42. NODARBĪBA
Saturīgs materiāls
JA TU vēlies, lai runa būtu noderīga taviem klausītājiem, nepietiek ar to vien, ka tu runā par nozīmīgu tematu. Tev uzmanīgi jāpārdomā, kāpēc šiem klausītājiem ir svarīga tieši šī tēma un ko tu viņiem vari pastāstīt, lai viņi justu, ka ir kaut ko ieguvuši.
Ja skolas uzdevums jāgatavo dialoga formā, klausītājs ir tavs sarunas biedrs. Pārējos gadījumos tavi klausītāji ir visi draudzes locekļi.
Klausītāju zināšanas. Tev uzmanīgi jāpārdomā, ko tavi klausītāji jau zina par apskatāmo tēmu, un jāpatur tas prātā, gatavojot runu. Ja tev jāgatavo runa draudzei, kurā ir daudz garīgi nobriedušu kristiešu, tad noteikti nepietiek runāt par pamatpatiesībām, kas viņiem jau ir labi zināmas. Tev jācenšas šīs patiesības izskaidrot dziļāk. Bet, ja klausītāju vidū ir daudz cilvēku, kas sākuši apmeklēt sapulces nesen, tu nedrīksti aizmirst arī par viņu vajadzībām.
Pieskaņo savas runas tempu klausītāju zināšanu līmenim. Ja tu piemini kaut ko tādu, ko lielākā daļa klausītāju labi zina, tu vari runāt diezgan ātri. Bet, kad tu skaidro kaut ko tādu, kas lielākajai daļai klausītāju varētu būt jauns, runā lēnāk, lai visi to var saprast.
Kāds materiāls ir saturīgs. Lai runu varētu saukt par saturīgu, tajā nav noteikti jāizskan kaut kam jaunam, nedzirdētam. Daži oratori jau zināmas patiesības prot paskaidrot tik vienkārši, ka daudziem klausītājiem tās it kā atklājas no jauna.
Ja sludinot tu vēlies cilvēkam paskaidrot, ka tagad ir pēdējās dienas, ar to vien, ka tu piemini notikumus, par kuriem nesen stāstīts ziņās, nepietiek. Ar Bībeles pantu palīdzību paskaidro, kāda ir šo notikumu nozīme. Tā tu sniegsi cilvēkam noderīgu informāciju. Ja tu runā par dabas likumiem, augu valsti vai dzīvniekiem, tas nav jādara ar mērķi pastāstīt cilvēkam par zinātnes atklājumiem, par kuriem viņš vēl nav dzirdējis. Fakti par to, kas notiek dabā, tev jāpapildina ar Bībeles pantiem, lai tu varētu paskaidrot, ka pastāv Radītājs, kas mūs visus mīl. Tas cilvēkam palīdzēs uz daudz ko paskatīties citām acīm.
Sagatavot interesantu runu par tematu, kas klausītājiem jau ir labi zināms, nav viegli. Bet, ja tu vēlies būt prasmīgs skolotājs, tev jāiemācās to darīt.
Vispirms ir svarīgi sameklēt labu runas materiālu. Neiztiec tikai ar tiem faktiem, kas tev pirmie ienāk prātā. Centies atrast saturīgu materiālu, izmantojot paņēmienus, kas apskatīti nodarbībā ”Materiāla padziļināta izpēte” (33.—38. lappuse). Pievērs uzmanību tam, kas šajā nodarbībā teikts par runas mērķi. Varbūt, meklējot papildinformāciju, tu uzzināsi par kādu maz pazīstamu vēsturisku notikumu, kas ir tieši saistīts ar apskatāmo jautājumu. Varbūt kādā ziņu pārraidē tu dzirdēsi faktus, kas var noderēt tavai runai.
