Balss stiprums

JA ORATORS nerunā pietiekami skaļi, daļa klausītāju var ieslīgt snaudā. Ja sludinātājs runā pārāk klusu, viņam ir grūti noturēt cilvēku uzmanību. Ja draudzes sapulces laikā atbildes netiek sniegtas tā, lai visi var dzirdēt, sapulces apmeklētāji nesaņem vajadzīgo uzmundrinājumu. (Ebr. 10:24, 25.) Savukārt orators, kas runā pārāk skaļi, var radīt klausītājos nepatiku vai pat aizkaitinājumu. (Sal. Pam. 27:14.)

Klausītāji. Tev jāņem vērā, ko tu uzrunā. Vai tevi klausās viens cilvēks? Ģimene? Neliela cilvēku grupa, kas atnākusi uz sludināšanas sapulci? Draudze? Liela kongresa apmeklētāji? Pats par sevi saprotams, katrā no šīm situācijām balss stiprums ir citāds.

Senatnē daudzi Dieva kalpi ir runājuši lielas auditorijas priekšā. Kad Salamana laikā Dievam tika veltīts templis Jeruzalemē, nebija nekādu skaņas pastiprināšanas iekārtu, tāpēc Salamans, uzkāpis uz iepriekš izveidota paaugstinājuma, uzrunāja tautu ”ar skaļu balsi”. (1. Ķēn. 8:55; 2. Laiku 6:13.) Daudzus gadsimtus vēlāk, mūsu ēras 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos, pār Kristus mācekļiem Jeruzalemē tika izliets svētais gars un ap viņiem sapulcējās liels cilvēku pūlis, kurā bija gan ieinteresēti klausītāji, gan tie, kas mācekļus izsmēja. Ļoti saprātīgi rīkojās Pēteris: viņš nostājās cilvēku priekšā un sāka runāt ”paceltā balsī”. (Ap. d. 2:14, JD.) Viņa runa spēcīgi ietekmēja daudzus klausītājus.

Viens no labākajiem rādītājiem, kas palīdz noteikt, vai balss stiprums atbilst apstākļiem, ir klausītāju reakcija. Ja tu mani, ka daļa klausītāju sasprindzina dzirdi, tev jācenšas runāt skaļāk.

Ir labi ņemt vērā ne tikai auditorijas lielumu, bet arī sastāvu. Ja tevi klausās kāds, kam ir slikta dzirde, tev jārunā skaļāk. Tomēr, ja cilvēks visu dzird un saprot, tikai vecuma dēļ reaģē uz dzirdēto mazliet lēnāk, ar kliegšanu tu vari viņu vienīgi atgrūst. Runājot pārāk skaļi, var pat apvainot cilvēku. Daudzās zemēs runāšana skaļā balsī cilvēkiem saistās ar dusmām un nepacietību.

Trokšņi. Sludinot bieži vien rodas situācijas, kad jāmaina balss stiprums. Reizēm mums jāmēģina pārkliegt transporta līdzekļu radīto troksni, bērnu čalošanu, suņu rejas, skaļu mūziku vai trokšņus, kas nāk no televizora. Savukārt rajonos, kur mājas atrodas cieši kopā, cilvēki jūtas neērti, ja sludinātāji runā pārāk skaļi, jo tas pievērš kaimiņu uzmanību.

Daudzi un dažādi apstākļi jāņem vērā brāļiem, kas saka runas sapulcēs un kongresos. Viens ir runāt zālē, kurā ir laba akustika, bet pavisam kas cits — uzstāties ar runu brīvā dabā. Iedomājies, kā klājās diviem misionāriem kādā Latīņamerikas zemē, kad viņiem bija jāsaka publiskā runa kāda ieinteresēta cilvēka pagalmā, bet tikmēr tuvējā pilsētas laukumā notika svētku uguņošana un kaimiņu pagalmā nepārtraukti dziedāja gailis!

Runas gaitā var atgadīties kaut kas tāds, kas liek vai nu ieturēt pauzi, vai runāt skaļāk. Piemēram, ja sapulce notiek ēkā, kurai ir skārda jumts, spēcīgas lietusgāzes laikā klausītāji gandrīz nemaz nevar dzirdēt oratoru. Klausīties ir grūti arī tad, ja zālē sāk raudāt bērns vai kāds ierodas uz sapulci ar nokavēšanos. Mācies mainīt balss stiprumu atbilstoši apstākļiem, lai klausītāji nepalaistu garām neko no tā, ko tu saki.

Ja zālē ir skaņu aparatūra, tā, protams, ievērojami palīdz runātājam, taču tas nenozīmē, ka viņam nav jārunā skaļāk, kad apstākļi to prasa. Un vietās, kur bieži mēdz pārtrūkt elektroenerģijas padeve, oratoriem jābūt gataviem turpināt runu bez mikrofona palīdzības.

