141. DZIESMA
Dzīvības brīnums
(Psalms 36:10.)
1. Bērniņš mātei dzimst, lietus lāses krīt,
vārpas pašā briedā līkst, saulstari slīd —
to, ko veicis Dievs, citi nepārspēs.
Nevaram bez brīnumiem šiem pastāvēt mēs.
(PIEDZIEDĀJUMS)
Mums dota velte šī, citas tādas nav.
Dievs to devis, viņš mums jāmīl, to saprotam jau.
Pat tad, ja atdots viss, to nopelnīt nevar.
Mums dāvāts brīnums īsts: Dievs dzīvot ļāvis ir.
2. Daudziem drosme zūd, vārdus dažkārt dzird:
”Kalpot Dievam jēgas nav, labāk tad mirt!”
Tā tas nav ar mums. Sakām mēs paldies
par ikvienu dzīves mirkli, devis ko Dievs.
(PIEDZIEDĀJUMS)
Mums dota velte šī, citas tādas nav.
Tie, kas līdzās, mums ir jāmīl, to saprotam jau.
Pat tad, ja atdots viss, to nopelnīt nevar.
Mums dāvāts brīnums īsts: Dievs dzīvot ļāvis ir.
(Skat. arī Īj. 2:9; Ps. 34:13; Sal. Māc. 8:15; Mat. 22:37—40; Rom. 6:23.)