Vai Dievam ir galvenā nozīme tavā ģimenē?
”Tev būs to Kungu savu Dievu mīlēt no visas savas sirds.” (MARKA 12:29, 30)
1. Cik svarīgi ir tas, ka mēs mīlam Jehovu?
”KUŖŠ ir augstākais bauslis par visiem?” Jēzum jautāja kāds rakstu mācītājs. Atbildot Jēzus nevis izteica savu personīgo viedokli, bet citēja Dieva Rakstus — 5. Mozus grāmatu 6:4, 5. Viņš sacīja: ”Augstākais ir: Klausies, Israēl, tas Kungs, mūsu Dievs, ir viens vienīgs Kungs. Un tev būs to Kungu savu Dievu mīlēt no visas savas sirds un no visas savas dvēseles un no visa sava prāta un no visa sava spēka.” (Marka 12:28—30.)
2. a) Ar kādu pretestību bija jāsastopas Jēzum? b) Kāpēc reizēm var būt grūti darīt to, kas patīk Jehovam?
2 Lai paklausītu bauslim, kuru Jēzus nosauca par augstāko — tātad vissvarīgāko —, mums vienmēr jādara tas, kas patīk Jehovam. Jēzus tā rīkojās, kaut arī reiz viņam pretojās apustulis Pēteris un citu reizi — viņa paša tuvinieki. (Mateja 16:21—23; Marka 3:21; Jāņa 8:29.) Ko iesākt, ja tu nokļūsti līdzīgā situācijā? Piemēram, varbūt ģimenes locekļi vēlas, lai tu pārtrauc studēt Bībeli un biedroties ar Jehovas lieciniekiem. Vai tu ierādīsi Dievam svarīgāko vietu dzīvē un darīsi to, kas viņam patīk? Vai Dievam būs galvenā nozīme tavā dzīvē pat tad, ja ģimenes locekļi pretojas taviem centieniem viņam kalpot?
Ģimenes pretestība ir slazds
3. a) Kā Jēzus mācības var ietekmēt ģimeni? b) Kā ģimenes locekļi var parādīt, kam viņi ir pieķērušies vairāk?
3 Jēzus nenoniecināja grūtības, kādas var rasties, kad pārējie ģimenes locekļi nostājas pret cilvēku, kas paklausa Jēzus mācībām. ”Viņa paša māju ļaudis būs cilvēka ienaidnieki,” teica Jēzus. Bet viņš parādīja arī to, kam, par spīti šādām nepatīkamām sekām, būtu jābūt vissvarīgākajam: ”Kas tēvu vai māti vairāk mīl nekā mani, tas manis nav vērts, un kas dēlu vai meitu vairāk mīl nekā mani, tas manis nav vērts.” (Mateja 10:34—37.) Mēs ierādām Dievam Jehovam galveno vietu dzīvē, sekodami tam, ko mācīja viņa Dēls Jēzus Kristus, kurš ir precīzs Dieva ”būtības attēls”. (Ebrejiem 1:3; Jāņa 14:9.)
4. a) Ko, saskaņā ar Jēzus vārdiem, nozīmē būt viņa sekotājam? b) Kādā nozīmē kristiešiem jānīst savas ģimenes locekļi?
4 Citreiz Jēzus runāja par to, ko īsti nozīmē būt patiesam viņa sekotājam: ”Ja kāds nāk pie manis un neienīst savu tēvu un māti, sievu un bērnus, brāļus un māsas un pat savu paša dzīvību, tas nevar būt mans māceklis.” (Lūkas 14:26.) Jēzus noteikti negribēja teikt, ka viņa sekotājiem no tiesas būtu jāienīst pašu ģimenes locekļi, — viņš cilvēkiem lika mīlēt pat ienaidniekus. (Mateja 5:44.) Drīzāk Jēzus vēlējās sacīt, ka viņa sekotājiem ģimenes locekļi jāmīl mazāk nekā Dievs. (Salīdzināt Mateja 6:24.) Šāda izpratne ir saskaņā ar Bībeles vēstījumu par to, ka Jēkabs ’nicināja’ [”ienīda”, NW] Leu un mīlēja Rāheli, tas ir, viņš nemīlēja Leu tik ļoti kā viņas māsu Rāheli. (1. Mozus 29:30—32.) Pēc Jēzus vārdiem, mums jāienīst — jāmīl mazāk par Jehovu — pat mūsu pašu ’dzīvība’!
