nqi zog xwb.—Loo. 3:24. w19.09 28 ¶10; 29 ¶12-13
Lub 7 Hli Tim 15
Txojkev zoo siab uas los ntawm [Yehauvas] twb txhawb tau nej lub zog lawm.—Neh. 8:10.
Puas yog koj tau ib tes haujlwm tshaib? Koj yeej yuav ua tau koj tes haujlwm. Tsis txhob xav tias koj ua haujlwm tsis zoo yav tas los thiab nimno koj tsis muaj nqis dabtsi lawm. Tiamsis xav seb Yehauvas tabtom pab koj tamsim no li cas es rau siab ntso tshaj tawm. Xyaum cov uas ntseeg Yexus Khetos los yog cov Khixatia thawj 100 xyoo. “Cov ntseeg uas khiav mus nyob rau txhua qhov chaw, lawv kuj mus qhia Txojmoo Zoo rau qhov ntawd.” (Teh. 8:1, 4) Yog koj rau siab ntso mus tshaj tawm, tej zaum koj yuav pab tau coob leej ntau tus. Xws li ib pab tho kev uas raug luag muab ntiab tawm tebchaws. Lawv tawm mus nyob ib lub tebchaws tsis deb uas muaj neeg coob heev hais lawv yam lus. Hli puav tom qab xwb, lawv twb ua tau ob peb pawg lawm thiab muaj neeg coob heev los koom lawv. Txawm peb nyiam peb tes haujlwm npaum li cas los qhov uas ua rau peb zoo siab tshaj yog peb txojkev sib raug zoo nrog Yehauvas tsis yog tes haujlwm uas peb ua. Yog li ntawd, yog peb xav muaj kev zoo siab, peb yuav tsum nyob nrog nraim Yehauvas thiab cia nws ua tus pab peb, qhuab qhia peb, thiab coj peb txoj haukev. Nco ntsoov tias tos koj nyiam koj tes haujlwm qub los twb yog vim koj hlub thiab xav pab cov neeg hauv lub tebchaws ntawd. Yog koj mob siab rau koj tes haujlwm tshiab ces Yehauvas yuav pab kom koj hlub cov neeg hauv lub tebchaws tshiab ib yam nkaus.—Tlq. 7:10. w19.08 24-25 ¶15-16
Lub 7 Hli Tim 16
Tsimnyog peb mloog peb Txiv tus uas nyob saum ntuj ceebtsheej lus.—Hen. 12:9.
Peb yuav tsum mloog Yehauvas lus vim nws yog tus Tswv tsim. Nws muaj cai qhia peb tias peb yuav tsum coj li cas. (Tsm. 4:11) Tsis tas li ntawd xwb, peb yuav tsum mloog Yehauvas lus rau qhov nws txojkev kav yog txoj uas zoo tshaj plaws. Tibneeg coob tus tau kav lwm leej lwm tus. Tiamsis thaum peb muab neeg txojkev kav piv rau Yehauvas txoj, peb pom tias Yehauvas yog tus uas ntse tshaj plaws, nws muaj kev hlub nplua mias, nws siab dawb siab zoo, thiab yog tus Vajntxwv uas hlub tshua sawvdaws. (Khd. 34:6; Loo. 16:27; 1 Yhs. 4:8) Peb mloog Yehauvas lus thaum peb ua raws nws lub siab nyiam es tsis cia siab rau peb txojkev txawj ntse xwb. (Paj. 3:5) Thaum peb paub txog tej uas Yehauvas ua ces yuav tsis nyuaj rau peb mloog nws lus. Yog vim li cas? Rau qhov thaum peb kawm txog tej uas nws ua, peb yuav pom nws tej yeeb yam zoo. Yog peb yim kawm txog Yehauvas, peb yim hlub nws. (Pnk. 145:9) Yog peb hlub nws, ces tsis tas Yehauvas yuav sau ib nqis zuj zus tias yam twg peb ua tau thiab yam twg peb ua tsis tau. w19.09 14 ¶1, 3
Lub 7 Hli Tim 17
Tus quab uas kuv muab rau nej kwv yoojyim kwv, thiab lub nra uas kuv muab rau nej ris, lub ntawd tsis hnyav.—Mat. 11:30.