Runas materiāls. Balss stipruma izvēli nosaka arī runas materiāls. Ja materiāls prasa izteiksmes spēku, nemazini tā ietekmi, runājot pārāk klusu. Piemēram, kad tu lasi nosodījuma vārdus no Rakstiem, balsij jāskan spēcīgāk nekā tad, kad tu lasi padomus par mīlestību. Centies panākt, lai balss stiprums atbilstu materiālam, un dari to tā, lai nepievērstu pārāk lielu uzmanību sev.

Runas mērķis. Ja tu vēlies iedvesmot klausītājus, tavai balsij jāskan nedaudz spēcīgāk nekā parasti. Bet, ja tavs mērķis ir panākt, lai klausītāji mainītu savas domas kādā jautājumā, neatgrūd viņus, runājot pārāk skaļi. Ja tu vēlies kādu mierināt, labāk nedaudz pieklusini balsi.

Kad jārunā skaļā balsī. Runāt skaļāk reizēm ir nepieciešams, kad jāuzrunā cilvēks, kurš ar kaut ko ir aizņemts. To labi zina vecāki, tāpēc viņi parasti sauc bērnus mājās skaļā balsī. Nedaudz skaļāk nekā parasti jārunā brālim, kas ievada draudzes sapulci vai kongresu un aicina klātesošos ieņemt vietas. Reizēm sludinātājiem diezgan skaļā balsī jāsveicina cilvēki, kas strādā pagalmā vai dārzā.

Balss stiprumam jābūt pietiekamam arī pēc tam, kad ir piesaistīta klausītāju uzmanība. Klusināta balss var radīt iespaidu, ka runātājs īsti nezina, ko viņš grib pateikt, vai arī nav pārliecināts par to, ko runā.

Skaļā balsī izteikta pavēle var pamudināt cilvēku uz enerģisku rīcību. (Ap. d. 14:9, 10.) Un skaļš izsauciens var novērst nelaimi. Filipos kāds cietumsargs, domādams, ka cietumnieki ir izbēguši, gribēja izdarīt pašnāvību. ”Bet Pāvils skaļā balsī sauca, sacīdams: ”Nedari sev nekā ļauna, jo mēs visi esam šeit.”” Tā viņš novērsa pašnāvību. Pēc tam Pāvils un Sīla sludināja cietumsargam un viņa saimei, un visi cilvēki viņa namā pieņēma patiesību. (Ap. d. 16:27—33.)

Kā uzlabot balss stiprumu. Ir cilvēki, kam nepieciešama īpaša neatlaidība, lai iemācītos runāt pietiekami skaļi. Daži runā pārāk klusu tāpēc, ka viņiem ir vāja balss. Vingrinoties balss stiprumu var ievērojami palielināt, kaut gan parasti šādi cilvēki arī pēc vingrināšanās nevar runāt tik spēcīgi kā tie, kam tas padodas dabiski. Ja tava balss skan pārāk klusu, pievērs uzmanību elpošanai un pareizai stājai. Centies stāvēt un sēdēt ar taisnu muguru. Virzi plecus atpakaļ un elpo dziļi. Centies panākt, lai gaiss piepildītu plaušu apakšējo daļu. Šāds gaisa krājums, ja tas tiek pareizi izmantots, palīdz kontrolēt balss stiprumu.

Citiem cilvēkiem piemīt gluži pretējs trūkums — viņi runā pārāk skaļi. Varbūt viņi ir paraduši runāt skaļi tāpēc, ka strādā ārā vai daudz uzturas telpās, kur ir liels troksnis. Varbūt tas ir tāpēc, ka viņi ir auguši vidē, kur cilvēki bieži kliedz un pārtrauc cits citu, un viņiem ir izveidojies uzskats, ka vienīgais veids, kā tikt pie vārda, ir runāt skaļi. Ņemot vērā Bībeles padomu ”tērpties sirsnīgā līdzjūtībā, laipnībā, pazemībā, lēnībā, pacietībā”, šādi cilvēki ar laiku iemācās runāt klusāk. (Kol. 3:12.)

Cītīgi gatavojoties, gūstot pieredzi, ko dod regulāra sludināšana, un lūdzot Jehovam palīdzību, tu noteikti iemācīsies pareizi izmantot balss stiprumu. Vienalga, vai tu uzrunā draudzes locekļus vai sludini vienam cilvēkam, vienmēr domā par saviem klausītājiem un centies runāt tā, lai viņi tevi varētu labi dzirdēt. (Sal. Pam. 18:21.)