41. NODARBĪBA
Skaidri un saprotami
KAD tu runā, centies ne tikai izklāstīt informāciju, bet arī panākt, lai klausītājs skaidri saprastu, ko tu viņam vēlies pateikt. Tas ir nepieciešams gan uzrunājot draudzi, gan sarunājoties ar cilvēkiem, kas nav Jehovas liecinieki.
Lai runa būtu saprotama, jāievēro vairāki priekšnoteikumi. Daži jau tika minēti 26. nodarbībā, kurā tika apskatīta runas loģiskā attīstība, un 30. nodarbībā, kurā tika runāts par to, kā jāizpaužas mūsu interesei par klausītāju. Tagad pievērsīsim uzmanību vēl dažiem padomiem.
Vienkārši vārdi un vienkāršs stils. Vienkārši vārdi un īsi teikumi ir lielisks līdzeklis, kas palīdz klausītājiem skaidri uztvert domas. Jēzus Kalna sprediķis ir izcila runa, kuru var saprast visi cilvēki, vienalga, kas viņi ir un kur viņi dzīvo. Dažas no domām, ko Jēzus tajā izteica, cilvēkiem varbūt ir jaunas, tomēr Jēzus vārdi ir labi saprotami, jo viņš runāja par jautājumiem, kas interesē visus, — par to, kā būt laimīgam, kā veidot labas attiecības ar apkārtējiem, kā tikt galā ar raizēm, kā atrast dzīves jēgu. Turklāt Jēzus runāja ļoti vienkārši. (Mat., 5.—7. nod.) Protams, Bībelē ir lietoti dažāda garuma un dažādas uzbūves teikumi. Lai kādus teikumus tu veidotu, tev jācenšas izteikt domas skaidri un saprotami.
Pat tad, ja tev jāapspriež dziļas tēmas, izteiksmes vienkāršība tās padara labāk saprotamas. Runāt vienkārši nozīmē neapgrūtināt klausītājus ar nevajadzīgām detaļām. Izkārto runas materiālu tā, lai papildinformācija vienmēr paskaidrotu galvenās domas. Rūpīgi izvēlies Bībeles pantus, ko tu izmantosi savā runā. Nesteidzies pāriet no viena panta uz nākamo, bet nolasi un kārtīgi paskaidro katru Bībeles pantu. ”Neslīcini” labas domas liekvārdībā.
Tikko minētie principi jāņem vērā arī Bībeles nodarbībās. Nav vajadzības iedziļināties pilnīgi visās detaļās. Palīdzi cilvēkam skaidri izprast būtiskākos principus. Vēlāk personiskās studijās un draudzes sapulcēs viņš varēs papildināt zināšanas ar noderīgām detaļām.
Lai izklāstītu materiālu vienkārši, ir rūpīgi jāgatavojas. Paskaidrot kādu jautājumu ir iespējams vienīgi tad, ja tu pats to labi izproti. Skaidri sapratis kādu jautājumu, tu to vari pārliecinoši pamatot un izteikt saviem vārdiem.
Nepazīstamie apzīmējumi. Reizēm ir nepieciešams paskaidrot klausītājiem nepazīstamus apzīmējumus. Tev jāņem vērā, ka tavi klausītāji var kaut ko nezināt, bet nedrīkst arī pārāk zemu novērtēt viņu prāta spējas. Mācoties Bībeli, tu esi apguvis terminus, kas taviem klausītājiem varētu likties svešādi. Cilvēki, kas labi nepazīst Jehovas liecinieku darbību, bez papildu paskaidrojumiem nesapratīs, ka ar vārdiem ”atlikums”, ”uzticīgais un gudrais kalps”, ”citas avis” un ”liels pulks” tiek apzīmētas konkrētas cilvēku grupas. (Rom. 11:5; Mat. 24:45; Jāņa 10:16; Atkl. 7:9.) Ja cilvēki nezina, kā darbojas Jehovas liecinieku organizācija, viņi varētu nesaprast arī tādus apzīmējumus kā ”sludinātājs”, ”pionieris”, ”rajona pārraugs” un ”Atceres vakars”.
Var gadīties, ka jāpaskaidro pat tādi no Bībeles ņemti vārdi, ko mēdz lietot cilvēki, kas nav Jehovas liecinieki. Piemēram, vārds ”Armagedons” daudziem asociējas ar kādu katastrofu vai atomkaru. Dzirdot apzīmējumu ”Dieva Valstība”, daudzi domā par kādu īpašu sirds stāvokli vai debesīm, nevis par valdību. Vārds ”dvēsele” daudziem liek domāt par kaut ko tādu, kas turpina dzīvot pēc cilvēka nāves. Daudziem jo daudziem cilvēkiem ir mācīts, ka svētais gars ir persona, trīsvienības daļa. Tā kā liela sabiedrības daļa ir atteikusies no Bībeles morāles normām, reizēm nepieciešami paskaidrojumi pat par to, ko nozīmē norādījums: ”Sargaities no netiklības!” (1. Kor. 6:18.)