Xatas tej lus dag quab yuam tibneeg thiab ua rau lawv tag kev cia siab. Nws dag tias Yehauvas yuav tsis zam txim rau peb tej kev txhaum thiab tsis muaj leejtwg hlub peb. Tej lus dag no ua rau tibneeg qaug zog! (Yhs. 8:44) Yehauvas zam peb tej kev txhaum thaum peb mus cuag Khetos. Qhov tseeb yog li no: Yehauvas hlub peb txhua leej txhua tus heev. (Loo. 8:32, 38, 39) Lub nra uas Yexus muab rau peb ris tsis zoo li lwm lub nra. Xws li tom qab yus mus khwv ib hnub los txog tsev, ua rau yus sab heev thiab zoo li tsis muaj qab hau dabtsi. Tiamsis tom qab peb mus ua Yehauvas thiab Khetos tes haujlwm tas, ua rau peb txaus siab tshaj plaws. Tej zaum peb mus khwv ib hnub los txog tsev sab sab los peb tseem yuav tau yuam peb tus kheej mus kev sib txoos hmo ntawd thiab. Tiamsis ntau zaus, thaum peb mus kev sib txoos tag los peb tsis nkees lawm thiab nquag dua qub. Yeej muaj ib yam li ntawd thaum peb kawm Vajlugkub thiab mus tshaj tawm. Thaum peb sib zog ua kam tiag, peb yeej so los siav thiab nquag tuaj! w19.09 20 ¶1; 23-24 ¶15-16
Lub 7 Hli Tim 18
[“Yehauvas,” NWT ] hnub ntawd yuav los yam li tub sab tuaj hmo ntuj.—1 The. 5:2, TT.
Yehauvas xav kom peb rau siab ntso mus tshaj tawm txoj xov zoo rau qhov “Yehauvas hnub” twb los yuav txog. Yog li ntawd peb yuav tsum tshuaj xyuas peb tus kheej seb peb puas “rau siab ntso ua tus Tswv tes haujlwm.” (1 Klt. 15:58) Thaum Yexus hais txog tej xwm txheej uas yuav tshwm sim rau tiam kawg no nws kuj hais ntxiv tias nws cov thwjtim yuav ua dabtsi. Nws hais tias lawv “yuav tsum . . . mus qhia Txojmoo Zoo rau txhua haivneeg ua ntej tso.” (Mak. 13:4, 8, 10; Mat. 24:14) Txhua zaus uas koj mus tshaj tawm txoj xov zoo, twb yog koj pab ua kom cov lus faj lem no muaj tiav ntag! Peb tes haujlwm mus tshaj tawm txoj xov zoo txog Vajtswv lub Nceeg Vaj mus zoo li cas lawm xwb? Nyob rau xyoo 1914 tsuas muaj 5,155 tus tshaj tawm hauv 43 lub tebchaws xwb. Tiamsis nyob rau tiam kawg no cov tshaj tawm muaj coob zuj zus tuaj lawm. Nimno muaj li 8.5 plhom tus tshaj tawm hauv 240 lub tebchaws diam! Peb pom tias txhua txhua xyoo yeej muaj neeg coob zuj zus los hnov txog txoj xov zoo. Txawm li ntawd los, peb tes haujlwm tsis tau tiav. Peb yuav tsum rau siab ntso mus tshaj tawm tias tsuas yog Vajtswv lub Nceeg Vaj xwb, thiaj li yuav daws tau tibneeg tej teebmeem.—Pnk. 145:11-13. w19.10 8 ¶3; 9-10 ¶7-8
Lub 7 Hli Tim 19
Nws yuav pub ib puas tsav yam rau nej kom nej muaj txaus siv thiab muaj txaus pab lwm tus. Yog li ntawd yuav muaj ntau leej ua Vajtswv tsaug, rau qhov nej muab nej tej nyiaj rau peb nqa mus pab lawv.—2 Klt. 9:11.
