Brīvā runa

TU ESI rūpīgi gatavojies, tavā runā ir daudz interesantas informācijas, tās loģiskā attīstība ir labi pārdomāta un tu runā ļoti raiti. Bet vai klausītāji gūs labumu no tavas runas, ja viņi ik pa laikam domās par kaut ko citu un tāpēc dzirdēs tikai atsevišķas daļas? Vai tu spēsi ietekmēt klausītāju sirdi, ja viņiem būs grūti koncentrēt savas domas?

Iemesli, kāpēc cilvēkiem ir grūti klausīties runas, mēdz būt ļoti dažādi. Tomēr visbiežāk tas notiek tāpēc, ka orators nerunā brīvi. Viņš vai nu pārāk bieži skatās pierakstos, vai arī runā monotoni. Abi šie trūkumi ir cieši saistīti ar runas gatavošanas paņēmieniem.

Ja tu vispirms uzraksti runas tekstu un tad uz tā pamata veido runas uzmetumu, tu droši vien pamani, ka uzstāties ar brīvo runu nav visai viegli. Galvenais iemesls ir tas, ka tu jau iepriekš esi izvēlējies vārdus, ko teiksi. Kaut arī tu lieto runas uzmetumu, tu tomēr mēģini atcerēties sākotnējā teksta vārdus. Rakstīts teksts parasti atšķiras no sarunvalodas, teikumi tajā lielākoties ir sarežģītāki nekā ikdienas sarunās, un tas ir jūtams uzstāšanās laikā.

Tāpēc neraksti visu runas tekstu, pamēģini sagatavot runu citādi. 1. Izvēlies tēmu un galvenās domas, kuras tu attīstīsi. Īsai runai pilnīgi pietiek ar divām galvenajām domām, bet garākā runā varētu ietvert kādas četras vai piecas. 2. Zem katra plāna punkta uzraksti Bībeles pantus, kurus tu izmantosi, kā arī atzīmē ilustrācijas un galvenos argumentus. 3. Izdomā runas ievadu. Ja vēlies, tu vari pat pierakstīt pāris teikumus. Izdomā, ko tu teiksi runas nobeigumā.

Ļoti svarīgi ir izmēģināt runu. Tas nenozīmē, ka tev jāmācās teksts vārdu pa vārdam. Gatavojoties brīvai runai, galvenā uzmanība jāpievērš nevis vārdiem, bet svarīgākajām domām. Šīs domas jāatkārto tik ilgi, kamēr tavā apziņā tās viegli seko cita citai. To sasniegt nebūs grūti, ja vien domas būs loģiski risinātas un prasmīgi izkārtotas. Uzstāšanās laikā tās atausīs atmiņā brīvi un dabiski.

Brīvās runas priekšrocības. Viena no priekšrocībām ir tā, ka cilvēkiem ir viegli uztvert sacīto, jo brīvās runas laikā tu runā vienkārši. Runa ir dzīva un interesanta.

Tāpat brīvā runa ļauj veidot ļoti labu vizuālo kontaktu ar auditoriju. Ja tev nav vajadzīgi pieraksti, lai pareizi pateiktu katru teikumu, klausītāji jūt, ka tu labi pārzini apskatāmo jautājumu un no sirds tici tam, par ko runā. Uzstājoties ar brīvo runu, tu vari runāt sirsnīgi un vienkārši.

Brīvajai runai ir arī tāda priekšrocība, ka nepieciešamības gadījumā runas materiālā kaut ko var mainīt. Piemēram, iedomājies, ka dienā, kad tev jāuzstājas ar runu, ziņu pārraidē tu dzirdi kādu jaunumu, kas ir tieši saistīts ar tavas runas tēmu. Vai nebūtu labi to pieminēt? Vai varbūt runas laikā tu pamani, ka zālē ir ļoti daudz skolas vecuma bērnu. Vai nebūtu labi izmantot ilustrācijas un paskaidrojumus, kas viņiem palīdzētu saprast, kā runā iztirzātie jautājumi skar viņus?

Vēl viena brīvās runas priekšrocība ir stimuls, ko saņem tu pats. Redzot labvēlīgi noskaņotus, atsaucīgus klausītājus, tev pašam rodas lielāks entuziasms un tu vari sīkāk izskaidrot atsevišķas domas vai uzsvērt tās atkārtojot. Pamanot, ka klausītājiem sāk zust interese par tavu runu, tu vari tūlīt kaut ko darīt lietas labā, lai tev nebūtu jārunā ar klausītājiem, kas domā par kaut ko citu.

