Atklāsmes

10 Tad es ieraudzīju vēl vienu stipru eņģeli — viņš nokāpa no debesīm, mākoņa apņemts, ap galvu viņam bija varavīksne, viņa seja spīdēja spoži kā saule,+ un kājas bija kā uguns stabi. 2 Rokā viņam bija mazs, atritināts rakstu rullis. Viņš nolika labo kāju uz jūras, kreiso — uz zemes 3 un iesaucās skaļā balsī, kas skanēja kā lauvas rēciens.+ Kad viņš iesaucās, ierunājās septiņi pērkoni.+

4 Septiņiem pērkoniem runājot, es gribēju pierakstīt, ko tie saka, bet izdzirdēju balsi no debesīm:+ ”Paturi noslēpumā* to, ko ir teikuši septiņi pērkoni, un nepieraksti to!” 5 Tad es redzēju, ka eņģelis, kas stāvēja uz jūras un zemes, pacēla labo roku pret debesīm 6 un zvērēja pie tā, kurš dzīvo mūžīgi mūžam,+ kurš ir radījis debesis un visu, kas tajās, zemi un visu, kas uz tās, jūru un visu, kas tajā:+ ”Viņš vairs negaidīs! 7 Kad būs pienākusi septītā eņģeļa+ kārta pūst tauri,+ piepildīsies dievišķais noslēpums,+ ko Dievs kā labu vēsti ir darījis zināmu saviem kalpiem praviešiem.”+

8 Es atkal izdzirdēju balsi no debesīm,+ un tā man teica: ”Ej, paņem atritināto rakstu rulli no eņģeļa, kas stāv uz jūras un zemes!”+ 9 Es piegāju pie eņģeļa un palūdzu rakstu rulli. Viņš man teica: ”Ņem to un apēd!+ Tev mutē tas būs salds kā medus, bet vēderā — rūgts.” 10 Es paņēmu rakstu rulli no eņģeļa rokas un apēdu.+ Manā mutē tas bija salds kā medus,+ bet vēderā — rūgts. 11 Man teica: ”Tev arī turpmāk jāpravieto par zemēm, tautām, cilvēkiem, kas runā dažādās valodās, un par daudziem ķēniņiem!”