5. Kā Sātans veikli izmanto ģimenes iekārtojumu?
5 Būdams Radītājs un Dzīvības Devējs, Jehova ir visu savu kalpu pilnīgas padevības cienīgs. (Atklāsmes 4:11.) ”Es loku savus ceļus tā Tēva priekšā,” rakstīja apustulis Pāvils, ”no kā ikviena cilts [”ģimene”, NW] debesīs un virs zemes dabū savu vārdu.” (Efeziešiem 3:14, 15.) Jehova radīja ģimeni tik brīnišķīgi, ka tās locekļiem piemīt dabiska savstarpēja pieķeršanās. (1. Ķēniņu 3:25, 26; 1. Tesaloniķiešiem 2:7.) Taču Sātans Velns veikli izmanto šo dabisko pieķeršanos starp ģimenes locekļiem, piemēram, vēlēšanos iepriecēt mīļus cilvēkus. Viņš uzkurina ģimenē pretestību, kuras dēļ nelokāmi turēties pie Bībeles patiesības daudziem ir pārbaudījums. (Atklāsmes 12:9, 12.)
Izturi pārbaudījumu
6., 7. a) Kā ir iespējams palīdzēt ģimenes locekļiem, lai viņi saprastu, cik svarīgi ir studēt Bībeli un biedroties ar kristiešiem? b) Kā mēs varam parādīt, ka patiesi mīlam savas ģimenes locekļus?
6 Kā tu rīkosies, ja tev nāksies izvēlēties: darīt pa prātam Dievam vai kādam ģimenes loceklim? Vai tu taisnosies, ka Dieva griba nav tāda, lai studējam viņa Rakstus un izmantojam tur izklāstītos principus, ja rodas domstarpības ģimenē? Bet padomā: kā gan tev mīļie cilvēki kādreiz varēs saprast, ka precīzas Bībeles zināšanas ir dzīvības un nāves jautājums, ja tu padosies un pārtrauksi studēt Bībeli vai biedroties ar Jehovas lieciniekiem? (Jāņa 17:3; 2. Tesaloniķiešiem 1:6—8.)
7 Iedomājies šādu situāciju: kādam ģimenē ir pārmērīga tieksme pēc alkohola. Vai viņam nāktu par labu, ja pārējie nepievērstu uzmanību viņa problēmai vai samierinātos ar to? Vai labāk būtu nolaist rokas un nedarīt neko, lai tikai uzturētu mieru? Tu droši vien piekritīsi, ka vislabāk būtu, ja citi mēģinātu šim cilvēkam palīdzēt dzeršanu atmest. Tā būtu jārīkojas pat tad, ja tas nozīmētu paciest viņa niknumu un draudus. (Salamana Pamācības 29:25.) Gluži tāpat, ja tu patiesi mīli savas ģimenes locekļus, tu neļausi viņiem tevi atturēt no Bībeles studēšanas. (Apustuļu darbi 5:29.) Vienīgi tavas stingrās nostājas dēļ viņi varbūt sapratīs, ka no tā, vai dzīvojam saskaņā ar Kristus mācībām, ir atkarīga mūsu dzīvība.
8. Kādu labumu mēs gūstam no tā, ka Jēzus uzticīgi pildīja Dieva gribu?
8 Dažreiz var būt ļoti grūti ierādīt Dievam galveno vietu dzīvē. Taču atceries: Sātans panāca, ka arī Jēzum bija grūti pildīt Dieva gribu. Jēzus tomēr palika nelokāms un mūsu labā panesa pat ciešanas pie moku staba. Jēzus Kristus ir mūsu Pestītājs, teikts Bībelē. ”[Viņš] par mums ir miris.” (Titam 3:6; 1. Tesaloniķiešiem 5:10.) Vai gan mēs neesam pateicīgi, ka Jēzus nepakļāvās pretestībai? Ja ticam Jēzus izlietajām asinīm, viņa upura nāve mums paver iespēju mūžīgi dzīvot mierīgā un taisnīgā jaunā pasaulē. (Jāņa 3:16, 36; Atklāsmes 21:3, 4.)
