Atklāsmes
1 Jēzus Kristus atklāsme, ko viņam devis Dievs, lai parādītu saviem kalpiem, kam drīzumā jānotiek. Viņš sūtīja savu eņģeli, caur kuru zīmēs darīja to zināmu savam kalpam Jānim, 2 kas liecināja par Dieva vārdu un Jēzus Kristus doto liecību — par visu redzēto. 3 Laimīgs ir tas, kas balsī lasa šī pravietojuma vārdus, un tie, kas tos dzird un pilda tur rakstīto, jo noteiktais laiks ir tuvu.
4 Jānis — septiņām draudzēm Āzijā*.
Lai jums ir labvēlība un miers no ”tā, kas ir, kas bija un kas nāk”, no septiņiem gariem, kas ir viņa troņa priekšā, 5 un no Jēzus Kristus, ”Uzticīgā liecinieka”, ”Pirmdzimtā no mirušajiem” un ”Zemes ķēniņu valdnieka”.
Viņam, kas mūs mīl, kas ar savām asinīm ir atbrīvojis mūs no grēkiem 6 un kas ir padarījis mūs par ķēniņiem*, par priesteriem savam Dievam un Tēvam, — viņam lai ir gods un varenība mūžīgi! Āmen.
7 Lūk, viņš nāks ar mākoņiem, un viņu ieraudzīs ikviena acs, arī tie, kas viņu sadūra, un visas zemes ciltis viņa dēļ vaimanājot dauzīs sev pa krūtīm. Jā, āmen!
8 ”Es esmu Alfa un Omega*,” saka Jehova, Dievs, ”tas, kas ir, kas bija un kas nāk, Visvarenais.”
9 Es, Jānis, jūsu brālis, kam līdz ar jums ir dalība Jēzus ciešanās, valstībā un izturībā, biju salā, ko sauc par Patmu, tāpēc ka es runāju par Dievu un liecināju par Jēzu. 10 Gara spēkā es nonācu Kunga dienā, un es dzirdēju aiz sevis stipru balsi, līdzīgu taures skaņai, 11 sakām: ”Ko tu redzi, to pieraksti rakstu rullī un nosūti septiņām draudzēm: Efesā, Smirnā, Pergamā, Tiatīrā, Sardās, Filadelfijā un Lāodikejā.”
12 Es pagriezos, lai redzētu, kas ar mani runā, un pagriezies ieraudzīju septiņus zelta gaismekļus 13 un starp gaismekļiem kādu, kas līdzīgs cilvēka dēlam. Viņš bija ģērbies tērpā, kas sniedzās līdz potītēm, un ap krūtīm viņam bija apjozta zelta josta. 14 Viņa galva un mati bija balti kā balta vilna, kā sniegs, un viņa acis bija kā uguns liesma, 15 viņa kājas bija kā tīrs varš, kas nokaitēts krāsnī, un viņa balss — kā varenu ūdeņu duna. 16 Labajā rokā viņam bija septiņas zvaigznes, no viņa mutes nāca ass, garš divasmeņu zobens, un viņa seja bija kā saule, kas spīd visā savā spožumā. 17 Viņu ieraudzījis, es nokritu pie viņa kājām kā miris.
Tad viņš uzlika man savu labo roku un teica: ”Nebaidies! Es esmu Pirmais un Pēdējais, 18 un dzīvais. Es biju miris, bet, lūk, es dzīvoju mūžīgi mūžam, un man ir nāves un nāves valstības* atslēgas. 19 Tāpēc pieraksti to, ko redzēji, to, kas ir, un to, kas notiks pēc tam. 20 Bet dievišķais noslēpums par septiņām zvaigznēm, ko tu redzēji manā labajā rokā, un par septiņiem zelta gaismekļiem ir šāds: septiņas zvaigznes ir septiņu draudžu eņģeļi*, un septiņi gaismekļi ir septiņas draudzes.