Ntau pua xyoo tom qab ntawd, Yehauvas siv Npaxilais nqa zaub nqa mov mus rau Vajntxwv Daviv. Lub sijhawm ntawd Daviv thiab nws cov neeg khiav ntawm nws tus tub Axaloos, lawv “tshaib plab thiab nkees heev.” Txawm Npaxilais twb laus heev lawm los nws tsis ntshai nrog luag coj zaub coj mov mus rau Daviv lawv noj. Nws tsis xav tias nws laus heev lawm ces Yehauvas yuav tsis siv nws. Nws muaj li cas los nws yeej muab tag nrho mus pab Yehauvas cov tub qhe uas cheem tsum kev pab. (2 Xam. 17:27-29) Peb kawm tau li cas xwb? Txawm peb laus peb hluas los Yehauvas yeej siv tau peb mus pab cov kwvtij nkauj muam uas tsis muaj txaus noj txaus haus tsis hais cov nyob deb nyob ze tibsi. (Paj. 3:27, 28; 19:17) Txawm peb mus pab tsis tau kiag los, peb tso tau nyiaj siab dawb mus txhawb Tes Haujlwm Thoob Qab Ntuj. Lub koom haum yuav siv cov nyiaj ntawd mus pab peb cov kwvtij nkauj muam thaum lawv raug xwm txheej.—2 Klt. 8:14, 15. w19.10 21 ¶6
Lub 7 Hli Tim 20
Muaj ibtxhia phoojywg kav tsis ntev, tiamsis muaj qee leej phoojywg tseem sib raug zoo dua tej kwvtij txheeb.—Paj. 18:24.
Yav tas los yog muaj neeg ua rau peb tu siab lawm yuav tsis yoojyim rau peb qhia siab rau lwm tus. (Paj. 18:19) Lossis peb xav tias peb tsis muaj sijhawm thiab laj laj mus ntaus phoojywg. Txawm li ntawd los peb yuav tsum rau siab ntso ntau phoojywg nrog cov kwvtij nkauj muam. Thaum peb raug kev txomnyem, lawv thiaj txhawb tau peb zog. Tiamsis yog peb xav nrog lawv sib raug zoo, peb yuav tsum qhia siab rau lawv. (1 Pet. 1:22) Yexus qhia txhua yam rau nws cov phoojywg, tsis zais ib qho li. (Yhs. 15:15) Peb xyaum ua li Yexus thaum peb qhia lwm tus txog peb tej kev zoo siab, kev chim siab, thiab kev txhawj xeeb. Ua tib zoo mloog thaum lwm tus nrog koj tham, tej zaud koj yuav pom tias neb muaj ib txojkev xav thiab nyiam ib yam. Yog koj xub mus nrog lwm tus tham ces koj yuav ntau tau phoojywg nrog lawv. (Paj. 27:9) Thaum koj qhia siab rau koj cov phoojywg thiab ua zoo mloog lawv tham ces nej yuav muaj kev sib raug zoo dua. w19.11 4 ¶8-9
Lub 7 Hli Tim 21
Tus TSWV [“Yehauvas,” NWT ] uas kav ib puas tsav yam yog tus hais tej lus no rau lawv.—Exk. 2:4.
Nimno peb mus tshaj tawm txoj xov zoo txog Vajtswv lub Nceeg Vaj thiab coj tibneeg los uas Yexus cov thwjtim. Tiamsis nyob rau lub sijhawm uas txom nyem kawg nkaus, tej zaum txoj xov uas peb tshaj tawm yuav hloov. Thaum ntawd, peb yuav tshaj tawm ib tsab xov uas hnyav heev. Phau Vajlugkub muab txoj xov ntawd piv rau tej lawg loj loj. (Tsm. 16:21) Tej zaum peb yuav mus tshaj tawm tias Xatas lub qab ntuj yuav raug ua puas tsuaj mus. Txog thaum ntawd, peb mam paub tias peb yuav mus tshaj tawm txog dabtsi thiab yuav mus tshaj tawm li cas. Peb puas yuav ua li peb ib txwm ua tsheej pua xyoo los lawm, los yog peb yuav siv lwm lub tswvyim mus tshaj tawm? Peb yuav tsum tos txog lub sijhawm ntawd peb mam li paub. Txawm peb yuav mus tshaj tawm li cas los, yeej yog ib qho koob hmoov zoo kawg uas peb tau mus tshaj tawm txog Yehauvas hnub txiav txim. (Exk. 2:3-5) Tej zaum nom tswv yuav txwv peb txojkev tshaj tawm. Txawm lawv yuav txwv npaum cas los, peb yuav tsum tso siab tias Yehauvas yuav pab peb mus tshaj tawm rau lub sijhawm ntawd ib yam li nws pab peb niaj hnub nimno. Yehauvas yeej yuav pub hwjchim kom peb ua tau peb tes haujlwm tiav raws li nws lub siab nyiam.—Mik. 3:8. w19.10 16 ¶8-9
Lub 7 Hli Tim 22
Muaj qee leej tso Vajtswv tseg lawm.—1 Tim. 6:10.
