10. NODARBĪBA
Entuziasms
ENTUZIASMS atdzīvina runu. Katrai runai neapšaubāmi jābūt saturīgai, taču, lai runa būtu interesanta, tā noteikti jāsaka ar entuziasmu. Vienalga, kādā sabiedrībā tu esi audzis un kādas ir tavas rakstura īpašības, tu vari iemācīties teikt runas ar entuziasmu.
Runā ar iedvesmu. Sarunā ar samarieti Jēzus teica, ka cilvēkiem, kas grib pielūgt Jehovu, tas jādara ”garā un patiesībā”. (Jāņa 4:24.) Pielūgsmei jānāk no pateicības pilnas sirds un jābūt saskaņā ar patiesību, kas atklāta Dieva Rakstos. Ja cilvēka sirdī ir pateicība, tas ir redzams viņa runas veidā. Viņam ir dedzīga vēlēšanās stāstīt citiem par Jehovas mīlestību pret cilvēkiem. Viņa sejas izteiksme, žesti un balss — viss liecina par viņa izjūtām.
Bet kāpēc reizēm cilvēks, kurš mīl Jehovu un no sirds tic tam, ko viņš pats saka, tomēr nerunā ar entuziasmu? Tas notiek tāpēc, ka nepietiek tikai izdomāt, ko teikt saviem klausītājiem. Oratoram ir jāizdzīvo runa, jāieliek tajā savas jūtas. Pieņemsim, ka viņam jārunā par Jēzus Kristus izpirkuma upuri. Kad viņš saka runu, tajā jāizskan ne tikai informācijai, bet arī viņa pateicībai par Jēzus upuri un tā nozīmi gan viņa paša, gan viņa klausītāju dzīvē. Klausītājiem jāredz, ka orators ir dziļi pateicīgs Dievam Jehovam un Jēzum Kristum par to, ka ir dots šis nenovērtējamais upuris. Oratoram jādomā par brīnišķīgajām perspektīvām, ko tas nodrošina, — par mūžīgu dzīvi, laimi, nevainojamu veselību un paradīzi uz zemes. Viņam jāpanāk, lai runa skanētu izjusti.
Bībelē teikts, ka rakstu mācītājs Ezra, kas mācīja izraēliešus, ”bija nodevis savu sirdi, lai meklētu tā Kunga bauslību, lai izpildītu un lai mācītu Israēlā to, kas ir likums un tiesa”. (Ezr. 7:10.) Ja mēs sekosim viņa priekšzīmei — ”nodosim savu sirdi”, nevis tikai gatavosim runas materiālu —, tad mēs ļausim runā izpausties savām emocijām. Runājot par patiesību izjusti, mēs palīdzam iemīlēt patiesību tiem, kas mūs klausās.
Domā par klausītājiem. Vēl viens svarīgs entuziasma priekšnosacījums ir apziņa, ka klausītājiem noteikti jādzird tas, ko tu viņiem vēlies pateikt. Tāpēc, gatavojot runu, tev ne tikai jāsavāc labs materiāls, bet arī jālūdz Jehovam, lai viņš to palīdz pēc iespējas labāk izmantot. (Ps. 32:8; Mat. 7:7, 8.) Analizē runas materiālu un centies saprast, kāpēc klausītājiem tā jādzird, ko viņi no tās iegūs un kādai tai jābūt, lai klausītāji pienācīgi novērtētu runas materiāla vērtību.
Sagatavo materiālu tā, lai tas iedvesmotu tevi pašu. Tam nav katrā ziņā jābūt kaut kam jaunam, taču jauna var būt tava pieeja apskatāmajam jautājumam. Ja tu vari palīdzēt klausītājiem tuvināties Jehovam, atzinīgi novērtēt viņa svētības, pārvarēt vecās pasaules radītās grūtības vai uzlabot savu kalpošanu, tev ir pamatots iemesls teikt runu ar iedvesmu.
