Vairāk nekā 340 tūkstoši izraēliešu vīru bija sapulcējušies pie Hebronas, lai ieceltu Dāvidu par ķēniņu. Kalnainajā apvidū ap Hebronu viņi palika trīs dienas — viņi runājās un dziesmās slavēja Jehovu. (1. Laiku 12:39.) Starp viņiem bija kāds jauneklis, vārdā Cadoks. Šajā ļaužu pūlī viņš ne ar ko neizcēlās, taču Jehova viņu ievēroja. (1. Laiku 12:22, 26—28.) Cadoks bija priesteris, un Bībelē viņš bieži ir minēts kopā ar augsto priesteri Abjatāru. Cadoks ir saukts arī par ”redzētāju”, tātad viņš spēja noskaidrot Jehovas domas par dažādiem jautājumiem, un Jehova viņam deva lielu gudrību. (2. Sam. 15:27.) Turklāt viņš bija ļoti drosmīgs. Tagad, kad strauji tuvojas ļaunās pasaules gals, Sātans aizvien niknāk uzbrūk Dieva kalpiem. (1. Pēt. 5:8.) Mums jābūt drosmīgiem un ar paļāvību uz Jehovu jāgaida, kad viņš darīs galu Sātana ļaunajai pasaulei. (Ps. 31:24.) Tā darot, mēs varam būt tikpat drosmīgi kā Cadoks. w24.07 2. lpp., 1.—3. rk.

Jehova radīja pirmos cilvēkus un vēlējās, lai tie būtu laimīgi. Par to liecina viss labais, ko viņš tiem dāvāja. Viņš tiem bija sagatavojis brīnišķīgu mājvietu, viņš tos savienoja laulības saitēm, un viņš tiem uzticēja aizraujošu darbu. Ādamam un Ievai visa zemeslode bija jāpārveido par paradīzi, kas līdzinātos Ēdenes dārzam. Viņiem bija arī jārada pēcnācēji, lai ar laiku cilvēki apdzīvotu visu zemi. Jehova Ādamam un Ievai bija noteicis tikai vienu ierobežojumu un paskaidrojis, ka tad, ja viņi Jehovas aizliegumu pārkāps, viņi mirs. Mēs zinām, kas notika tālāk. Garīga būtne, kas nemīlēja ne Dievu, ne cilvēkus, kurus Dievs bija radījis, pamudināja tos nepaklausīt Dievam. Ādams un Ieva neņēma vērā sava mīlošā Tēva brīdinājumu un sagrēkoja. Viņu nepaklausībai bija tieši tādas sekas, par kādām Jehova bija brīdinājis. Viņi pamazām novecoja un galu galā nomira. Piepildījās Jehovas vārdi: ”Putekļos tu atgriezīsies.” (1. Moz. 1:28, 29; 2:8, 9, 16—18; 3:1—6, 17—19, 24.) w24.08 3. lpp., 3. rk.

Jehova un Jēzus Kristus vēlas, lai mēs būtu laimīgi. Psalmā 119:2 var lasīt: ”Laimīgi tie, kas klausa viņa [t.i., Dieva] atgādinājumiem, kas viņu meklē no visas sirds.” Līdzīgu domu reiz izteica Jēzus: ”Laimīgi ir tie, kas dzird un pilda Dieva vārdus.” (Lūk. 11:28.) Jehovas kalpi patiešām ir laimīgi, un tam ir daudz iemeslu. To vidū noteikti ir jāmin fakts, ka mēs regulāri lasām Bībeli un cenšamies dzīvot saskaņā ar uzzināto. (Jēk. 1:22—25.) Tā mēs iemantojam Jehovas labvēlību. (Pulc. 12:13.) Likdami lietā Bībelē lasāmos ieteikumus, mēs uzlabojam attiecības ar ģimenes locekļiem un izveidojam ciešu draudzību ar garīgajiem brāļiem un māsām. Turklāt mēs nepieredzam tās problēmas, kuras daudzu cilvēku dzīvē rodas tāpēc, ka viņi neievēro Jehovas normas. Ķēniņš Dāvids vienā no psalmiem, kurā pieminēja Jehovas likumus, pavēles un spriedumus, rakstīja: ”Kas tos ievēro, tiek bagāti atalgots.” (Ps. 19:7—11.) w24.09 2. lpp., 1.—3. rk.