Bībeles panti nolasīti izteiksmīgi

KAD tu runā ar cilvēkiem par Dieva nodomiem, vai tas būtu personīgā sarunā vai daudzu klausītāju priekšā, tev visa uzmanība jāpievērš Dieva vārdiem. Pievērst uzmanību Dieva vārdiem nozīmē lasīt Bībeles pantus, un tas noteikti jādara, kā nākas.

Izteiksmīgums ir saistīts ar jūtām. Bībeles panti jālasa izjusti. Piemēram, kad tu lasi 37. psalma 11. pantu, tavā balsī jāskan priekam par mieru, kāds cilvēkiem ir solīts šajā pantā. Kad tu lasi Atklāsmes 21:4, kur runāts par laiku, kad vairs nebūs ne ciešanu, ne bēdu, tavā balsī jābūt jūtamai pateicībai par atvieglojumu, ko cilvēkiem sagādās šajā Rakstu vietā solītās izmaiņas. Atklāsmes 18:2, 4, 5, kur izskan aicinājums iziet no grēkos grimušās ”lielās Bābeles”, jālasa enerģiski. Tiesa, ir jāuzmanās, lai lasījums nekļūtu samākslots. Nosakot izteiksmīguma pakāpi, jāņem vērā panta saturs un izmantojums.

Uzsvērti pareizie vārdi. Ja tu pievērs klausītāju uzmanību konkrētai panta daļai, lasot tev tā noteikti jāuzsver. Piemēram, lasot Mateja 6:33, nav vajadzības izcelt vārdus ”viņa taisnība” vai ”visas šās lietas”, ja tavs mērķis ir paskaidrot, ko nozīmē ”dzīties papriekšu pēc Dieva valstības”.

Pieņemsim, ka, gatavojot runu kalpošanas sapulcei, tu izlem nolasīt Mateja 28:19. Kuri vārdi tev būtu jāuzsver? Ja tu gribi mudināt klausītājus sākt mājas Bībeles nodarbības, uzsver vārdus ”darait par mācekļiem”. Ja tu esi nolēmis runāt par kristiešu pienākumu sludināt ieceļotājiem vai gribi aicināt draudzes locekļus pārcelties uz vietām, kur ir vajadzīgi sludinātāji, uzsver vārdus ”visas tautas”.

Diezgan bieži Bībeles panti tiek lasīti ar mērķi atrast atbildi uz kādu jautājumu vai apstiprināt kādu argumentu, kas citiem varbūt nešķiet pārliecinošs. Ja neviens vārds pantā netiek uzsvērts, klausītājiem ir grūti redzēt tā saistību ar apskatāmo jautājumu. Tu pats labi zini, ko šis pants pierāda, taču tas vēl nenozīmē, ka to saprot tavi klausītāji.

Piemēram, ja tu lasītu 83. psalma 19. pantu no Bībeles, kurā šajā vietā ir lietots Dieva vārds, nebūtu labi uzsvērt vārdu ”Visuaugstākais”, jo tad cilvēks varētu palaist garām acīm redzamu faktu, ka Dievam ir vārds. Šajā gadījumā tev jāuzsver vārds ”Jehova”. Bet, ja tu šo pašu pantu lasi ar mērķi runāt par Jehovas augstāko varu, tev jāuzsver vārds ”Visuaugstākais”. Un, ja tu izmanto Jēkaba 2:24, lai norādītu, ka ticība jāpapildina ar darbiem, tev jāuzsver nevis vārdi ”cilvēks top taisnots”, bet vārds ”darbiem”, citādi daļa klausītāju var neuztvert to, ko tu vēlies paskaidrot.

Vēl viens labs piemērs ir Romiešiem 15:7—13. Šie panti ir daļa no Pāvila vēstules draudzei, kurā bija gan ebreji, gan arī citu tautību pārstāvji. Pāvils vēstulē skaidroja, ka Kristus kalpošana nāk par labu ne tikai apgraizītajiem ebrejiem, bet arī cittautiešiem, ”lai pagānu tautas slavētu Dievu par viņa žēlastību”. Pēc tam Pāvils norādīja uz iespēju, kas dota cittautiešiem, citēdams četrus Rakstu fragmentus. Kas būtu jādara, lai izceltu mērķi, ar kādu Pāvils tos citēja? Ja tu atzīmē vārdus, kas jāuzsver lasot, 9. pantā būtu labi atzīmēt vārdus ”pagānu tautas”, 10. pantā — ”jūs pagāni”, 11. pantā — ”pasaules tautas” un ”visi ļaudis” un 12. pantā — ”par tautām” un ”tautas”. Pamēģini nolasīt Romiešiem 15:7—13, uzsverot šos vārdus, un tu redzēsi, ka pamatdoma, ko Pāvils ir ietvēris šajos pantos, kļūst skaidra un viegli uztverama.

Uzsvēršanas paņēmieni. Pastāv ļoti dažādas iespējas uzsvērt jēdzieniski nozīmīgos vārdus, ko tu vēlies izcelt. Izraudzītajam paņēmienam jābūt saskaņā ar pantā izteikto domu un runas nosacīto situāciju. Šeit minēti tikai daži noderīgi paņēmieni.

Uzsvars ar balsi. Pie tā pieder jebkādas balss skanējuma izmaiņas, ar kuru palīdzību teikumā tiek izcelti jēdzieniski nozīmīgie vārdi. Uzsvaru var panākt, izrunājot vārdus skaļāk vai gluži otrādi — nedaudz klusāk. Daudzās valodās uzsvars tiek panākts ar balss augstuma izmaiņām. Ir arī tādas valodas, kurās, mainot balss augstumu, tiek izmainīta vārdu nozīme. Izrunājot vārdus lēnāk, tiem tiek piešķirts lielāks uzsvars. Tajās valodās, kurās uzsvaram netiek lietotas balss skanējuma izmaiņas, vārdu izcelšanai jāizmanto citi paņēmieni.

Pauzes. Pauzēt var vai nu pirms tam, kad tu nolasi panta galveno daļu, vai pēc tam, kā arī gan pirms, gan pēc būtiskāko vārdu nolasīšanas. Pauze brīdi pirms svarīgākās domas nolasīšanas sakāpina interesi; pauze pēc nolasīšanas padziļina iespaidu. Bet, ja paužu ir pārāk daudz, tad nekas īsti neizceļas.

Atkārtošana. Doma iegūst uzsvaru, ja tu uz mirkli pārtrauc lasījumu un kādu vārdu vai frāzi izlasi vēlreiz. Tomēr parasti vislabāk ir izlasīt visu pantu un tikai tad atkārtot svarīgāko frāzi.

Žesti. Izdalīt kādu vārdu vai frāzi bieži palīdz ķermeņa kustības un sejas izteiksme.

Balss intonācija. Daudzās valodās intonācija, ar kādu vārdi tiek nolasīti, var ietekmēt to nozīmi un tos izcelt. Tomēr arī šajā gadījumā ir vajadzīga apdomība, īpaši attiecībā uz sarkasmu.

Panti, ko lasa kāds cits. Ja Bībeles pantu lasa cilvēks, kam mēs sludinām, viņš varbūt uzsver nepareizos vārdus vai neuzsver nevienu. Ko lai iesāk šādā situācijā? Parasti vislabāk ir paskaidrot panta nozīmi. Pēc šāda paskaidrojuma tu vari vēlreiz pievērst cilvēka uzmanību Bībeles pantam un norādīt uz jēdzieniski nozīmīgajiem vārdiem.