156. dziesma.
”Es vēlos”
1. Kā gan Kristus mīlēja mūs!
Nāca viņš no debesīm šurp.
Mācot ļaudīm aizvien, ko no tiem vēlas Dievs,
pauda taisnību vien mūsu Kungs.
Kroplos, aklos dziedēja viņš,
skumjiem bēdās neļāva slīgt.
Labi pildīja viņš darbu svēto,
teica, mīlot no sirds: ”Es vēlos.”
2. ’Gudro kalpu’ devis mums Dievs,
tas mums darbā atbalstu sniedz.
Kopā kalpot ir prieks, spēkus ziedot arvien
tam, lai cilvēki izglābti tiek.
Bet, ja tevi bāreņi lūgs,
vai tev diezgan sirsnības būs,
Lai tu, tiecoties tos maigi žēlot,
spētu pateikt labprāt: ”Es vēlos.”?
3. Mīlot Dievu Jehovu, mēs
steidzam Rakstu mācības nest
Tiem, kas sirdssāpes jūt, visu atstāti, skumst;
viņiem jāsadzird Bībeles vēsts.
Kāds ir prieks, kad cilvēki šie
saprot to, ko Rakstos teic Dievs!
Arī viņi drīz darbā šai kvēlos,
jo reiz sacījām mēs: ”Es vēlos.”