Daži brīdinājumi. Der paturēt prātā, ka brīvā runa var radīt arī dažas problēmas. Reizēm oratoriem veidojas paradums pārsniegt runām atvēlēto laiku. Ja tu ietversi runā pārāk daudz papildmateriāla, tev būs grūti iekļauties runai paredzētajā laikā. No tā var izvairīties, uzmetumā atzīmējot, cik daudz laika var veltīt katrai runas daļai. Pēc tam runas laikā stingri jāievēro šis sadalījums.

Problēma, kas var traucēt pieredzējušiem oratoriem, ir pašpārliecinātība. Tā kā viņi bieži runā auditorijas priekšā, viņiem varētu rasties uzskats, ka nemaz nav grūti kaut ko ātri izdomāt un tad aizpildīt runai atvēlēto laiku. Bet pazemībai un apziņai, ka mēs piedalāmies mācību programmā, kuru ir izveidojis Diženais Skolotājs Jehova, mūs jāmudina izturēties pret katru uzdevumu nopietni, gatavoties tam ar lūgšanu palīdzību un ļoti rūpīgi. (Jes. 30:20, NW; Rom. 12:6—8.)

Tie, kam vēl nav pieredzes brīvās runas gatavošanā, parasti uztraucas, ka viņi kaut ko aizmirsīs. Tomēr nevajadzētu pieļaut, ka tas attur no tik svarīgu iemaņu apgūšanas. Centies labi sagatavoties un lūdz Jehovam, lai viņš tev palīdz ar savu garu. (Jāņa 14:26.)

Daudzi oratori pārāk daudz domā par vārdu izvēli. Tas tiesa, vārdu izvēles un gramatiskās precizitātes ziņā brīvā runa nav tik augstā līmenī kā runa, kas tiek nolasīta no iepriekš uzrakstīta teksta, taču patīkamais sarunvalodas stils ar uzviju atsver šo trūkumu. Cilvēkiem ir viegli uztvert domas, kas izteiktas viņiem saprotamos vārdos un vienkāršos teikumos. Ja tu esi labi sagatavojis runu, pareizie vārdi atradīsies paši no sevis — nevis tāpēc, ka tu tos esi iegaumējis, bet gan tāpēc, ka tu labi pārzini runā ietvertās domas. Un, ja tu lieto labu valodu ikdienā, tev nebūs grūti runāt pareizi arī tad, kad tu uzrunāsi auditoriju.

Pieraksti. Ar laiku tu varētu iemācīties veidot tādu uzmetumu, kurā katras svarīgās domas apzīmēšanai pietiktu ar pāris vārdiem. Runas uzmetumu un Bībeles pantus tu vari pierakstīt uz kartītes vai papīra lapas tā, lai tos būtu viegli redzēt. Sludinot tu droši vien varēsi atcerēties nelielu sarunas plānu no galvas. Ja tu esi izpētījis kādu jautājumu, par kuru būs jārunā atkārtota apmeklējuma laikā, tu vari ielikt nelielu papīra lapiņu ar pierakstiem Bībelē. Tāpat tu vari izmantot plānu no brošūriņas Bībeles temati apspriešanai vai grāmatas Reasoning From the Scriptures (Sarunas par Rakstiem).

Ja dažu nedēļu laikā tev jāuzstājas ar vairākām runām draudzes sapulcēs un varbūt jāsaka arī publiskās runas, tev, iespējams, nepieciešami detalizētāki uzmetumi, lai tu varētu atsaukt atmiņā runas materiālu pirms uzstāšanās. Tomēr, ja tu pārāk daudz izmantosi pierakstus — skatīsies tajos ik pēc teikuma —, tavām runām pietrūks to labo īpašību, kas ir raksturīgas brīvai runai. Ja tu izmanto garus pierakstus, izcel galvenos vārdus un Bībeles pantus, lai tev būtu viegli tos pamanīt.

Pieredzējušam oratoram parasti būtu jācenšas gatavoties brīvai runai, taču tas nenozīmē, ka nedrīkst izmantot arī citus paņēmienus. Runas ievadā un nobeigumā, kad kontakts ar klausītājiem un iedarbīgi, rūpīgi izraudzīti vārdi ir sevišķi svarīgi, var noderēt daži teikumi, ko orators iemācījies no galvas. Ja runā ir iekļauti svarīgi fakti, skaitļi, citāti no Bībeles vai citiem avotiem, tos bieži vien vislabāk ir nolasīt.

