Prasme veidot sarunu
VAI tev ir viegli iesaistīties sarunās? Daudzi cilvēki uztraucas, jau iedomājoties vien, ka viņiem būs jāsāk saruna, it sevišķi, ja tā ir saruna ar nepazīstamu cilvēku. Šādi cilvēki ļoti kautrējas un parasti domā: ”Ko lai es saku? Kā lai es sāku sarunu? Un ko es teikšu pēc tam?” Turpretī par sevi pārliecināti un sabiedriski cilvēki reizēm runā pārāk daudz. Viņiem jāmācās dot vārdu sarunu biedriem un klausīties, kad citi runā. Tātad veidot labu sarunu jāmācās visiem — gan kautrīgiem, gan komunikabliem cilvēkiem.
Sarunas ģimenē
Varbūt prasmi veidot sarunu tu vari mācīties ģimenes lokā? Uzmundrinošas sarunas nāk par labu ģimenes locekļu savstarpējām attiecībām.
Galvenais labas sarunas priekšnosacījums ir neviltota interese par otru cilvēku. (5. Moz. 6:6, 7; Sal. Pam. 4:1—4.) Ja mums rūp, kas ar cilvēku notiek, mēs vēlamies ar viņu runāt un esam gatavi uzmanīgi klausīties. Tāpat ir ļoti svarīgi, lai mums būtu, par ko runāt. Ja mēs regulāri lasām un studējam Bībeli, mums ir daudz tematu, par ko runāt. Uz labām sarunām var rosināt arī materiāls, kas atrodams brošūriņā Ik dienas iedziļinies Rakstos. Varbūt mēs esam pieredzējuši kaut ko interesantu sludināšanā vai esam izlasījuši kaut ko noderīgu vai uzjautrinošu. Mums jāmācās dalīties uzzinātajā un pieredzētajā ar pārējiem ģimenes locekļiem. Tas palīdzēs veidot sarunas arī ar svešiem cilvēkiem.
Saruna ar nepazīstamu cilvēku
Daudzi cilvēki ne visai vēlas runāt ar svešiniekiem. Tā kā Jehovas liecinieki mīl Dievu un savu tuvāko, viņi tomēr dara visu iespējamo, lai iemācītos sarunāties ar svešiniekiem, jo tikai tā viņi var darīt cilvēkiem zināmu Bībeles vēsti.
Lai iemācītos uzsākt sarunu ar nepazīstamu cilvēku, vispirms ir labi paturēt prātā principu no Filipiešiem 2:4. Šajā pantā mēs tiekam mudināti domāt ne tikai par savām, bet arī par citu vajadzībām. Tā kā cilvēks, ko tu satiec pirmo reizi, tevi uzskata par svešinieku, ir svarīgi noskaņot viņu pret sevi labvēlīgi. To var panākt, uzsmaidot un draudzīgi sasveicinoties. Taču ar to vien nepietiek.
Varbūt tajā brīdī, kad tu cilvēku uzrunāji, viņš par kaut ko domāja. Ja tu vēlies uzsākt sarunu par tematu, par kuru domā tu, tev jāņem vērā tas, par ko domā viņš. Ko darīja Jēzus, kad viņš pie akas satika kādu samarieti? Šī sieviete bija atnākusi pēc ūdens, un Jēzus šo faktu izmantoja, lai sāktu sarunu, kuras turpinājumā viņš pievērsa uzmanību svarīgiem garīgiem jautājumiem. (Jāņa 4:7—26.)
Arī tu, uzmanīgi vērojot cilvēku, vari nojaust, par ko viņš varētu domāt. Vai cilvēks ir priecīgs vai bēdīgs? Vai viņš ir gados un viņu māc vecuma nespēks? Vai kaut kas liecina par to, ka viņam ir bērni? Vai cilvēks ir materiāli nodrošināts, vai arī viņš, pēc visa spriežot, tik tikko spēj sagādāt pašu nepieciešamāko? Varbūt istabas iekārtojums vai rotaslietas liecina, ka cilvēks ir reliģiozs? Ja, uzrunājot cilvēku, tu ņemsi vērā šādas detaļas, viņš sapratīs, ka jūsu intereses kaut kādā ziņā sakrīt.