Tu vari saņemt bagātīgu atalgojumu
9. a) Kā kristieši var piedalīties citu cilvēku glābšanā? b) Kāds stāvoklis bija Timoteja ģimenē?
9 Vai tu izprati, ka tu vari piedalīties citu cilvēku, arī sirsnīgi mīļoto tuvinieku, glābšanā? Apustulis Pāvils mudināja Timoteju: ”Turies pie tā [kas tev ir mācīts], jo darīdams to, tu izglābsi ir pats sevi, ir tos, kas klausās tevi.” (1. Timotejam 4:16.) Timoteja ģimene bija sašķelta — viņa tēvs grieķis nebija ticīgs. (Apustuļu darbi 16:1; 2. Timotejam 1:5; 3:14.) Mēs nezinām, vai Timoteja tēvs kādreiz kļuva ticīgs, taču šādu iespēju visnotaļ vairoja viņa sievas Eunikas un dēla Timoteja dievbijīgā uzvedība.
10. Ko kristieši var darīt savu neticīgo laulāto draugu labā?
10 No Rakstiem var redzēt, ka vīri un sievas, kas stingri iestājas par Bībeles patiesību, var palīdzēt saviem dzīvesbiedriem nekristiešiem kļūt ticīgiem un tā sekmēt viņu glābšanu. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Ja kādam brālim ir neticīga sieva, un tā vēlas ar viņu kopā dzīvot, tad viņam to nebūs atstumt. Un ja kādai sievai ir neticīgs vīrs un tas vēlas ar viņu kopā dzīvot, tad viņai to nebūs atstumt.” ”Kā tu, sieva, zini, vai varēsi izglābt savu vīru? Jeb kā tu, vīrs, zini, vai varēsi izglābt savu sievu?” (1. Korintiešiem 7:12, 13, 16.) Apustulis Pēteris runāja par to, kā sievas patiesībā varēja izglābt savus vīrus; viņš tās mudināja: ”Esiet paklausīgas saviem vīriem, lai, ja arī kādi neklausa vārdiem, tie ar sievu dzīvi bez sludināšanas tiktu iegūti.” (1. Pētera 3:1.)
11., 12. a) Kādu atalgojumu ir saņēmuši tūkstošiem kristiešu, un kā viņi rīkojās, lai to saņemtu? b) Pastāsti kādu gadījumu, kā ir atalgota Dievam uzticīgu cilvēku izturība ģimenē.
11 Pēdējos gados par Jehovas lieciniekiem ir kļuvuši daudzi tūkstoši cilvēku, kas pirms tam mēnešiem un pat gadiem pretojās to savu radinieku kristīgajai darbībai, kas bija Jehovas liecinieki. Kāds tas ir atalgojums kristiešiem, kas palika nelokāmi, un kāda svētība tiem, kas reiz pretojās! Kāds 74 gadus vecs kristiešu vecākais ar saviļņojumu balsī stāstīja: ”Es bieži saku paldies savai sievai un bērniem par to, ka viņi cieši turējās pie patiesības visus gadus, kamēr es viņiem pretojos.” Pēc šī kristieša vārdiem, trīs gadus viņš stūrgalvīgi nebija ļāvis savai sievai pat runāt ar viņu par Bībeli. ”Bet viņa gudri izvēlējās brīdi,” viņš sacīja, ”un sāka sludināt, kad masēja man kājas. Cik pateicīgs es esmu, ka viņa nepadevās manai pretestībai!”