Yog li ntawd, peb yuav tsum ceev faj! Yog tsis ceev faj ces peb yuav mus vuag tej yam uas peb twb tsis cheem tsum. Qhov no yuav ua rau peb ntshaw tej yam uas tsis muaj qab hau thiab yuav tsim kom muaj teebmeem xwb. Nco ntsoov tias Xatas yuav siv tej uas peb lub siab ntshaw los ua cuab yeej tawm tsam peb txojkev ntseeg. Puas txhaum yog tias peb muaj nyiaj ntau txaus mus yuav tej khoom ub khoom no uas peb twb siv tsis txog? Yeej tsis txhaum dabtsi, tiamsis peb yuav tau xav txog tej no: Txawm peb muaj nyiaj mus yuav tej khoom ntawd los peb puas muaj sijhawm los siv thiab los tu? Yog tias peb pheej niaj hnub kov rawv yam khoom ntawd xwb ne, yuav zoo li cas? Peb puas yuav coj li tus txivneej uas tsis kam muab nws tej qhov txhia chaw muag thiab los ua haujlwm rau Vajtswv? (Mak. 10:17-22) Tsis muaj ib yam dabtsi yuav zoo tshaj qhov uas peb ua lub neej yoojyim thiab siv peb lub dag lub zog los ua Vajtswv tes haujlwm. w19.11 17-18 ¶15-16
Lub 7 Hli Tim 23
Nquag thiab ua tib zoo npaj koj thiaj muaj nplua mias.—Paj. 21:5.
Thov Yehauvas pab kom koj muaj peevxwm. Thov Yehauvas pub lub hwj huam dawb huv rau koj muaj peevxwm ua tau raws li koj tau npaj tseg. Yog koj thov Vajtswv, nws yuav pab kom koj ua tau kom tiav. (Flp. 2:13) Yog li ntawd, txawm koj xav tias Yehauvas tsis teb koj li los kavtsij rau siab ntso thov nws tsis tseg. Yexus hais tias: “Nej thov, nej thiaj yuav tau [lub hwj huam dawb huv].” (Luk. 11:9, 13) Npaj seb koj yuav ua li cas. Yog koj xav kom ua tau raws li twb tau npaj tseg, koj yuav tsum ua tib zoo npaj ua ntej. Thiab koj yuav tau ua raws nraim li koj tau npaj lawm. Zoo ib yam li ntawd, thaum koj txiav txim siab ua ib yam dabtsi, koj yuav tau muab sau cia seb koj yuav tsum ua li cas thiaj ua tiav. Muab haujlwm faib kom yoojyim. Thaum koj ua ib qho tiav zuj zus, koj thiaj pom tias ua txog qhovtwg lawm. Tus tubtxib Paulus qhia cov nyob hauv Kauleethaus kom lawv muab mentsis nyiaj tswj cia thawj thawj hnub ntawm txhua lub lim tiam es tsis txhob tos txog thaum nws tuaj txog mam ua ib teg sau. (1 Klt. 16:2) Yog koj muab haujlwm faib kom yoojyim ces koj yuav kaj siab dua. w19.11 29 ¶13-14
Lub 7 Hli Tim 24
Tus TSWV [“Yehauvas,” NWT ], txhua tus uas paub koj, lawv yeej cia siab rau koj; koj yeej tsis muab ib tug twg uas los cuag koj tso tseg li.—Pnk. 9:10.