Bet ko par cilvēku var uzzināt, ja viņš runā ar tevi caur aizvērtām durvīm? Patiesībā arī tas par kaut ko liecina: acīmredzot viņš baidās atvērt durvis. Varbūt tieši šis fakts tev var palīdzēt sākt sarunu.
Reizēm cilvēki labprātāk iesaistīsies sarunā, ja tu viņiem nedaudz pastāstīsi par sevi — pieminēsi, no kurienes tu esi, kāpēc tu esi atnācis, kāpēc tu tici Dievam, kā tu sāki studēt Bībeli, kā Bībeles zināšanas tev ir palīdzējušas. (Ap. d. 26:4—23.) Protams, tas jādara ar apdomu un ar konkrētu mērķi. Nedaudz iepazinies ar tevi, cilvēks varbūt labprātāk pastāstīs par sevi un saviem uzskatiem.
Ir zemes, kur cilvēki ir ļoti viesmīlīgi pret svešiniekiem. Katru atnācēju viņi aicina istabā un lūdz apsēsties un parunāt. Ja sludinātājs šādā situācijā sarunu sāk ar apjautāšanos par cilvēka ģimeni un ir gatavs uzmanīgi klausīties, vēlāk viņam ir vieglāk runāt par sava nāciena mērķi. Dažās tautās interese par viesiem ir pat vēl lielāka, un tāpēc sasveicināšanās un ievadvārdi var aizņemt diezgan daudz laika. Šādas sarunas laikā cilvēki var atklāt, ka viņiem ir kaut kas kopīgs ar sludinātāju, kas viņus ir apciemojis, un tas var radīt labvēlīgu augsni sarunai par garīgiem jautājumiem.
Ja tavā sludināšanas teritorijā dzīvo daudz cilvēku, kas runā citā valodā, tu arī viņiem vari pievērst īpašu uzmanību. Ja tu iemācīsies kaut vai tikai sasveicināties šo cilvēku dzimtajā valodā, viņi redzēs, ka tu par viņiem no sirds interesējies. Arī tas var veicināt labas sarunas.
Kā turpināt sarunu
Lai saruna turpinātos, tev jāapliecina, ka tevi interesē otra cilvēka domas. Tāpēc mudini viņu izteikties. Šim mērķim īpaši noder jautājumi, turklāt vislabākie ir tie jautājumi, kas cilvēku mudina izteikt savu viedokli, nevis atbildēt ar ”jā” vai ”nē”. Piemēram, runājot par kaut ko tādu, kas uztrauc daudzus cilvēkus tavā apkaimē, tu varētu jautāt: ”Kā jūs domājat, kāpēc tā notiek?” Vai arī: ”Ko, jūsuprāt, varētu darīt lietas labā?”
Kad esi uzdevis jautājumu, tev uzmanīgi jānoklausās atbilde. Ar kādu vārdu, galvas mājienu vai žestu tu vari ik pa brīdim apliecināt, ka uzmanīgi klausies. Nepārtrauc cilvēku un centies izprast, ko viņš saka. Atceries padomu: ”Lai ikviens cilvēks ir čakls klausīties, kūtrs runāt.” (Jēk. 1:19.) Un, kad tu kaut ko saki, jābūt redzamam, ka tu esi uzmanīgi klausījies, ko cilvēks tev stāsta.
Tomēr atceries, ka ne visi vēlēsies atbildēt uz taviem jautājumiem. Daži varbūt tikai paraustīs plecus vai pasmaidīs. Citi, iespējams, teiks tikai ”jā” vai ”nē”. Ja tā notiek, neuztraucies un esi pacietīgs. Neuzbāzies cilvēkam ar jautājumiem. Ja viņš ir ar mieru tevi uzklausīt, tu vari pieminēt dažas uzmundrinošas domas no Rakstiem. Varbūt ar laiku cilvēks kļūs draudzīgāks, un tad viņš labprāt dalīsies ar tevi savās domās.
