Psalmi
Kalnupceļa dziesma.
132 Piemini, Jehova, Dāvidu
un visas viņa ciešanas+ —
2 kā viņš zvērēja Jehovam,
solīja Jēkaba Varenajam:+
3 ”Es neiešu savā namā+
un neapgulšos savā gultā,
4 liegšu miegu savām acīm
un plakstiem neļaušu aizvērties snaudā,
5 kamēr nebūšu atradis vietu Jehovam,
cienīgu mājokli Jēkaba Varenajam!”+
9 Priesteri lai tērpjas taisnībā,
tavi uzticīgie lai gavilē!
10 Sava kalpa Dāvida dēļ
neatstum savu svaidīto!+
11 Jehova ir devis zvērestu Dāvidam,
patiesi, no tā viņš neatkāpsies:
”Vienu no taviem pēcnācējiem
es celšu tavā tronī.+
12 Ja tavi dēli ievēros manu līgumu
un manus likumus*, ko es viņiem mācu,+
tad arī viņu dēli
mūžam sēdēs tavā tronī.”+
13 Jehova ir izraudzījies Cionu,+
to viņš vēlas sev par mājvietu:+
14 ”Tā ir mana mītne uz mūžiem,
tur es mājošu,+ jo es tā vēlos!
15 Es bagātīgi to svētīšu, lai tur netrūktu iztikas,
tās trūcīgos es paēdināšu ar maizi,+
16 tās priesterus es tērpšu glābšanā,+
tās uzticīgie gavilēt gavilēs.+
17 Tur es likšu augt Dāvida spēkam,
es esmu sagatavojis gaismekli savam svaidītajam.+
18 Viņa ienaidniekus es tērpšu kaunā,
bet viņa kronis spoži mirdzēs!”+