Teksta jēga uzsvērta

LABS lasītājs ne tikai ņem vērā atsevišķus teikumus un rindkopas, bet arī patur prātā visa teksta galvenās domas. Uzsvarus nosaka visa teksta saturs.

Ja uzsvari netiek likti atbilstoši teksta galvenajām domām, lasījums paliek bez kulminācijas punktiem un nekas tajā neizceļas. Pēc šāda lasījuma noklausīšanās reizēm ir grūti atcerēties kaut ko ievērības cienīgu.

Pienācīgs galveno domu izcēlums Bībeles teksta lasījumu padara dzīvu. Pareizs uzsvars palīdz skaidri uztvert tekstu, kas tiek lasīts mājas Bībeles nodarbību un draudzes sapulču laikā. Sevišķi svarīgi izcelt galvenās domas ir tad, kad jālasa gatavs runas teksts, kā tas bieži tiek darīts mūsu kongresos.

Kā panākt pareizu uzsvaru. Kas tev jāuzsver, ja teokrātiskās kalpošanas skolā tev ir uzdots lasīt Bībeles pantus? Ja galvenais tekstā ir kāds būtisks jautājums vai svarīgs notikums, jācenšas izcelt to.

Vienalga, ko tu lasi — dzeju vai prozu, sakāmvārdus vai notikumu atstāstījumu —, klausītāji daudz iegūs, ja tu nolasīsi tekstu labi. (2. Tim. 3:16, 17.) Bet, lai to izdarītu, tev jāņem vērā gan pats Bībeles teksts, gan tavi klausītāji.

Ja tev jālasa teksts no kāda studēšanas palīglīdzekļa Bībeles nodarbībā vai draudzes sapulcē, tu vari uzskatīt par galvenajām domām atbildes uz studējamā materiāla jautājumiem. Tāpat tu vari uzsvērt domas, kas saistītas ar attiecīgās teksta daļas apakšvirsrakstu.

Draudzes sapulcēs nav ieteicams lasīt runas no iepriekš uzrakstīta teksta. Bet kongresos parasti ir iekļautas vairākas runas, kuru teksts ir uzrakstīts jau iepriekš. Tas tiek darīts tādēļ, lai šajās runās ietvertās domas visos kongresos izskanētu vienādi. Lai orators spētu uzsvērt šādas runas galvenās domas, viņam vispirms rūpīgi jāiedziļinās tās saturā. Viņam jācenšas atrast runas svarīgākie momenti. Galvenās domas ir nevis tās, kuras oratoram gluži vienkārši šķiet interesantas, bet gan tās, kurās ietverta visas runas jēga. Reizēm stāstījums vai argumentācija seko kādai kodolīgi izteiktai pamatdomai. Tomēr visbiežāk iedarbīgākā doma izskan pēc tam, kad ir dots skaidrs tās pamatojums. Kad runas galvenās domas ir atrastas, tās runas tekstā jāatzīmē. To parasti nav vairāk par četrām piecām. Pēc tam oratoram jāvingrinās lasīt tekstu tā, lai klausītājiem būtu viegli pamanīt, kuras ir galvenās domas. Tām jākļūst par runas kulminācijas momentiem. Ja teksts tiek nolasīts ar pareiziem uzsvariem, galvenās domas ir vieglāk atcerēties. Tas arī ir viens no galvenajiem runas gatavotāja mērķiem.

Teksta jēgas izcelšanai orators var izmantot dažādus paņēmienus. Piemēram, viņš var runāt ar lielāku entuziasmu, mainīt runas tempu, runāt sirsnīgāk un izmantot uzsvaram žestus.