Meklējot runas materiālu, tu vari stimulēt savu domāšanu ar jautājumiem ”kas?”, ”kad?”, ”kur?”, ”kāpēc?” un ”kā?”. Piemēram: kāpēc šis apgalvojums ir patiess? Kā es to varu pierādīt? Kādi sabiedrībā izplatīti uzskati cilvēkiem traucē piekrist tam, kas teikts Bībelē? Kāpēc šī atziņa ir svarīga? Kā tai jāiedarbojas uz cilvēku? Kas liecina par tās noderīgumu? Ko šī Bībeles atziņa ļauj uzzināt par Jehovu? Kad notika tas, par ko stāstīts šajā Bībeles daļā? Ko no tā var mācīties mūsdienu cilvēks? Tu pat varētu uzdot šos jautājumus un atbildēt uz tiem runas gaitā, lai klausītājiem būtu interesantāk sekot tavam stāstījumam.
Varbūt tev jāizmanto runā Bībeles panti, kas klausītājiem ir labi zināmi. Lai viņi kaut ko vērtīgu gūtu no šiem pantiem, tev tie ne tikai jānolasa, bet arī jāizskaidro.
Labi zināma Bībeles panta skaidrojumu var padarīt interesantāku, ja šo pantu sadala vairākās daļās, izceļot un paskaidrojot tās daļas, kas ir tieši saistītas ar runas tēmu. Piemēram, tā var darīt ar Mihas 6:8. Ko šajā pantā nozīmē vārds ”taisnība”? Kurš ir noteicis, kas ir taisnība? Kā tu varētu paskaidrot, ko nozīmē ”darīt taisnību”? Ko nozīmē ”īstenot dzīvē mīlestību”? Un ko nozīmē ”pazemīgi staigāt sava Dieva priekšā”? Kā tu šos jautājumus paskaidrotu gados vecākam cilvēkam? Protams, galvenais, kas nosaka materiāla izvēli, ir runas tēma un mērķis, kā arī auditorija un runai atvēlētais laiks.
Bieži vien ir derīgi vienkārši paskaidrot jēdzienus. Daudzi cilvēki jūtas izbrīnīti, kad saprot, kas ir Mateja 6:10 minētā valstība. Atgādinot dažādu jēdzienu skaidrojumu, pat pieredzējušiem kristiešiem var palīdzēt vēl dziļāk izprast Bībeles pantu nozīmi. To var labi saprast, ja izlasa 2. Pētera 1:5—8 un pēc tam izskaidro, kas ir ticība, tikums, atziņa, atturība, pacietība, dievbijība, brālība un mīlestība. Ja kādā tekstā ir lietoti vārdi, kas pēc nozīmes ir ļoti līdzīgi, to skaidrojums palīdz ieraudzīt nozīmju nianses, kas tos atšķir citu no cita. Tādi vārdi ir, piemēram, ”gudrība”, ”atziņa” un ”izpratne”, kas lietoti Salamana Pamācībās 2:1—6.
Reizēm klausītāji ļoti daudz ko iegūst, ja viņu uzmanību pievērš vienkāršiem faktiem, kas izriet no Bībeles pantiem. Daudzi cilvēki ir ļoti pārsteigti, kad uzzina, ka 1. Mozus 2:7 dažos Bībeles izdevumos Ādams ir saukts par dzīvu dvēseli un ka, saskaņā ar Ecēhiēla 18:4, dvēsele mirst. Jēzus reiz izraisīja apjukumu saducejos, atsaukdamies uz 2. Mozus 3:6 (pants no tās Rakstu daļas, kurai viņi ticēja) un attiecinādams to uz mirušo augšāmcelšanu. (Lūk. 20:37, 38.)
