Psalmi
Dziedātāju vadītājam. Kā ”Rītausmas stirna”*. Dāvida psalms.
22 Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc tu mani esi atstājis?+
Kāpēc tu esi tik tālu un neglāb mani?
Kāpēc tu nedzirdi manas vaimanas?+
2 Mans Dievs, es saucu tevi dienā, bet tu neatbildi,+
arī naktī es neciešu klusu.
7 Kas vien mani ierauga, tie ņirgājas,+
smīnā sašķiebuši lūpas, krata galvu:+
8 ”Viņš paļāvās uz Jehovu — nu tad lai Dievs viņu izglābj!
Lai palīdz tam, ja tas viņam tik dārgs!”+
9 Tu mani izvedi no mātes klēpja,+
drošībā auklēji pie mātes krūtīm.
10 Esmu uzticēts tavai gādībai no dzimšanas,
no mātes klēpja tu esi mans Dievs.
12 Mani ir aplencis vēršu pulks,+
ap mani sastājušies stiprie Basanas buļļi,+
13 tie atpleš pret mani rīkli+
kā plēsīgs lauva rēcienā.+
18 Tie dala savā starpā manas drēbes
un par manu apģērbu met lozes.+
19 Bet tu, Jehova, nepaliec tālu!+
Tu esi mans spēks, steidzies man palīgā!+
21 Izglāb mani no lauvas rīkles+ un no meža vēršu ragiem!
Atbildi man!
23 Jūs, kas bīstaties Jehovu, slavējiet viņu!
Visi Jēkaba pēcnācēji, godājiet viņu,+
bijībā drebiet viņa priekšā, visi Izraēla pēcnācēji!
25 Es tevi slavēšu lielā draudzē,+
savus solījumus pildīšu to priekšā, kas tevi bīstas.
Lai jūsu sirdis pukst mūžam!
27 Visās zemes malās ļaudis atcerēsies Jehovu un viņam pievērsīsies,
visas tautas un ciltis klanīsies viņa priekšā,+
28 jo Jehova ir Ķēniņš,+
viņš valda pār tautām.
29 Visi pārtikušie ēdīs un zemosies,
visi mirstīgie* kritīs ceļos viņa priekšā,
neviens no tiem savu dzīvību nevar saglabāt.
30 To pēcnācēji kalpos Jehovam,
nākamajai paaudzei par viņu tiks pavēstīts.
31 Ļaudis nāks un stāstīs par viņa taisnīgumu,
tiem, kas vēl dzims, — par viņa veikumu.