Jeremijas
1 Šie ir Jeremijas* vārdi. Jeremijas tēvs bija priesteris Hilkija, kas dzīvoja Benjamīna zemē, Anātotā.+ 2 Jūdas ķēniņa Josijas,+ Amona+ dēla, trīspadsmitajā valdīšanas gadā Jeremijam atklājās Jehovas vēsts. 3 Dievs viņu uzrunāja arī Jūdas ķēniņa Jojakīma,+ Josijas dēla, laikā un to darīja līdz Jūdas ķēniņa Cedekijas,+ Josijas dēla, valdīšanas beidzamajam, vienpadsmitajam gadam — līdz pat laikam, kad tā gada piektajā mēnesī Jeruzālemes iedzīvotāji tika aizvesti trimdā.+
4 Jehova man teica:
Es tevi iecēlu par pravieti tautām.”
6 Es izsaucos: ”Ak nē, Visaugstais Kungs Jehova!
Es neprotu runāt+ — es esmu pārāk jauns*!”+
7 Bet Jehova man teica:
”Nesaki, ka esi pārāk jauns!
Tu iesi pie visiem, pie kā es tevi sūtīšu,
un teiksi visu, ko tev likšu.+
9 Tad Jehova pastiepa roku un aizskāra manu muti.+ Jehova teica: ”Es lieku tavā mutē savus vārdus.+ 10 Lūk, šodien es tevi ieceļu pār tautām un valstīm, lai tu izrautu un sagrautu, nopostītu un nojauktu, būvētu un stādītu.”+
11 Jehova mani atkal uzrunāja un vaicāja: ”Ko tu redzi, Jeremija?” ”Es redzu mandeļkoka zaru,” es atbildēju.
12 Jehova man teica: ”Pareizi. Tas nozīmē, ka es esmu nomodā* par to, lai īstenotos mani vārdi.”
13 Tad Jehova man vēlreiz vaicāja: ”Ko tu redzi?” ”Es redzu verdošu katlu*, kas sasvēries virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem,” es atbildēju. 14 Jehova sacīja:
”Pār visiem zemes iedzīvotājiem
no ziemeļiem gāzīsies nelaime,+
15 jo Jehova saka: ”Es pulcinu ziemeļu valstu ciltis.+
Tās visas ieradīsies, un to ķēniņi novietos troņus
pie Jeruzālemes vārtiem,+
visapkārt tās mūriem
un pie visām Jūdas pilsētām.+
16 Es pasludināšu savai tautai spriedumu par visām tās ļaundarībām:
viņi ir atstājuši mani,+
viņi dedzina upurus citiem dieviem+
un zemojas savu roku darbam.”+
17 Posies* un ej,
un saki tiem visu, ko es tev likšu!
Nebaidies no viņiem,+
citādi viņu acu priekšā es tev likšu izjust šausmas.