Sarunvalodas stils

SARUNĀJOTIES ar draugiem, cilvēki parasti ir atraisīti un izsakās brīvi. Vienalga, vai cilvēks runā ļoti dzīvi vai ir nedaudz atturīgs, klausīties dabiskā, nepiespiestā valodā vienmēr ir patīkami.

Nedaudz citāda ir saruna ar svešinieku, jo runāt ar svešu cilvēku familiāri nav pieklājīgi. Daudzās zemēs ir pieņemts, ka saruna ar svešinieku vienmēr jāsāk ar noteiktām pieklājības frāzēm un tikai pēc tam var pāriet uz brīvāku sarunu.

Uzmanīgam jābūt, arī runājot draudzes priekšā. Pārāk atraisīta uzstāšanās var neatbilst noskaņai, kādai jāvalda draudzes sapulcēs, un tā traucē nopietni uztvert runas saturu. Vēršoties pie gados vecākiem cilvēkiem, skolotājiem, valsts varas pārstāvjiem un tēva vai mātes, daudzās valodās tiek lietotas īpašas pieklājības frāzes. (Pievērs uzmanību vārdiem, kas lietoti Apustuļu darbos 7:2 un 13:16.) Šie cilvēki tiek uzrunāti citādi nekā, piemēram, dzīvesbiedrs vai tuvs draugs. Uzrunājot lielāku auditoriju, mums nav jābūt pārlieku oficiāliem, tomēr ir arī jāuzmanās, lai mūsu runas veids klausītājiem neliktos pārlieku vaļīgs.

Iemesli, kāpēc dažu oratoru uzstāšanās liekas pārāk atturīga vai lietišķa, mēdz būt dažādi. Viens iemesls varētu būt teikumu uzbūve. Runa skan diezgan sausi, ja orators cenšas vārds vārdā atkārtot uzrakstīto tekstu. Rakstu valoda ievērojami atšķiras no tās valodas, ko mēs lietojam sarunājoties. Tiesa, gatavojot runu, parasti tiek izmantots jau iespiests teksts. Piemēram, tas varētu būt vispārīgs runas uzmetums. Bet, ja tu izsaki domas tieši tā, kā tās izteiktas runas uzmetumā, vai pat nolasi tās vārds vārdā, tu nevari runāt tā, kā tu runā ikdienā. Centies saglabāt sarunvalodas stilu: izsaki domas saviem vārdiem un nelieto sarežģītus teikumus.

Vēl viens iemesls, kāpēc runa neskan dabiski, varētu būt runas temps. Runa kļūst smagnēja un zaudē dzīvīgumu, ja pauzes starp vārdiem ir vienādas un runas temps ir monotons. Ikdienas sarunās cilvēki bieži maina runas tempu un izmanto dažāda garuma pauzes.

Protams, uzrunājot lielu auditoriju, nepietiek tikai runāt sarunvalodas stilā, jo tev jārunā arī nedaudz skaļāk, spraigāk un dedzīgāk, lai noturētu klausītāju uzmanību.

Lai tu varētu runāt labā sarunvalodā, kas būtu mūsu sludinātās vēsts cienīga, tev jācenšas runāt pareizi ikdienā. Tas nenozīmē, ka tev jāiegūst īpaša izglītība. Tomēr ir labi mācīties runāt tā, lai cilvēki varētu izturēties ar cieņu pret to, ko tu saki. Tāpēc padomā, vai tev ikdienas sarunās nebūtu jāņem vērā kāds no šeit minētajiem ieteikumiem.

1. Nelieto tādus izteicienus, kas ir acīm redzami nepareizi vai kas citiem varētu radīt iespaidu, ka tu esi saistīts ar cilvēkiem, kuru dzīvesveids ir pilnīgā pretrunā ar Dieva normām. Ņemot vērā padomu no Kolosiešiem 3:8, tev jāvairās no rupjiem izteicieniem. Nekas nav iebilstams pret plaši lietotiem sarunvalodas izteicieniem. Lai gan literārajā valodā šādi izteicieni parasti netiek lietoti, tie atbilst pieņemtajām valodas normām.

2. Centies neizmantot vienus un tos pašus vārdus un frāzes dažādu domu izteikšanai. Mācies izmantot vārdus, kas precīzi izsaka domu.

3. Vairies no nevajadzīgas atkārtošanās. Centies vispirms labi apdomāt, ko tu vēlies pateikt, un tikai tad sāc runāt.

4. Mācies nenoslīcināt labas domas vārdu plūdos. Centies vienmēr skaidri, vienkāršos teikumos izteikt domu, kas taviem klausītājiem būtu jāatceras.

5. Runā tā, lai cilvēki redzētu, ka tu izturies pret viņiem ar cieņu.