2. Pētera
1 Sīmanis Pēteris, Jēzus Kristus kalps un apustulis, tiem, kas mūsu Dieva un Jēzus Kristus, mūsu Glābēja, taisnīguma dēļ ir ieguvuši tikpat dārgu ticību kā mēs.
2 Lai Dieva labvēlība un miers jums iet vairumā, jums labi iepazīstot+ Dievu un Jēzu, mūsu Kungu, 3 jo Dieva spēkā mums ir dāvāts viss, kas ir vajadzīgs dzīvībai un dievbijībai. Mēs to esam saņēmuši tāpēc, ka esam labi iepazinuši viņu, kas mūs ir aicinājis,+ būdams dižens un labs*. 4 Tā viņš mums ir dāvājis dārgus un izcilus solījumus,+ lai uz to pamata jūs kļūtu dievišķās dabas dalībnieki,+ izbēguši no pagrimuma, kas grēcīgu vēlmju* dēļ ir pārņēmis pasauli.
5 Tāpēc nežēlojiet pūles+ un papildiniet savu ticību ar tikumu,+ tikumu — ar zināšanām,+ 6 zināšanas — ar savaldību, savaldību+ — ar izturību, izturību — ar dievbijību,+ 7 dievbijību — ar brāļu mīlestību*, brāļu mīlestību — ar mīlestību*.+ 8 Ja tas viss jums ir un iet vairumā, jūs nekļūsiet bezdarbīgi un neauglīgi+ tajā, kā jūs liekat lietā precīzās zināšanas par mūsu Kungu Jēzu Kristu.
9 Bet, ja kādam tā visa nav, viņš ir akls, jo negrib redzēt gaismu,*+ un ir aizmirsis, ka ir attīrīts no sen izdarītiem grēkiem.+ 10 Tāpēc, brāļi, pūlieties vēl neatlaidīgāk, lai jūsu aicinājums+ un izredzētība paliktu spēkā. Ja jūs tā darīsiet, jūs nekad neatkāpsieties no ticības*,+ 11 un tad jums plaši tiks atvērta ieeja* mūsu Kunga un Glābēja Jēzus Kristus mūžīgajā valstībā.+
12 Tāpēc es gribu vienmēr jums to visu atgādināt, lai gan jūs to jau zināt un esat nostiprinājušies patiesībā, ko esat iepazinuši. 13 Bet es uzskatu par pareizu, kamēr vēl esmu šajā teltī*,+ uzturēt jūsu modrību ar atgādinājumiem,+ 14 zinot, ka drīz es atbrīvošos no šī mājokļa, kā jau arī mūsu Kungs Jēzus Kristus man ir norādījis.+ 15 Tad nu es pastāvīgi darīšu visu iespējamo, lai jūs pēc manas aiziešanas to visu varētu atsaukt atmiņā.
16 Stāstīdami jums par mūsu Kunga Jēzus Kristus spēku un klātbūtni, mēs neesam balstījušies uz veikli sagudrotām pasakām — nē, mēs paši esam bijuši viņa varenības aculiecinieki.+ 17 Viņš no Dieva, Tēva, saņēma godu un slavu, kad no varenā spožuma viņam atskanēja vārdi: ”Šis ir mans mīļais dēls, pret ko es esmu labvēlīgs*.”+ 18 Jā, tādus vārdus mēs dzirdējām atskanam no debesīm, kad kopā ar viņu bijām uz svētā kalna.
19 Līdz ar to mūsu paļāvība uz pravietiskajiem vārdiem ir kļuvusi vēl stiprāka, un jūs darāt labi, pievēršot tiem uzmanību kā gaismeklim,+ kas spīd tumšā vietā, jūsu sirdīs, līdz kamēr uzausīs diena un uzlēks rīta zvaigzne.+ 20 Par visu vairāk ņemiet vērā, ka neviens Rakstu pravietojums nav radies, personiski kaut ko skaidrojot, 21 jo pravietojumi nekad nav izteikti pēc cilvēku pašu gribas,+ bet cilvēki, svētā gara vadīti*, ir runājuši to, kas nāca no Dieva.+