Klausītāju sapratni var vairot, norādot uz Bībeles pantu kontekstu, paskaidrojot, kādos apstākļos tie tika rakstīti, un pieminot, kas teica citētos vārdus un kam tie tika adresēti. Farizeji ļoti labi zināja 110. psalma saturu. Tomēr Jēzus pievērsa viņu uzmanību kādam svarīgam faktam, kas izriet no psalma pirmajiem vārdiem. ”Jēzus tiem jautāja un sacīja: ”Kā jums šķiet? Kristus, kā dēls viņš ir?” Tie uz viņu saka: ”Dāvida.” Viņš tiem sacīja: ”Kā tad Dāvids viņu garā sauc par Kungu, sacīdams: tas Kungs sacīja uz manu Kungu: Sēdies pie manas labās rokas, tiekāms es lieku tavus ienaidniekus par pameslu tavām kājām. Ja nu Dāvids sauc viņu par kungu, kā tad tas var būt viņa dēls?”” (Mat. 22:41—45.) Ja tu pievērsīsi cilvēku uzmanību Dieva Rakstiem tā, kā to darīja Jēzus, tu viņus mudināsi lasīt Rakstus ļoti rūpīgi.
Pieminot laiku, kad tika sarakstīta kāda Bībeles grāmata vai risinājās kādi vēsturiski notikumi, ir labi nedaudz raksturot arī tā laika situāciju. Tas klausītājiem palīdz labāk saprast, cik nozīmīgi ir pieminētie notikumi vai Bībeles grāmata, kurā tie aprakstīti.
Materiālu padara saturīgāku arī salīdzinājumi un pretstatījumi. Piemēram, to, kas teikts Bībelē, var pretstatīt kādam sabiedrībā izplatītam viedoklim. Tāpat var salīdzināt viena un tā paša notikuma atstāstījumu dažādās Bībeles grāmatās. Vai to apraksts atšķiras? Kāpēc ir šādas atšķirības? Ko tās mums ļauj uzzināt? Tā var palīdzēt klausītājiem uzzināt par apskatāmo jautājumu kaut ko jaunu un interesantu.
Ja tev jārunā par kristīgo kalpošanu, tu vari padarīt runu interesantāku, sākot to ar galveno domu pārskatu. Vispirms norādi, kas jādara, kāpēc tas jādara un kā šis darbs ir saistīts ar Jehovas liecinieku kopējiem mērķiem. Pēc tam paskaidro, kur, kad un kā jādara minētais darbs.
Varbūt tev savā runā jāapskata kaut kas no ”Dieva dziļumiem”? (1. Kor. 2:10.) Šādu runu var sākt, apskatot ar tēmu saistītās pamatatziņas, lai klausītājiem pēc tam būtu vieglāk uztvert nianses. Un, ja tu beigsi runu ar īsu kopsavilkumu, klausītāji droši vien varēs justies gandarīti, jo būs uzzinājuši kaut ko vērtīgu.
Kristīgai dzīvei noderīgas pamācības. Tavi klausītāji ļoti daudz iegūs, ja tu viņiem palīdzēsi saprast, kā runā apskatītie jautājumi attiecas uz viņu dzīvi. Pārdomājot Bībeles pantus, kas norādīti runas materiālā, centies atbildēt uz jautājumu: ”Kāpēc šī informācija ir saglabāta Bībelē līdz pat mūsu dienām?” (Rom. 15:4; 1. Kor. 10:11.) Domā par situācijām, kādās ikdienā mēdz nonākt tavi klausītāji. Centies izprast, kādi Bībeles padomi un principi uz tām attiecas. Iekļauj runā Bībeles pantu skaidrojumus, kas palīdz saprast, kā būtu visgudrāk rīkoties šādās situācijās. Vairies no vispārinājumiem. Runā par konkrētām cilvēku īpašībām un konkrētām dzīves situācijām.
Iesākumā pacenties izmantot vienu vai divus no šajā nodarbībā dotajiem ieteikumiem. Iegūstot arvien lielāku pieredzi runu gatavošanā, centies izmantot arī pārējos ieteikumus. Varbūt ar laiku tu pamanīsi, ka klausītāji labprāt gaida tavas runas, jo zina, ka iegūs no tām kaut ko vērtīgu.