Mēs varam nešaubīties par Jehovas atbalstu grūtos laikos

 1., 2. a) Kādā ziņā mūsu situācija līdzinās tai, kādā bija nonākuši ebreji pēc atgriešanās tēvzemē? b) Kādas grūtības ebreji pieredzēja? (Sk. arī ”Kas risinājās Hagaja, Zaharjas un Ezras laikā”.)

MĒS visi šad un tad raizējamies par nākotni. Varbūt kāds no mums ir zaudējis darbu un uztraucas par to, vai spēs apgādāt ģimeni. Citi varbūt raizējas par tuvinieku drošību, jo valstī ir nestabila politiskā situācija vai arī mūsu darbība ir ierobežota vai pat aizliegta. Tos, kas pieredz līdzīgas grūtības, noteikti stiprinās rakstā apskatītās domas par to, kā Jehova ir palīdzējis saviem kalpiem senatnē.

² Ebrejiem, kas bija piedzimuši un uzauguši Babilonijā, bija vajadzīga stipra paļāvība uz Jehovu, lai atteiktos no ērtās dzīves un dotos uz zemi, par kuru viņi tikpat kā neko nezināja. Jau drīz pēc ierašanās tēvzemē ebreji pieredzēja ekonomiskas grūtības. Viņi saskārās ar apkārtējo tautu naidu, un politiskā ziņā tas bija nestabils laiks. Šīs grūtības novērsa viņu uzmanību no tā, kas bija svarīgākais, — no tempļa būvniecības. Tāpēc ap 520. gadu p.m.ē. Jehova lika diviem praviešiem, Hagajam un Zaharjam, iedrošināt izraēliešus. (Hag. 1:1; Zah. 1:1.) Pravieši sekmīgi izpildīja savu uzdevumu, un izraēlieši ar lielu sparu atsāka būvēt templi. Taču nepilnus 50 gadus vēlāk tauta atkal bija zaudējusi dedzību. Tad no Babilonas ieradās Mozus bauslības pārrakstītājs Ezra. Viņš mudināja ebrejus likt Jehovas pielūgsmi pirmajā vietā. (Ezr. 7:1, 6.)

 3. Kādi jautājumi ir aplūkoti šajā rakstā? (Sālamana pamācības 22:19.)

³ Hagaja un Zaharjas pravietojumi palīdzēja ebrejiem paļauties uz Jehovu, kad viņi pieredzēja grūtības, un tie var palīdzēt arī mums. Ja pārdomāsim Dieva vēsti, kas ietverta šajos pravietojumos, un Ezras priekšzīmi, stiprināsies mūsu pārliecība, ka Jehova grūtos laikos mūs atbalstīs. (Nolasīt Sālamana pamācības 22:19.) Šajā rakstā rodamas atbildes uz šādiem jautājumiem: kā ebrejus ietekmēja grūtības, ar kurām viņi saskārās, atgriezušies tēvzemē? Kāpēc kalpošana Dievam mums jāliek pirmajā vietā arī tad, kad pieredzam grūtības? Kā mēs varam stiprināt paļāvību, ka Jehova mums palīdzēs arī grūtos laikos?

 4., 5. Kādi varēja būt iemesli, kāpēc ebreji zaudēja dedzību un pārtrauca būvēt templi?

⁴ Kad ebreji bija atgriezušies Jeruzālemē, viņi ķērās pie darba — viņi uzbūvēja altāri un ielika tempļa pamatus. (Ezr. 3:1—3, 10.) Taču dzīve jaunajā vietā nebija viegla, un viņu entuziasms ātri vien izplēnēja. Viņiem bija ne tikai jābūvē templis, bet arī jāceļ sev mājas, jāapstrādā lauki un jāgādā par ģimeni. (Ezr. 2:68, 70.) Turklāt patiesā Dieva pielūgsmes pretinieki visādi centās apturēt tempļa būvniecību. (Ezr. 4:1—5.)