Bet kā gatavoties tad, ja tev ir uzdots lasīt auditorijas priekšā? Lai lasītu ar entuziasmu, nepietiek tikai pareizi izrunāt vārdus un vārdu savienojumus. Tev rūpīgi jāiedziļinās tekstā. Ja tev jālasa Bībeles panti, centies izpētīt tos dziļāk. Noskaidro Bībeles pantu nozīmi. Domā, ko tu pats un tavi klausītāji var iegūt no šiem pantiem, un, lasot pantus, paturi to prātā.
Kad tu gatavojies sludināšanai, atkārto jautājumus, par kuriem tu runāsi ar cilvēkiem, un izlasi Bībeles pantus, kurus tu vēlies izmantot. Ņem vērā jautājumus, kas cilvēkus varētu interesēt. Par ko pēdējā laikā ir stāstīts ziņu pārraidēs? Kādas grūtības cilvēkiem jāpārvar? Ja tu būsi izdomājis, kā paskaidrot, ka Dieva Rakstos ir norādīts uz viņu problēmu risinājumiem, tu dedzīgi vēlēsies to darīt un entuziasms radīsies pats no sevis.
Uzstājies ar entuziasmu. Vislabāk par entuziasmu liecina dzīva uzstāšanās. Entuziasmam jāizpaužas tavā sejas izteiksmē, un tev jārunā ar pārliecību. Tomēr neaizmirsti arī to, ka tu nedrīksti kļūt dogmatisks.
Paužot entuziasmu, jābūt līdzsvarotam. Daži cilvēki ar lielu sajūsmu runā gandrīz par jebkuru tēmu. Šādiem cilvēkiem jāmācās saprast, ka ar pārmērīgu jūsmīgumu runātājs pievērš klausītāju uzmanību pats sev, nevis tam, ko viņš stāsta. Turpretī tiem, kas ir kautrīgi, nepieciešams pamudinājums runāt izteiksmīgāk.
Entuziasms aizrauj. Ja tev ir labs kontakts ar klausītājiem un tu runā ar iedvesmu, viņiem noteikti pielips tavs entuziasms. Apolls bija cilvēks, kas runāja ar lielu iedvesmu, tāpēc viņš tika raksturots kā ļoti prasmīgs orators. Ja tu būsi ”dedzīgs garā”, tavas runas iedvesmos klausītājus. (Ap. d. 18:24, 25; Rom. 12:11.)
Entuziasms atbilst materiālam. Ja tu visu laiku runāsi ar lielu pacilātību, klausītāji nogurs un palaidīs garām tos brīžus, kad tu viņus mudināsi rīkoties saskaņā ar dzirdēto. Tāpēc, gatavojot runu, izvēlies materiālu tā, lai runa būtu daudzveidīga. Tāpat tev jāuzmanās, lai runa neskanētu vienaldzīgi. Ja tu izvēlēsies materiālu ļoti rūpīgi, tevi pašu tas noteikti interesēs. Katrā runā ir vietas, kurās jārunā ar lielāku iedvesmu, un vietas, kurās tik liela iedvesma nav vajadzīga, un tev jācenšas panākt, lai tās dabiski nomainītu cita citu.
Entuziasms bieži vien ir vajadzīgs, kad tiek izklāstītas galvenās domas. Runā ir jābūt kulminācijas momentiem, kuriem pakļauts viss pārējais. Visbiežāk svarīgāko domu uzdevums ir klausītājus uz kaut ko pamudināt. Kad tu esi pārliecinājis klausītājus, tev viņi jāmudina rīkoties, jāpalīdz viņiem saprast, kāpēc ir labi ņemt vērā apskatītos jautājumus. Ja tu runāsi ar entuziasmu, tu spēsi klausītājus iedvesmot. Uzstāšanos nedrīkst atdzīvināt mākslīgi. Lai runātu ar iedvesmu, ir vajadzīgs pamats, un šādam pamatam jābūt tavas runas materiālā.