Txawm tias peb paub Yehauvas lub npe thiab paub yam puav txog tej uas nws hais thiab tej uas nws ua lawm los hais tsis tau tias peb paub nws zoo. Yuav kom peb paub Yehauvas zoo, peb yuav tsum siv sijhawm los kawm txog nws thiab nws tus yam ntxwv. Thaum Yehauvas ua ib yam dabtsi peb thiaj to taub tias yog vim li cas nws thiaj ua li nws ua thiab hais li nws hais. Qhov no yuav pab kom peb tshuaj ntsuam seb tej peb xav thiab tej peb ua puas haum Yehauvas siab. Thaum peb paub tias Yehauvas xav kom peb ua dabtsi lawm ces peb yuav tsum ua li ntawd. Muaj ib txhia neeg yuav thuam luag peb rau qhov peb xav teev tiam Yehauvas. Lawv hajyam yuav tawm tsam peb thaum peb mus koom nrog Yehauvas cov neeg. Tiamsis yog tias peb tso siab rau Yehauvas, nws yuav tsis tso peb tseg li. Peb yuav cog tau kev phoojywg zoo nrog Yehauvas mus ib txhiab ib txhis. Peb puas yuav paub tau Yehauvas zoo npaum li ntawd tiag? Yeej tau kawg! w19.12 16-17 ¶3-4
Lub 7 Hli Tim 25
Tej tub ki yog qub txeeg qub teg ntawm Yehauvas.—Pnk. 127:3, TT.
Muaj tej thaud cov niam cov txiv xav tias tsis yoojyim rau lawv cob qhia lawv cov menyuam kiag li. Tiamsis nco ntsoov tias menyuam yog koob hmoov los ntawm Vajtswv Yehauvas los. Yehauvas yeej yuav pab cov niam cov txiv. Nws yuav mloog lawv tej lus thov thiab siv phau Vajlugkub, tej ntaub ntawv Vajlugkub, thiab tej qauv zoo ntawm cov niam cov txiv uas txawj cob qhia lawv cov menyuam hauv lub koom txoos los teb lawv tej lus thov.Ib txhia neeg hais tias yuav siv li 20 xyoo thiaj tu tau ib tug menyuam loj hlob. Txawm cov menyuam twb laus lawm los lawv niam thiab lawv txiv yeej tseem txhawj txog lawv. Tej uas zoo tshaj plaws uas cov ua niam ua txiv muab tau rau lawv cov menyuam yog lawv txojkev hlub, lawv cov sijhawm thiab tej kev cob qhia los ntawm Vajtswv Txojlus. Cov menyuam yuav kawm tsis tau ib yam nkaus. Txawm li ntawd los cov menyuam uas lawv niam lawv txiv hlub Yehauvas yeej xav ib yam li ib tug muam hu ua Ntsau-anas Mes (Joanna Mae) uas nyob sab Axia hais: “Kuv ris kuv niam kuv txiv txiaj ntsim kawg li uas nkawd qhuab qhia thiab cob kom kuv hlub Yehauvas. Tsis yog nkawd yug tau kuv los xwb, tiamsis nkawd tseem muab lub neej zoo tshaj plaws rau kuv.” (Paj. 23:24, 25) Peb cov kwvtij nkauj muam thoob qab ntuj los xav ib yam li ntawd thiab. w19.12 27 ¶21-22
Lub 7 Hli Tim 26
Txhawb lwm tus lub zog ib yam li Vajtswv twb txhawb peb lub zog lawm.—2 Klt. 1:4.
Yog peb saib, peb yeej yuav pom tias muaj cov kwvtij nkauj muam uas xav tau kev pab thiab kev txhawb zog. Txawm peb txhawj tsam peb tsis paub pab lwm tus los peb yuav tsum ua tiag pab. Xws li tej zaum peb tsis paub xyov yuav hais li cas lossis yuav ua li cas los pab ib tug uas muaj kev ntxhov siab. Tiamsis peb yeej pab thiab txhawb tau lwm tus yog tias peb hlub tshua lawv. Peb nyob rau lub sijhawm uas lub sim ceeb no twb yuav kawg. Yog li ntawd, lub ntiajteb tsuas yuav muaj phem zuj zus thiab yuav muaj kev ntxhov siab ntau tsav ntau yam. (2 Tim. 3:13) Tsis tas li ntawd xwb, vim peb yog noob txaug neeg txhaum peb ib sij ua yuam kev ib zaug, peb thiaj yuav tsum tau kev pab thiab kev txhawb zog. Tus tubtxib Paulus nyiaj taus mus txog thaum kawg los twb yog vim muaj cov Khixatia txhawb thiab pab nws. Yog li ntawd, cia peb ua ib tug phoojywg zoo ib yam li lawv. Yog peb ua li no ces peb yuav pab tau peb cov kwvtij nkauj muam muab siab rau ntseeg Yehauvas.—Teh. 14:22. w20.01 12-13 ¶17-19
Lub 7 Hli Tim 27
Nej twb sim cov neeg uas lawv hais tias lawv yog cov timthawj lawm.—Tsm. 2:2.