⁵ Ebreju dzīvi grūtu padarīja arī nestabilā ekonomiskā un politiskā situācija. Viņu tēvzeme atradās Persijas pakļautībā. Pēc Kīra II nāves 530. gadā p.m.ē. Persijā pie varas nāca Kambīzs II. Jaunais valdnieks devās karagājienā uz Ēģipti, un viņa karaspēks, iespējams, šķērsoja arī teritoriju, kur dzīvoja ebreji. Acīmredzot ebrejiem bija jānodrošina persiešu karaspēks ar pārtiku, ūdeni un naktsmītni, un tas viņiem radīja papildu grūtības. Pēc Kambīza pie varas nāca Dārijs I. Viņa valdīšanas sākumā valsti pārņēma nemieri. Nestabilās situācijas dēļ daudzi ebreji droši vien raizējās, vai spēs apgādāt ģimeni. Tā kā daudzus ebrejus māca neziņa par rītdienu, viņi sāka prātot, ka vēl nav īstais laiks būvēt Jehovas templi. (Hag. 1:2.)

 6. Kādas vēl grūtības ebreji pieredzēja, un kādiem vārdiem Zaharja viņus iedrošināja? (Zaharjas 4:6, 7.)

⁶ Nolasīt Zaharjas 4:6, 7. Ekonomiskā situācija un politiskā nestabilitāte nebija vienīgie faktori, kas padarīja ebreju dzīvi grūtu. Viņi pieredzēja vēl citas grūtības. Naidīgi noskaņotās apkārtējās tautas 522. gadā p.m.ē. panāca, ka Jehovas tempļa būvniecība tiek aizliegta. Taču Zaharja iedrošināja ebrejus, ka Jehova ar sava varenā gara palīdzību likvidēs jebkādus šķēršļus. 520. gadā p.m.ē. valdnieks Dārijs atcēla tempļa būvniecības aizliegumu. Viņš piešķīra līdzekļus tempļa būvei un lika valsts ierēdņiem visādi atbalstīt būvniecību. (Ezr. 6:1, 6—10.)

 7. Ko ebreji pieredzēja tāpēc, ka pirmām kārtām centās pildīt Dieva gribu?

⁷ Ar praviešu Hagaja un Zaharjas starpniecību Jehova ebrejiem apliecināja, ka tad, ja tempļa būvniecība tiem būs svarīgāka par pašu interesēm, viņš tos atbalstīs. (Hag. 1:8, 13, 14; Zah. 1:3, 16.) Praviešu vārdi ebrejus stiprināja, un 520. gadā p.m.ē. viņi atsāka tempļa būvniecību. Nepilnu piecu gadu laikā templis bija pabeigts. Tā kā ebreji par spīti grūtībām pirmām kārtām centās pildīt Dieva gribu, Dievs viņiem palīdzēja materiālā un garīgā ziņā. Tāpēc viņi spēja kalpot savam Dievam ar prieku. (Ezr. 6:14—16, 22.)

 8. Kā vārdi no Hagaja 2:4 mums palīdz par svarīgāko dzīvē uzskatīt kalpošanu Dievam? (Sk. arī zemsvītras piezīmi.)

⁸ Lielais posts strauji tuvojas, tāpēc tagad ir ārkārtīgi svarīgi paklausīt Jēzus norādījumam sludināt labo vēsti. (Marka 13:10.) Tomēr tad, kad pieredzam materiālas grūtības vai sludināšanā sastopamies ar naidīgu attieksmi, mūsu uzmanība no šī darba var tikt novērsta. Kā to nepieļaut? Mums ir jāsaglabā pārliecība, ka ”Jehova, karapulku Pavēlnieks,”b ir ar mums. Ja vien mēs par svarīgāko savā dzīvē uzskatīsim kalpošanu viņam, viņš mums sniegs vajadzīgo atbalstu un mums ne no kā nebūs jābaidās. (Nolasīt Hagaja 2:4.)

