Atklāsmes
11 Tad man iedeva nūjai* līdzīgu niedri un teica: ”Celies, izmēri Dieva tempļa svētnīcu, altāri un tos, kas tur pielūdz Dievu! 2 Bet pagalmu, kas atrodas pie svētnīcas, izlaid un nemēri, jo tas ir atdots tautām, un tās mīdīs kājām svēto pilsētu četrdesmit divus mēnešus. 3 Es likšu diviem saviem lieciniekiem, ģērbtiem maisa drēbēs, pravietot tūkstoš divsimt sešdesmit dienas.” 4 Viņus attēlo divi olīvkoki un divi gaismekļi, un viņi stāv zemes Kunga priekšā.
5 Ja kāds gribēs viņiem nodarīt ļaunu, no viņu mutes iznāks uguns un aprīs viņu ienaidniekus. Tā ies bojā ikviens, kas gribēs nodarīt viņiem ļaunu. 6 Viņiem ir vara aizslēgt debesis, lai dienās, kad viņi pravieto, nelītu lietus, un vara pārvērst ūdeņus par asinīm un sagādāt zemei visādas nelaimes, kad vien viņi vēlas.
7 Kad viņi būs beiguši liecināt, zvērs, kas izkāpj no bezdibeņa, karos ar viņiem, viņus uzvarēs un nogalinās. 8 Un viņu līķi gulēs uz galvenās ielas lielajā pilsētā, ko garīgā ziņā sauc par Sodomu un Ēģipti un kur arī tika piesists pie staba viņu Kungs. 9 Cilvēki no dažādām tautām, ciltīm, valodām un tautībām trīsarpus dienas skatīsies uz viņu līķiem un neļaus tos apglabāt. 10 Zemes iedzīvotāji priecāsies un līksmos par viņu nāvi un sūtīs cits citam dāvanas, jo šie divi pravieši mocīja zemes iedzīvotājus.
11 Pēc trīsarpus dienām viņos iegāja dzīvības gars no Dieva un viņi piecēlās kājās, un lielas bailes pārņēma tos, kas viņus redzēja. 12 Tad viņi izdzirdēja skaļu balsi no debesīm viņiem sakām: ”Nāciet šurp augšā!” Un viņi mākonī pacēlās debesīs, viņu ienaidniekiem redzot. 13 Tajā stundā notika liela zemestrīce un sagruva desmitā daļa pilsētas; zemestrīcē aizgāja bojā septiņi tūkstoši cilvēku, bet pārējie izbijās un deva godu debesu Dievam.
14 Otrās bēdas ir pagājušas — bet, lūk, strauji tuvojas trešās.
15 Septītais eņģelis pūta tauri, un skaļas balsis debesīs sauca: ”Valdīšana pār pasauli tagad pieder mūsu Kungam un viņa Kristum, un viņš valdīs mūžīgi mūžam.”
16 Tad divdesmit četri vecākie, kas sēdēja troņos Dieva priekšā, nokrita ceļos un pielūdza Dievu, 17 sacīdami: ”Jehova, Dievs, Visvarenais, tu, kas esi un kas biji, mēs tev pateicamies, jo tu esi izpaudis savu lielo spēku un esi sācis valdīt. 18 Bet tautas sadusmojās, un tad nāca tavas dusmas un noteiktais laiks tiesāt mirušos un atalgot tavus kalpus praviešus, kā arī svētos un tos, kas bīstas tavu vārdu, mazos un lielos, un iznīcināt tos, kas posta zemi.”
19 Un atvērās Dieva tempļa svētnīca debesīs, un viņa svētnīcā kļuva redzams viņa līguma šķirsts. Tad plaiksnīja zibeņi, atskanēja balsis un pērkona dārdi, notika zemestrīce un krita liela krusa.