12 Cits vīrietis, kas bija pretojies savai ģimenei, rakstīja: ”Es biju sievas niknākais ienaidnieks, jo pēc tam, kad viņa bija iepazinusi patiesību, es viņai draudēju, un mēs strīdējāmies ik dienas, pareizāk sakot, es vienmēr sāku strīdēties. Bet viss velti — mana sieva palika pie saviem uzskatiem, kas balstījās uz Bībeli. Divpadsmit gadus es neganti cīnījos pret patiesību, pret savu sievu un bērnu. Viņiem abiem es biju Velna iemiesojums.” Visbeidzot šis cilvēks sāka pārdomāt savu dzīvi. ”Es sapratu, cik daudz raižu biju sagādājis,” viņš paskaidroja. ”Es izlasīju Bībeli, un tur doto norādījumu dēļ tagad esmu kristīts Jehovas liecinieks.” Padomā par viņa sievas lielo atalgojumu — patiesi, šī Dievam uzticīgā sieviete 12 gadus pacieta vīra pretestību un tā palīdzēja ”izglābt savu vīru”!
Mācies no Jēzus
13. a) Kas no Jēzus dzīves vīriem un sievām būtu jāmācās visvairāk? b) Kā cilvēki, kam šķiet grūti pakļauties Dieva gribai, var gūt labumu no Jēzus piemēra?
13 Galvenais, kas vīriem un sievām būtu jāmācās no Jēzus dzīves, ir paklausība Dievam. ”Kas viņam labpatīk, to es daru vienmēr,” Jēzus sacīja. ”Es nemeklēju savu gribu, bet tā gribu, kas mani sūtījis.” (Jāņa 5:30; 8:29.) Reiz viņam likās nepatīkami pildīt kādu sevišķu Dieva uzdevumu, bet pat tad viņš paklausīja. ”Ja Tu gribi, ņem šo kausu no manis,” Jēzus lūdza. Taču viņš tūlīt piebilda: ”Tomēr ne mans, bet tavs prāts lai notiek!” (Lūkas 22:42.) Jēzus nelūdza, lai Dievs izmainītu savu gribu; lai arī kāda bija šī griba attiecībā uz viņu, Jēzus tai bez ierunām pakļāvās — no tā ir redzams, ka viņš patiešām mīlēja Dievu. (1. Jāņa 5:3.) Allaž piešķirt Dieva gribai galveno nozīmi dzīvē, kā to darīja Jēzus, ir ļoti svarīgi, lai gūtu panākumus, — ne tikai tad, ja tu esi viens, bet arī laulībā un ģimenē. Apdomā, kāpēc tā ir.
14. Ko daži kristieši aplami secina?
14 Kā jau minējām, ticīgs cilvēks, kas galveno vietu dzīvē ierāda Dievam, cenšas palikt kopā ar neticīgo laulāto draugu un bieži vien tam var palīdzēt un padarīt iespējamu tā glābšanu. Pat tad, ja abi laulātie draugi ir kristieši, viņu laulība var būt tālu no pilnības. Grēcīgo tieksmju dēļ vīrs un sieva ne vienmēr domā viens par otru ar mīlestību. (Romiešiem 7:19, 20; 1. Korintiešiem 7:28.) Daži pat mēģina atrast citu laulības partneri, kaut arī viņiem nav uz Rakstiem pamatota iemesla šķirties. (Mateja 19:9; Ebrejiem 13:4.) Viņi spriež, ka šķirties viņiem būtu vislabāk un ka Dieva griba, lai vīrs un sieva paliek kopā, ir pārāk apgrūtinoša. (Maleahija 2:16; Mateja 19:5, 6.) Bez šaubām, šādi secinājumi rodas, kad domājam kā cilvēki, nevis kā Dievs.
15. Kāpēc tas, ka ierādām Dievam galveno vietu dzīvē, mums sniedz drošību?
15 Kādā gan drošībā mēs esam, kad ierādām Dievam galveno vietu mūsu dzīvē! Precētie pāri, kas tā rīkojas, cenšas turēties kopā un izmanto Dieva Rakstu padomus, lai atrisinātu savas problēmas. Tā viņi izvairās no visiem sirdēstiem, kādus izraisa Dieva gribas neievērošana. (Psalms 19:8—12.) Tas ir redzams no divu jaunu laulāto draugu piemēra, kas, būdami uz šķiršanās sliekšņa, izlēma sekot Bībeles padomiem. Pēc daudziem gadiem sieva, pārdomādama laulībā gūto prieku, teica: ”Man jāsēž un jāraud, kad domāju, ka visus šos gadus mēs ar vīru, iespējams, būtu nodzīvojuši atsevišķi. Tad es lūdzu Jehovu un pateicos viņam par padomiem un vadību, kas mūs ar vīru saliedēja tādā laimīgā savienībā.”