Runājot ar cilvēku, domā par to, kā tu varētu turpināt sarunu kādā citā reizē. Ja cilvēks tev uzdod vairākus jautājumus, centies uz tiem atbildēt, tomēr atstāj arī kādu jautājumu neatbildētu, lai par to jūs varat parunāt nākamajā tikšanās reizē. Tu vari teikt, ka papētīsi šo jautājumu dziļāk un vēlāk ar viņu par to parunāsi. Ja cilvēks, ko tu esi saticis, neuzdod jautājumus, sarunas beigās tu vari pats uzdot kādu jautājumu, kas viņu varētu interesēt, un pateikt, ka šo jautājumu jūs pārrunāsiet nākamreiz. Ļoti daudz šādu jautājumu var atrast grāmatā Reasoning From the Scriptures (Sarunas par Rakstiem), brošūrā Ko Dievs no mums prasa?, kā arī jaunākajos žurnālos Sargtornis un Atmostieties!.
Sarunas ar ticības biedriem
Vai tu centies tuvāk iepazīties ar Jehovas lieciniekiem, kurus tu satiec pirmo reizi? Vai varbūt šādos brīžos tu stāvi un klusē? Mīlestībai pret ticības biedriem mūs būtu jāmudina iepazīt citam citu. (Jāņa 13:35.) Lai sāktu sarunu, tu varētu vispirms pateikt, kā tevi sauc, un pajautāt, kā sauc viņu. Ja tu viņam pajautāsi, kā viņš uzzināja patiesību, jums droši vien izveidosies interesanta saruna, kuras laikā jūs nedaudz iepazīsiet viens otru. Pat tad, ja tev runāšana ne visai padodas, tu tomēr apliecināsi, ka interesējies par otru cilvēku, un tas ir pats galvenais.
Tu vari daudz ko darīt, lai veicinātu labas sarunas ar ticības biedriem savā draudzē. Apvaicājies, kā iet viņiem pašiem un viņu ģimenes locekļiem. Ja jūs sarunājaties pēc sapulces, tu vari pieminēt to, kas no dzirdētā tev šķiet īpaši vērtīgs. Tas nāks par labu gan tev, gan tavam sarunas biedram. Tāpat tu vari pieminēt kaut ko interesantu no pēdējā laikā lasītajiem žurnāliem Sargtornis un Atmostieties!. Tas nav jādara tā, it kā tu gribētu paspīdēt ar savu erudīciju vai pārbaudīt sarunas biedra zināšanas. Tavam mērķim jābūt pastāstīt kaut ko tādu, kas tev ir ļoti paticis. Tāpat jūs varat parunāt par teokrātiskās kalpošanas skolas uzdevumiem, kas jums jāgatavo, un kaut ko ieteikt viens otram. Un jūs varat runāt par to, kas pieredzēts sludināšanā.
Tā kā mēs interesējamies par citiem, mēs bieži runājam par cilvēkiem — par to, ko viņi saka un dara. Mūsu sarunās, bez šaubām, ir vieta arī humoram. Bet vai tas, ko mēs sakām, vienmēr ir kaut kas labs? Ja mēs ņemsim vērā padomus no Dieva Rakstiem un sekosim Dieva mīlestības paraugam, mūsu runa vienmēr būs patīkama un uzmundrinoša. (Sal. Pam. 16:27, 28; Efez. 4:25, 29; 5:3, 4; Jēk. 1:26.)
Pirms dodamies sludināt, mēs vienmēr sagatavojamies. Vai tu tāpat nevarētu sagatavoties, lai sarunā ar draugiem pieminētu kaut ko interesantu? Kad tu lasi vai dzirdi kaut ko noderīgu, centies to iegaumēt, lai varētu pastāstīt citiem. Tas tev palīdzēs paturēt prātā daudz labu tēmu, par kurām runāt, un tu spēsi risināt interesantas sarunas par daudziem jautājumiem, ne tikai par ikdienišķām lietām. Bet galvenais: vienmēr centies runāt tā, lai citi varētu redzēt, cik augstu tu vērtē Dieva vārdus. (Ps. 139:17.)