Daniēla grāmatas 11. nodaļā ir runāts par diviem ”ķēniņiem”, proti, divām lielvarām, kas cīnās par kundzību pār pasauli. Ja salīdzinām šo pravietojumu ar citiem Bībeles pravietojumiem, mēs varam secināt, ka tagad ”ziemeļu ķēniņš” ir Krievija ar tās sabiedrotajiem, bet ”dienvidu ķēniņš” — Lielbritānijas un ASV savienība. ”Ziemeļu ķēniņa” zemēs Dieva kalpi tiek vajāti. Tur ne viens vien Jehovas liecinieks savas ticības dēļ ir ticis apcietināts un pat pieredzējis nežēlīgu izturēšanos. Tomēr ”ziemeļu ķēniņa” bardzība ir nevis iebiedējusi mūsu ticības biedrus, bet stiprinājusi viņu ticību. Mūsu brāļi un māsas apzinās, ka ar Dieva tautas vajāšanu piepildās Daniēla grāmatas pravietiskie vārdi. (Dan. 11:41.) Šī apziņa ikvienam kristietim palīdz nezaudēt cerību un saglabāt uzticību Jehovam. w23.08 11., 12. lpp., 15., 16. rk.

Lai raksturotu savu attieksmi pret cilvēkiem, kas viņam kalpo, Jehova pieminēja acs zīlīti. Acs ir svarīgs orgāns, turklāt ļoti jutīgs. Tātad Jehova it kā saka: ”Kas nodara sāpes jums, nodara sāpes tam, kas man ir ļoti dārgs.” Tā kā Jehova mūs mīl, viņam nav vienalga, kā mēs jūtamies, un viņš vēlas mūs pasargāt. Kad ciešam mēs, cieš arī viņš. Tāpēc mēs pilnīgi pamatoti varam viņam lūgt: ”Sargi mani kā savu acuraugu.” (Ps. 17:8.) Jehova vēlas, lai neviens no mums nešaubītos par viņa mīlestību, tomēr viņš zina, ka dažiem savas pagātnes dēļ tam ir grūti noticēt. Pārliecību par Jehovas mīlestību var sašķobīt arī smagi pārbaudījumi. Kā stiprināt šo pārliecību? Veltīsim laiku, lai uzzinātu vairāk par to, kā Jehova ir izpaudis mīlestību pret Jēzu un pret svaidītajiem kristiešiem un kā viņš to izpauž pret visiem pārējiem saviem kalpiem! w24.01 27., 28. lpp., 6., 7. rk.

Ezra bija pieredzējis, kā Jehova grūtībās palīdz saviem kalpiem. Kad Persijas valdnieks Ahasvērs vairākus gadus iepriekš, 484. gadā p.m.ē., bija izdevis pavēli iznīcināt valstī visus ebrejus, Ezra, visticamāk, dzīvoja Babilonijā. (Est. 3:7, 13—15.) Tātad arī Ezras dzīvība tolaik bija briesmās. Uzzinājuši par izdoto pavēli, ebreji ”visās provincēs.. ..gavēja, raudāja un vaimanāja”, un noteikti lūdza Jehovam vadību. (Est. 4:3.) Ezra un citi ebreji noteikti izjuta milzīgu atvieglojumu, kad tie, kas bija gribējuši viņus iznīcināt, paši gāja bojā. (Est. 9:1, 2.) Tajā laikā pieredzētais droši vien stiprināja Ezru un sagatavoja pārbaudījumiem, kas vēl bija priekšā, kā arī vairoja viņa pārliecību, ka Jehova spēj aizsargāt savus kalpus. w23.11 17. lpp., 12., 13. rk.