Atklāsmes

19 Pēc tam es dzirdēju it kā lielu pulku debesīs skaļi saucam: ”Slavējiet Jah!*+ No mūsu Dieva nāk glābšana, viņam pieder gods un spēks, 2 un viņa tiesas spriedumi ir patiesi un taisnīgi!+ Viņš ir sodījis ietekmīgo prostitūtu, kas ar savu netiklību* grūda postā zemi, un tai atriebies par savu kalpu asinīm.”+ 3 Un tūlīt pat tie vēlreiz sauca: ”Slavējiet Jah!+ Dūmi no tās kāps augšup mūžīgi mūžam.”+

4 Divdesmit četri vecākie+ un četras dzīvās būtnes+ nometās ceļos, pielūdza Dievu, kas sēdēja tronī, un sacīja: ”Āmen! Slavējiet Jah!”+

5 Tad no troņa atskanēja balss: ”Slavējiet mūsu Dievu, visi viņa kalpi,+ jūs, kas viņu bīstaties, mazie un lielie!”+

6 Pēc tam es izdzirdēju balsi, kas skanēja kā varenu ūdeņu duna un spēcīgi pērkona dārdi, — liels pulks sauca: ”Slavējiet Jah,+ jo mūsu Dievs Jehova*, Visvarenais,+ ir sācis valdīt!+ 7 Priecāsimies, līksmosim un godināsim viņu, jo ir pienākušas Jēra kāzas un viņa līgava jau ir saposusies! 8 Viņai ir ļauts tērpties spožā, tīrā, smalkā linā. Smalkais lins ir svēto taisnīgie darbi.”+

9 Eņģelis man teica: ”Raksti: ”Laimīgi ir tie, kas ielūgti uz Jēra kāzu mielastu!””+ Vēl viņš man teica: ”Šie ir Dieva vārdi, un tie ir patiesi.” 10 Tad es nometos pie viņa kājām, lai viņu pielūgtu, bet viņš man teica: ”Nē, nedari to!+ Pielūdz Dievu!+ Es esmu tikai kalps, tāpat kā tu un tavi brāļi, kam uzdots liecināt par Jēzu.+ Pravietojumu mērķis* ir liecināt par Jēzu.”+

11 Es redzēju atveramies debesis un ieraudzīju baltu zirgu.+ Tajā sēdēja Uzticīgais+ un Patiesais.+ Viņš tiesā taisnīgi un izcīna taisnu karu.+ 12 Viņa acis ir kā uguns liesmas,+ un viņam galvā ir daudz kroņu. Viņam ir vārds, kuru neviens nezina, tikai viņš pats. 13 Viņa drēbes ir notraipītas ar asinīm, viņu sauc Dieva Vārds.+ 14 Viņam sekoja debesu karapulki baltos zirgos, tērpti baltā, tīrā, smalkā linā. 15 No viņa mutes nāk garš, ass zobens,+ ar ko sodīt tautas, un viņš tās ganīs ar dzelzs zizli.+ Viņš min Visvarenā Dieva kvēlo dusmu vīna spiedi.+ 16 Viņam sānos uz drēbēm ir rakstīts: ķēniņu Ķēniņš un kungu Kungs.+

17 Tad es ieraudzīju vēl kādu eņģeli, kas stāvēja, saules apspīdēts, un skaļā balsī sauca visiem putniem debesīs: ”Laidieties šurp uz Dieva lielajām dzīrēm,+ 18 lai ēstu ķēniņu, karavadoņu, vareno vīru,+ zirgu un jātnieku miesu,+ lai ēstu visu ļaužu miesu — gan brīvo, gan vergu, gan mazo, gan lielo.”

19 Es ieraudzīju zvēru, zemes ķēniņus un to karaspēkus. Tie bija sapulcējušies, lai karotu ar jātnieku, kas sēž zirgā, un ar viņa karaspēku.+ 20 Zvēru notvēra un kopā ar to arī viltus pravieti,+ kas zvēra priekšā rādīja brīnumus, ar kuriem viņš pievīla tos, kam ir zvēra zīme+ un kas pielūdz zvēra tēlu.+ Tos abus dzīvus iemeta ugunīgā sēra ezerā.+ 21 Bet visus pārējos nogalināja ar garo zobenu, kas izgāja no jātnieka mutes,+ un visi putni pieēdās viņu miesu.+