Ceturtdiena, 28. marts
Putekļos tu atgriezīsies. (1. Moz. 3:19.)
Lai nepieļautu tādu pašu kļūdu, kādu pieļāva Ādams un Ieva, mums aizvien labāk jāiepazīst Jehova — viņa īpašības un viņa domāšanas veids. Tā augs mūsu mīlestība pret viņu. Šajā ziņā labs paraugs ir Ābrahāms, kas ļoti mīlēja Jehovu. Pat tad, kad viņš nevarēja līdz galam saprast kādu Jehovas lēmumu, viņš nevis pretojās Jehovas gribai, bet centās labāk iepazīt Jehovu. Piemēram, kad Ābrahāms uzzināja, ka Dievs ir nolēmis nopostīt Sodomu un Gomoru, sākumā viņam bija bažas, ka ”visas zemes Tiesnesis” iznīcinās ”taisnos kopā ar ļaundariem”. Viņam likās neiedomājami, ka Dievs tā rīkotos, tāpēc viņš pazemīgi uzdeva Dievam vairākus jautājumus. Jehova pacietīgi atbildēja Ābrahāmam. Beigās Ābrahāms saprata, ka Jehova ielūkojas ikviena cilvēka sirdī un nekad nesoda tos, kas ir nevainīgi. (1. Moz. 18:20—32.) w22.08 28. lpp., 9., 10. rk.
Piektdiena, 29. marts
Mēlnesis staigā apkārt, izpļāpādams noslēpumus, bet uzticams cilvēks tos neizpauž. (Sāl. pam. 11:13.)
455. gadā p.m.ē., kad Jeruzālemes mūris bija atjaunots, pārvaldnieks Nehemija vēlējās iecelt uzticamus vīrus, kas rūpētos par pilsētu. Viens no vīriem, ko Nehemija izraudzījās, bija cietokšņa priekšnieks Hananja. Bībelē par Hananju ir teikts, ka viņš ”bija ļoti uzticams vīrs, kas bijās Dievu vairāk nekā daudzi citi”. (Neh. 7:2.) Mīlestība pret Jehovu un nevēlēšanās viņu apbēdināt mudināja Hananju pēc labākās sirdsapziņas pildīt jebkuru uzdevumu, kas tam tika uzticēts. Šāda attieksme arī mums palīdzēs apzinīgi pildīt dažādus pienākumus kalpošanā. Pievērsīsim uzmanību arī apustuļa Pāvila uzticamajam biedram Tihikam. Tihiks daudz palīdzēja Pāvilam. Pāvils raksturoja Tihiku kā ”uzticamu Kunga kalpotāju”. (Efes. 6:21, 22.) Viņš savam draugam uzticēja ne vien aizgādāt vēstules ticības biedriem Efesā un Kolosās, bet arī lūdza tos stiprināt un mierināt. Lasot par Tihiku, mums nāk prātā uzticamie kristieši, kas gādā par mūsu garīgajām vajadzībām. (Kol. 4:7—9.) w22.09 9., 10. lpp., 5., 6. rk.
Sestdiena, 30. marts
Mīlestība apklāj daudz jo daudz grēku. (1. Pēt. 4:8.)
Jāzeps pieredzēja smagus pārbaudījumus, un tie ilga apmēram 13 gadus. Jāzeps būtu varējis sākt šaubīties, vai Jehova viņu mīl, un domāt, ka Jehova viņu ir pametis. Tomēr viņš nepieļāva, ka viņu pārņemtu sarūgtinājums. Jāzeps saglabāja skaidru prātu un iekšēju mieru. Kad viņš būtu varējis atriebties brāļiem, viņš neizmantoja šo iespēju, tieši pretēji — viņš izturējās pret tiem ar mīlestību un tiem piedeva. (1. Moz. 45:4, 5.) Jāzeps tā rīkojās tāpēc, ka viņš sprieda skaidri. Viņš nekavējās domās pie savām problēmām, bet saskatīja notikumu kopainu un ņēma vērā Jehovas nodomu. (1. Moz. 50:19—21.) Mums ir jārīkojas tāpat, ja mums liekas, ka pret mums ir slikti izturējies kāds ticības biedrs. Nedusmosimies uz Jehovu un nedomāsim, ka viņš mūs ir pametis! Centīsimies saskatīt, kā viņš mums palīdz izturēt šo pārbaudījumu, un rīkosimies mīlestības garā. w22.11 21. lpp., 4. rk.