 9., 10. Kā rindkopā minētie vīrs un sieva pārliecinājās, cik patiesi ir Jēzus vārdi, kas lasāmi Mateja 6:33?

⁹ Par Jehovas atbalstu pārliecinājās kāds vīrs un sieva, vārdā Oļegs un Irīnac. Viņi abi bija pionieri un vēlējās kalpot tur, kur ir lielāka vajadzība pēc sludinātājiem, tāpēc viņi pārcēlās uz kādu attālu draudzi. Taču drīz vien pēc pārcelšanās Oļegs un Irīna zaudēja ienākumu avotu, jo valstī pasliktinājās ekonomiskā situācija. Sākumā Oļegs bija nedaudz nomākts. Kā viņi tika galā ar dzīves grūtībām? Lai gan viņiem nebija stabila darba gandrīz gadu, viņi pastāvīgi izjuta Jehovas mīlestību un atbalstu. Reizēm viņiem palīdzēja brāļi un māsas. Oļegs teica: ”Mēs daudz sludinājām, un tas mums palīdzēja domāt par to, kas dzīvē ir svarīgākais.” Viņi meklēja darbu un turpināja dedzīgi sludināt.

¹⁰ Reiz, kad Oļegs un Irīna pēc sludināšanā pavadītas dienas atgriezās mājās, viņus gaidīja dāvana — divi maisiņi ar pārtikas produktiem. Kaimiņš viņiem pastāstīja, ka tos bija atvedis kāds viņu draugs, kurš bija mērojis vairāk nekā 150 kilometru garu ceļu. Oļegs sacīja: ”Todien mēs kārtējo reizi pieredzējām, kā par mums gādā Jehova un kā par mums rūpējas brāļi un māsas. Mēs esam pārliecināti, ka Jehova nekad neaizmirst savus kalpus, arī tad ne, ja no cilvēku viedokļa situācija šķiet pilnīgi bezcerīga.” (Mat. 6:33.)

11. Par ko mēs varam būt pārliecināti, ja kalpošanu Dievam liekam pirmajā vietā?

¹¹ Jehova vēlas, lai mēs būtu aizņemti mācekļu gatavošanā, jo tā mēs palīdzam cilvēkiem iegūt mūžīgu dzīvi. Kā minēts septītajā rindkopā, Hagajs mudināja tautiešus kalpot Jehovam tikpat dedzīgi, kā viņi to bija darījuši tad, kad lika tempļa pamatus. Ja ebreji atsauktos uz šo aicinājumu, Jehova viņus svētītu, norādīja Hagajs. (Hag. 2:18, 19.) Arī mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova mūs svētīs, ja ar visu sirdi pildīsim to, ko viņš mums ir uzdevis darīt.

12. Kāpēc Ezram un ebrejiem, kas devās uz Jeruzālemi kopā ar viņu, bija vajadzīga stipra paļāvība uz Jehovu?

¹² 468. gadā p.m.ē. no Babilonijas uz Jeruzālemi devās Ezra. Kopā ar viņu ceļoja vēl viena grupa ebreju, kas vēlējās atgriezties tēvzemē. Ezram un viņa tautiešiem bija jāpaļaujas, ka Jehova viņus ceļā atbalstīs. Ceļojums bija bīstams, un viņi veda sev līdzi daudz zelta un sudraba, kas bija ziedots templim. Tāpēc pastāvēja briesmas, ka viņiem uzbruks laupītāji. (Ezr. 7:12—16; 8:31.) Nonākuši galamērķī, viņi pamanīja, ka arī Jeruzālemē nav droši. Pilsēta bija pustukša, un tās mūri un vārti bija sliktā stāvoklī. Ko mēs varam mācīties no Ezras? Kā mēs varam vairot savu paļāvību uz Jehovu?