Ja cilvēks nelasa Bībeli, viņš var pārprast tādas frāzes kā ”Jānis rakstīja..” vai ”Pēteris teica..”. Varbūt tā sauc viņa draugu vai kaimiņu. Tev jāpapildina šie teikumi tā, lai cilvēki saprastu, ka tu runā par kristiešu apustuļiem, kas sarakstījuši Bībeles grāmatas.
Klausītājiem parasti nepieciešama palīdzība, lai viņi saprastu Bībeles pantus, kuros minētas sen aizmirstas paražas vai senas mērvienības. Piemēram, tas, ka Noas šķirsts bija 300 olektis garš, 50 olektis plats un 30 olektis augsts, mūsdienu cilvēkam neko neizsaka. (1. Moz. 6:15.) Bet, ja tu salīdzinātu Noas šķirstu ar ēku vai kādu citu objektu, kas klausītājiem ir labi zināms, tad viņiem uzreiz rastos skaidrs priekšstats par šķirsta izmēriem.
Papildu paskaidrojumi. Lai klausītāji tevi pareizi saprastu, bieži vien nepietiek tikai paskaidrot nepazīstamos apzīmējumus. Laikā, kad dzīvoja Ezra, Jeruzalemē tika lasīta un paskaidrota bauslība. Lai palīdzētu cilvēkiem saprast lasītā jēgu, levīti skaidroja bauslības likumus un palīdzēja saprast, kā tie ir izmantojami tajos apstākļos, kādos cilvēki bija nonākuši. (Neh. 8:8, 12.) Centies arī tu paskaidrot Bībeles pantus un skaidri norādīt uz to izmantojumu.
Pēc nāves un augšāmcelšanās Jēzus saviem mācekļiem izskaidroja, kā ir piepildījušies Rakstu pravietojumi, un norādīja, kas tiek prasīts no viņiem — šo notikumu aculieciniekiem. (Lūk. 24:44—48.) Arī tu vari palīdzēt cilvēkiem saprast, kā tas, ko viņi uzzina, ir saistīts ar viņu dzīvi.
Sirds un zināšanas. Pat tad, ja tu kādu jautājumu paskaidro ļoti labi, cilvēks tomēr var to nesaprast. Ja cilvēka sirds ir ”apcietināta”, viņam ir grūti saprast, ko tu viņam vēlies pateikt. (Mat. 13:13—15.) Tiem, kas uz visu raugās tikai no miesīgā viedokļa, garīgi jautājumi šķiet muļķīgi. (1. Kor. 2:14.) Ja tu satiec šādu cilvēku, droši vien nav vērts turpināt sarunu. Varbūt tā izdosies citreiz.
Nedrīkst aizmirst, ka reizēm cilvēka sirds ir ”apcietināta” grūto dzīves apstākļu dēļ. Ja šādam cilvēkam tiek dota iespēja pēc kāda laika vēlreiz uzklausīt Bībeles vēsti, viņa sirds var būt mainījusies. Kad Jēzus saviem apustuļiem teica, ka viņš tiks sists un nogalināts, apustuļi nesaprata, par ko viņš runā, jo nebija domājuši un nemaz negribēja domāt, ka tas varētu notikt. (Lūk. 18:31—34.) Bet pēc kāda laika 11 apustuļi saprata, par ko Jēzus bija runājis, un skaidri to apliecināja, rīkodamies saskaņā ar Jēzus norādījumiem.
Laba priekšzīme. Cilvēku sapratni vairo ne tikai mūsu vārdi, bet arī darbi. Atceroties pirmo Valstības zāles apmeklējumu, daudzi cilvēki atzīst, ka viņiem palikusi prātā sirsnīgā gaisotne, nevis runas, ko viņi dzirdēja. Daudziem pieņemt patiesību ir palīdzējis tas, ka viņi ir pamanījuši, cik priecīgi ir sludinātāji, kas viņus apciemo. Redzot, kā grūtos brīžos izpaužas Jehovas liecinieku mīlestība un labestība pret ticības biedriem un citiem cilvēkiem, daudzi secina, ka Jehovas liecinieku reliģija ir patiesā reliģija. Tāpēc centies palīdzēt cilvēkiem saprast Bībeles mācības gan ar labiem paskaidrojumiem, gan arī ar savu priekšzīmi.