Trešdiena, 19. marts
Kas pieskaras jums, pieskaras manas acs zīlītei. (Zah. 2:8.)
Lai raksturotu savu attieksmi pret cilvēkiem, kas viņam kalpo, Jehova pieminēja acs zīlīti. Acs ir svarīgs orgāns, turklāt ļoti jutīgs. Tātad Jehova it kā saka: ”Kas nodara sāpes jums, nodara sāpes tam, kas man ir ļoti dārgs.” Tā kā Jehova mūs mīl, viņam nav vienalga, kā mēs jūtamies, un viņš vēlas mūs pasargāt. Kad ciešam mēs, cieš arī viņš. Tāpēc mēs pilnīgi pamatoti varam viņam lūgt: ”Sargi mani kā savu acuraugu.” (Ps. 17:8.) Jehova vēlas, lai neviens no mums nešaubītos par viņa mīlestību, tomēr viņš zina, ka dažiem savas pagātnes dēļ tam ir grūti noticēt. Pārliecību par Jehovas mīlestību var sašķobīt arī smagi pārbaudījumi. Kā stiprināt šo pārliecību? Veltīsim laiku, lai uzzinātu vairāk par to, kā Jehova ir izpaudis mīlestību pret Jēzu un pret svaidītajiem kristiešiem un kā viņš to izpauž pret visiem pārējiem saviem kalpiem! w24.01 27., 28. lpp., 6., 7. rk.
Ceturtdiena, 20. marts
Mūsu Dievs bija ar mums, un viņš mūs ceļā pasargāja no ienaidniekiem. (Ezr. 8:31.)
Ezra bija pieredzējis, kā Jehova grūtībās palīdz saviem kalpiem. Kad Persijas valdnieks Ahasvērs vairākus gadus iepriekš, 484. gadā p.m.ē., bija izdevis pavēli iznīcināt valstī visus ebrejus, Ezra, visticamāk, dzīvoja Babilonijā. (Est. 3:7, 13—15.) Tātad arī Ezras dzīvība tolaik bija briesmās. Uzzinājuši par izdoto pavēli, ebreji ”visās provincēs.. ..gavēja, raudāja un vaimanāja”, un noteikti lūdza Jehovam vadību. (Est. 4:3.) Ezra un citi ebreji noteikti izjuta milzīgu atvieglojumu, kad tie, kas bija gribējuši viņus iznīcināt, paši gāja bojā. (Est. 9:1, 2.) Tajā laikā pieredzētais droši vien stiprināja Ezru un sagatavoja pārbaudījumiem, kas vēl bija priekšā, kā arī vairoja viņa pārliecību, ka Jehova spēj aizsargāt savus kalpus. w23.11 17. lpp., 12., 13. rk.
Piektdiena, 21. marts
Dievs atzīst par taisnu neatkarīgi no darbiem. (Rom. 4:6.)
Apustulis Pāvils galvenokārt runāja par ”bauslības darbiem”, proti, par Mozus bauslības pildīšanu. (Rom. 3:21, 28.) Acīmredzot daļai ebreju tautības kristiešu bija grūti aprast ar domu, ka Mozus bauslība vairs nav jāpilda. Lai pierādītu, ka Dievs atzīst cilvēku par taisnu nevis ”bauslības darbu”, bet ticības dēļ, Pāvils pieminēja Ābrahāmu un tā izcilo ticību. Tātad, ja mēs ticēsim Dievam un Kristum, Dievs pret mums būs labvēlīgs. Savukārt Jēkaba vēstules 2. nodaļā minētie ”darbi” ir nevis ”bauslības darbi”, bet gan kristieša rīcība ikdienā. (Jēk. 2:24.) Tieši ar savu rīcību kristietis pierāda, vai viņa ticība Dievam ir patiesa. w23.12 3. lpp., 8. rk.; 4., 5. lpp., 10., 11. rk.