Cov xaiv tseg xav tias yog ib txoj koob hmoov zoo kawg uas Yehauvas caw lawv mus saum ntuj. Tiamsis lawv tsis xav kom lwm tus muab lawv saib hlob. (Flp. 2:2, 3) Thaum Yehauvas xaiv lawv, Yehauvas twb tsis qhia rau leejtwg paub ces txawm lwm tus tsis ntseeg tias lawv yog ib tug xaiv tseg los lawv yeej tsis xav li cas. Tsis tas li ntawd xwb, phau Vajlugkub twb qhia kom tsis txhob rawm ntseeg tus uas hais tias Vajtswv muab ib teg haujlwm tseem ceeb rau nws ua. Cov xaiv tseg tsis xav kom luag qhuas lawv li ub li no. Yog li ntawd, thaum lawv ntsib ib tug twg, lawv yuav tsis lam qhia tus ntawd tias lawv yog ib tug xaiv tseg. Lawv kuj tsis khav txog qhov no. (1 Klt. 4:7, 8) Cov xaiv tseg yuav tsis mus sib poo ua ke kawm Vajlugkub lossis tham txog qhov uas lawv raug xaiv ua ke. (Kal. 1:15-17) Yog cov xaiv tseg coj li ntawd, yuav tsis muaj kev sib haum xeeb hauv lub koom txoos. Thiab lawv yuav tawm tsam lub hwj huam dawb huv rau qhov lub hwj huam dawb huv pab kom Vajtswv cov neeg koom ua ib lub siab.—Loo. 16:17, 18. w20.01 28 ¶6-7
Lub 7 Hli Tim 28
Thaum tabtom pib muaj tej no, nej yuav tsum sawv ntsug thiab tsa taubhau, rau qhov txojkev cawm dim twb los ze lawm—Luk. 21:28.
Yuav muaj ib lub caij uas cov tswv cuab ntawm tej kev ntseeg cuav uas raug puas tsuaj tag lawd yuav chim heev rau Yehauvas Cov Timkhawv. Lawv yuav ua kom txhua leej txhua tus paub tias lawv chim thiab npau taws npaum li cas. Tej zaum lawv yuav muab tshaj tawm hauv Is Taws Nej (Internet) los muaj thiab. Xatas thiab tej nom tswv yuav ntxub peb heev vim peb txojkev ntseeg tseem nyob khov kho. Lawv rhuav tshem tsis tau txhua txojkev ntseeg raws li lawv lub siab xav. Thaum ntawd lawv yuav saib ntsoov peb thiab tej nom tswv yuav sib koom siab los ua Nkos uas nyob hauv tebchaws Mankos. Lawv yuav sau zog ua ke tawm tsam Yehauvas cov neeg. (Exk. 38:2, 14-16) Tej zaum peb yuav pib txhawj tias yuav muaj li cas rau lub sijhawm uas txom nyem kawg nkaus. Tiamsis peb tsis tas ntshai lub sijhawm ntawd rau qhov Yehauvas yeej yuav qhia tias peb yuav tsum ua li cas peb thiaj dim.—Pnk. 34:19. w19.10 16 ¶10-11
Lub 7 Hli Tim 29
Tus TSWV [“Yehauvas,” NWT ], peb tus Vajtswv, koj tau ua ntau yam txujci pab peb los lawm; . . . Koj npaj ntau yam zoo rau peb.—Pnk. 40:5.