Ja citi vēlas dzirdēt paskaidrojumus. Reizēm gadās, ka mums jāskaidro savi uzskati bez iepriekšējas sagatavošanās. Tas var notikt, piemēram, sludināšanā, ja kāds cilvēks izsaka iebildumus, kā arī darba vietā vai skolā vai tad, kad esam kopā ar radiniekiem. Tāpat var gadīties, ka valsts varas pārstāvji pieprasa, lai mēs pamatotu savus uzskatus un rīcību. Bībelē ir teikts: ”Turiet Kungu Kristu svētu savās sirdīs, būdami arvien gatavi aizstāvēties savas cerības dēļ pret ikkatru, kas no jums prasa atbildību.” (1. Pēt. 3:15.)

Ir interesanti padomāt par vārdiem, ko Pēteris un Jānis teica ebreju augstākajai tiesai, — tos var lasīt Apustuļu darbos 4:19, 20. Pāris teikumos viņi skaidri izklāstīja savu nostāju. Pēteris un Jānis runāja par to, kas varēja interesēt viņu klausītājus, norādīdami, ka strīdīgais jautājums attiecas gan uz viņiem pašiem, gan arī uz tiesas locekļiem. Kādu laiku vēlāk nepatiesas apsūdzības tika celtas pret Stefanu un viņam bija jāstājas tās pašas tiesas priekšā. Apustuļu darbos 7:2—53 var lasīt runu, kas viņam bija jāsaka bez iepriekšējas sagatavošanās. Viņš izkārtoja runas galvenās domas hronoloģiskā secībā. Piemērotā brīdī Stefans sāka runāt par Izraēla tautas dumpīgo rīcību un runas nobeigumā norādīja, ka ebreju augstākā tiesa ir rīkojusies tāpat, jo ir panākusi Dieva Dēla nāvi.

Kā tu varētu rīkoties, ja tev negaidīti tiek prasīts paskaidrot savus uzskatus? Vispirms tu vari darīt to pašu, ko darīja Nehemija, kad ar viņu runāja ķēniņš Artakserkss, — lūgt palīdzību Dievam. (Neh. 2:4.) Pēc tam ātri izdomā savas atbildes plānu. Tā sastādīšanas galvenie posmi varētu būt šādi: 1) izvēlies vienu vai divas domas, kuras tu izmantosi, lai atbildētu uz uzdoto jautājumu (tu vari izmantot domas, kas minētas brošūriņā Bībeles temati apspriešanai); 2) apsver, kādus Bībeles pantus tu izmantosi, lai pamatotu šīs domas; 3) izlem, kā vislabāk sākt sarunu, lai skaidrojums būtu taktisks un cilvēks būtu gatavs tevī klausīties. Pēc šādas īsas sagatavošanās tu vari atbildēt uz uzdoto jautājumu.

Bet vai grūtā brīdī tu spēsi atcerēties, kas jādara? Jēzus saviem sekotājiem teica: ”Kad tie jūs nodos, tad nebēdājieties, kā un ko jūs runāsit, jo tanī pašā stundā jums taps dots, kas jums jārunā. Jo jūs neesat tie runātāji, bet jūsu Tēva gars ir tas, kas jūsos runā.” (Mat. 10:19, 20.) Tas nenozīmē, ka tu saņemsi brīnumaino ”gudrības runu”, kāda tika dota kristiešiem mūsu ēras pirmajā gadsimtā. (1. Kor. 12:8.) Bet, ja tu pastāvīgi apgūsti izglītību, ko Jehova ar draudzes starpniecību piedāvā visiem saviem kalpiem, svētais gars tev palīdzēs atsaukt prātā to, kas tev būs jāzina. (Jes. 50:4.)

Nevar būt ne mazāko šaubu, ka brīvai runai ir daudz priekšrocību. Ja tu centīsies izmantot šīs priekšrocības, gatavojot uzdevumus draudzē, tev nebūs grūti atbildēt situācijās, kad tev kāds pēkšņi uzdos jautājumu, kuram tu iepriekš nebūsi gatavojies, jo būtībā atbildes uz šādiem jautājumiem tiek veidotas pēc tiem pašiem principiem kā brīvās runas. Mācies brīvās runas veidošanas principus, jo tā tu uzlabosi savas sludināšanas iemaņas. Ja tev tiks piedāvāta iespēja uzrunāt draudzi, tu spēsi labāk noturēt klausītāju uzmanību un tavas runas viņus ietekmēs spēcīgāk.