13. Kā tika stiprināta Ezras paļāvība uz Jehovu? (Sk. arī zemsvītras piezīmi.)

¹³ Ezra bija pieredzējis, kā Jehova grūtībās palīdz saviem kalpiem. Kad Persijas valdnieks Ahasvērs vairākus gadus iepriekš, 484. gadā p.m.ē., bija izdevis pavēli iznīcināt valstī visus ebrejus, Ezra, visticamāk, dzīvoja Babilonijā. (Est. 3:7, 13—15.) Tātad arī Ezras dzīvība tolaik bija briesmās. Uzzinājuši par izdoto pavēli, ebreji ”visās provincēs.. ..gavēja, raudāja un vaimanāja”, un noteikti lūdza Jehovam vadību. (Est. 4:3.) Ezra un citi ebreji noteikti izjuta milzīgu atvieglojumu, kad tie, kas bija gribējuši viņus iznīcināt, paši gāja bojā. (Est. 9:1, 2.) Tajā laikā pieredzētais droši vien stiprināja Ezru un sagatavoja pārbaudījumiem, kas vēl bija priekšā, kā arī vairoja viņa pārliecību, ka Jehova spēj aizsargāt savus kalpus.d

14. Pie kādas atziņas nonāca kāda kristiete, pieredzēdama, kā par viņu gādā Jehova?

¹⁴ Kad grūtībās pieredzam, kā Jehova mūs atbalsta, stiprinās mūsu paļāvība uz viņu. Tā notika ar kādu kristieti, vārdā Anastasija, kas dzīvo vienā no Austrumeiropas valstīm. Viņa zaudēja darbu, jo nevēlējās atteikties no politiskās neitralitātes. Iepriekš viņai nekad nebija trūcis iztikas līdzekļu. Kā viņa rīkojās? Viņa stāstīja: ”Es pilnībā paļāvos uz Jehovu un pieredzēju, cik sirsnīgi viņš par mani gādā. Ja kādreiz atkal nonākšu līdzīgā situācijā, es neraizēšos. Ja debesu Tēvs par mani rūpējas šodien, viņš katrā ziņā parūpēsies arī rīt.”

15. Kas Ezram palīdzēja saglabāt stipru paļāvību uz Jehovu? (Ezras 7:27, 28.)

¹⁵ Ezra apzinājās, ka ar viņu ir Jehova. Viņš stiprināja savu paļāvību uz Jehovu, pārdomādams, kādās situācijās Jehova viņam bija palīdzējis. Viņš rakstīja: ”Jehova, mans Dievs, bija ar mani.” (Nolasīt Ezras 7:27, 28.) Līdzīga doma Ezras grāmatā ir minēta vēl piecas reizes. (Ezr. 7:6, 9; 8:18, 22, 31.)

16. Kādās situācijās mēs varam skaidri saredzēt, ka ar mums ir Jehova? (Sk. arī attēlus.)

¹⁶ Arī mums, kad sastopamies ar grūtībām, talkā nāk Jehova. Mēs varam saskatīt, kā Jehova mums palīdz, kad lūdzam darba devējam brīvu dienu, lai varētu doties uz kongresu, vai kad lūdzam pamainīt darba grafiku, lai varētu apmeklēt visas sapulces. Reizēm Jehova palīdz pārsteidzošā veidā. Kad redzam, ka Jehova ir ar mums, mūsu paļāvība uz viņu kļūst vēl stiprāka.

17. Kā grūtās situācijās izpaudās Ezras pazemība? (Sk. arī vāka attēlu.)

¹⁷ Ezra pazemīgi lūdza palīdzību Jehovam. Ikreiz, kad Ezru māca raizes par to, kā viņš tiks galā ar saviem pienākumiem, viņš pazemīgi lūdza Jehovu. (Ezr. 8:21—23; 9:3—5.) Ezras dievbijība pamudināja citus apliecināt līdzīgu ticību un darīt to, ko no viņiem gaidīja Jehova. (Ezr. 10:1—4.) Kad mēs sākam raizēties par to, kas mums nepieciešams materiālā ziņā, vai par ģimenes drošību, mums jāvēršas lūgšanās pie Jehovas ar pārliecību, ka viņš tās uzklausa.