Tsis yog tias peb tsuas ua Yehauvas tsaug xwb tiamsis tej peb ua thiab tej peb hais yuav tsum qhia tias peb nco nws txiaj ntsim. Vim peb coj li no peb thiaj tsis zoo li cov neeg niaj hnub nimno uas tsis nco Vajtswv txiaj ntsig. Qhov uas neeg feem coob tsis nco luag txiaj ntsig yog ib qho uas qhia tias peb nyob rau tiam kawg lawm. (2 Tim. 3:1, 2) Peb yuav tsum tsis txhob coj li ntawd. Yehauvas los yeej xav kom cov uas pe hawm nws, ib leeg hlub ib leeg. Qhov uas peb paub sib hlub li no qhia tias peb yog cov tseem Khixatia. (Yhs. 13:35) Peb xav ib yam li tus sau nkauj no hais: “Qhov uas Vajtswv haivneeg los nyob ua ke li tej kwvtij yog ib qhov uas zoo thiab ua rau lawv muaj kev zoo siab heev!” (Pnk. 133:1) Thaum peb hlub peb cov kwvtij nkauj muam li no ces qhia tias peb hlub Yehauvas thiab. (1 Yhs. 4:20) Qhov uas peb tau los ua ib tse neeg uas “siab dawb siab zoo, ib tug hlub ib tug” yog ib qho uas zoo kawg nkaus li!—Efe. 4:32. w20.02 9 ¶6-7
Lub 7 Hli Tim 30
Tus TSWV [“Yehauvas,” NWT ] foom koob hmoov rau Hanas.—1 Xam. 2:21.
Hanas tej teeb meem yeej tsis cia li ploj kiag mus. Nws tseem nrog Peninas nyob ua ke hauv tib lub tsev. Phau Vajlugkub tsis qhia tias Peninas hloov nws tus cwj pwm. Yog li ntawd Hanas yuav tau niaj hnub mloog Peninas tej lus ntsw. Tiamsis Hanas tsis chim thiab tsis txhawj rau qhov nws tso siab tias Yehauvas twb hnov nws tej lus thov lawm. Hanas cia Yehauvas nplig thiab pab nws ua siab tus. Ib ntu tom qab no, Yehauvas foom koob hmoov rau Hanas, nws thiaj muaj taus menyuam lawm. (1 Xam. 1:2, 6, 7, 17-20) Txawm peb tej teeb meem tsis ploj los peb yeej ua tau siab tus. Txawm peb thov Vajtswv thiab mus kev sib txoos tsis tu ncua los tej zaum peb ib co teeb meem yuav tsis ploj mus. Tiamsis raws li peb kawm txog Hanas, tsis muaj ib yam dabtsi uas yuav cheem tau qhov uas Yehauvas nplig peb lub siab. Yehauvas yuav tsis tso peb tseg thiab yog peb ua siab ntev thev nws yuav muab nqi zog rau peb.—Hen. 11:6. w20.02 22 ¶9-10
Lub 7 Hli Tim 31
Txhua yam uas koj hais rau tus neeg txawj ntse yuav ua rau nws muaj tswvyim ntxiv.—Paj. 9:9.
Cov txwj laus siv phau Vajlugkub los ua zoo qhuab ntuas thiab pab ib tug kwvtij nkauj muam. Thaum lawv qhuab ntuas los lawv paub txuag tus ntawd ntsej muag. Vim li cas peb yuav tau hais yog peb paub tias yuav muaj teeb meem? Cia peb kawm txog Elis tus qauv. Tus Povthawj Hlob Elis muaj 2 tug tub uas nws hlub heev. Nkawd yog 2 tug povthawj teev tiam Yehauvas hauv nws lub tuam tsev. Tiamsis nkawd saib tsis taus Yehauvas. Nkawd yuam cai thiab ua saib tsis taus tej khoom uas tibneeg coj tuaj fij rau Yehauvas thiab tsis txaj muag ua kev nkauj kev nraug. (1 Xam. 2:12-17, 22) Raws li Mauxes Txoj Kevcai, tsim nyog Elis 2 tug tub tau lub txim tuag tiamsis Elis tsuas ntuas nkawd mentsis xwb thiab cia nkawd tuav nkawd tes haujlwm hauv lub tuam tsev li qub. (2 Kev. 21:18-21) Yehauvas thiaj hais rau Elis tias: “Vim li cas koj muab koj ob tug tub saib hlob dua saib kuv?” Yehauvas thiaj txiav txim siab muab nkawd tua pov tseg.—1 Xam. 2:29, 34. w20.03 19 ¶4-5