18. Kas ir palīdzējis kādai mūsu māsai stiprināt paļāvību uz Jehovu?

¹⁸ Ja mēs pazemīgi vēršamies pēc palīdzības pie Jehovas un pieņemam atbalstu, ko piedāvā ticības biedri, mūsu paļāvība uz Jehovu aug. Trīs bērnu māte Ērika saglabāja stipru paļāvību uz Jehovu, pieredzot dzīvē briesmīgus triecienus. Vispirms viņa zaudēja savu nedzimušo bērnu, un drīz pēc tam nomira viņas vīrs. Atskatoties uz to laiku, viņa stāstīja: ”Mēs nezinām, kā Jehova mums grūtībās palīdzēs. Viņš mūs var stiprināt pavisam negaidītā veidā. Uz daudzām manām lūgšanām viņš ir atbildējis ar brāļu un māsu starpniecību. Reizēm viņi pasaka vai izdara tieši to, kas man vajadzīgs. Ja es viņiem atklāti stāstu par savām grūtībām, viņi labāk saprot, kā man palīdzēt.”

19., 20. Ko var mācīties no ebrejiem, kas nevarēja pārcelties uz Jeruzālemi?

¹⁹ Mēs daudz ko varam mācīties arī no tiem ebrejiem, kas nevarēja pārcelties uz Jeruzālemi un palika Babilonijā. Daļa no viņiem acīmredzot nevarēja pārcelties vecuma, slimību vai ģimenes apstākļu dēļ. Tomēr viņi bija gatavi ar saviem ziedojumiem atbalstīt tautiešus, kas devās uz Jeruzālemi. (Ezr. 1:5, 6.) Pēc visa spriežot, 19 gadus pēc tam, kad uz Jeruzālemi bija pārcēlusies pirmā grupa ebreju, tie, kas bija palikuši Babilonijā, joprojām sūtīja saviem tautiešiem ziedojumus. (Zah. 6:10.)

²⁰ Pat ja apstākļi mums neļauj darīt kalpošanā tik, cik mēs vēlētos, mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova augstu vērtē mūsu pūles. Kā mēs to varam zināt? Jehova lika pravietim Zaharjam uztaisīt kroni no sudraba un zelta, ko bija ziedojuši ebreji, kuri dzīvoja Babilonijā. (Zah. 6:11.) Krāšņais kronis atgādināja par ziedotāju devīgumu. (Zah. 6:14.) Mēs varam būt droši, ka Jehova nekad neaizmirsīs to, ko mēs par spīti grūtībām paveicam kalpošanā. (Ebr. 6:10.)

21. Kas palīdz raudzīties nākotnē bez bažām?

²¹ Mēs dzīvojam ļaunās pasaules pēdējās dienās, tāpēc mums arī turpmāk būs jāpieredz grūtības, un, visticamāk, apstākļi tikai pasliktināsies. (2. Tim. 3:1, 13.) Tomēr mums nevajadzētu pārmērīgi raizēties. Turēsim prātā, ko Jehova teica savai tautai Hagaja laikā: ”Es taču esmu ar jums! [..] Nebīstieties!” (Hag. 2:4, 5.) Mēs varam nešaubīties, ka Jehova būs arī ar mums, ja vien mēs visiem spēkiem centīsimies pildīt viņa gribu. Ja ņemsim vērā atziņas, kas ietvertas Hagaja un Zaharjas pravietojumos, un mācīsimies no Ezras, stiprināsies mūsu pārliecība, ka grūtos laikos Jehova mūs atbalstīs.