Vīri un sievas, atdariniet Kristu!
16. Kādu piemēru Jēzus rādīja vīriem un sievām?
16 Jēzus, kura dzīvē Dievam vienmēr bija galvenā nozīme, rādīja brīnišķīgu priekšzīmi kā vīriem, tā sievām, un ir labi, ja viņi rūpīgi pārdomā šo priekšzīmi. Vīriem būtu jāatdarina veids, kā Jēzus ar maigumu vada kristiešu draudzi. (Efeziešiem 5:23.) Kristīgas sievas savukārt var mācīties no Jēzus nevainojamās padevības Dievam. (1. Korintiešiem 11:3.)
17., 18. Kā Jēzus rādīja labu priekšzīmi vīriem?
17 Bībeles pavēle skan: ”Vīri, mīliet savas sievas, tāpat kā Kristus ir mīlējis savu draudzi, pats nododamies viņas labā.” (Efeziešiem 5:25.) Lūk, svarīgs veids, kā Jēzus pauda mīlestību pret savu sekotāju draudzi: viņš bija šo cilvēku tuvs draugs. ”Es jūs esmu saucis par draugiem,” Jēzus teica, ”tāpēc ka visu, ko es esmu dzirdējis no sava Tēva, es jums esmu darījis zināmu.” (Jāņa 15:15.) Padomā par visu to laiku, ko Jēzus pavadīja sarunās ar saviem mācekļiem, — par daudzajām jo daudzajām viņu pārrunām — un par to, kā viņš uzticējās mācekļiem! Vai tas nav lielisks piemērs vīriem?
18 Jēzus patiesi interesējās par saviem mācekļiem un bija tiem sirsnīgi pieķēries. (Jāņa 13:1.) Kad mācekļi neizprata Jēzus mācības, viņš veltīja laiku, lai personiskās sarunās pacietīgi sniegtu paskaidrojumus. (Mateja 13:36—43.) Vīri, vai jūsu sievu garīgā labklājība jums ir tikpat svarīga? Vai jūs pavadāt laiku kopā un pārliecināties, ka Bībeles patiesības ir skaidras jūsu abu prātā un sirdī? Jēzus sludināja kopā ar apustuļiem un, iespējams, pamācīja katru no viņiem atsevišķi. Vai tu sludini kopā ar sievu, apmeklējot cilvēkus no mājas uz māju un pasniedzot Bībeles stundas?
19. Ko vīri var mācīties no tā, kā Jēzus rīkojās, atkārtoti izpaužoties viņa apustuļu vājībām?
19 Īpaši labs piemērs vīriem ir tas, kā Jēzus rīkojās, kad izpaudās apustuļu nepilnība. Ieturot pēdējo maltīti kopā ar mācekļiem, Jēzus ievēroja viņu starpā sāncensības garu, kas bija parādījies jau iepriekš. Vai viņš asi sabāra apustuļus? Nē, Jēzus pazemīgi nomazgāja kājas katram no viņiem. (Marka 9:33—37; 10:35—45; Jāņa 13:2—17.) Vai tu tikpat pacietīgi izturies pret savu sievu? Vai tad, ja viņa atkārtoti padodas kādai vājībai, tu pacietīgi mēģini viņai palīdzēt un sasniegt viņas sirdi ar savu piemēru, nevis žēlojies? Sieva droši vien atsauksies uz šādu mīlestības pilnu līdzjūtību, tāpat kā vēlāk uz to atsaucās apustuļi.
20. Kas vienmēr jāatceras kristīgām sievām, un no kā viņas var mācīties?
20 Arī sievām jāpārdomā Jēzus piemērs — viņš nekad neaizmirsa, ka ”Kristus galva ir Dievs”. Viņš vienmēr pakļāvās savam debesu Tēvam. Tāpat sievām būtu jāatceras, ka ”sievas galva ir vīrs”. (1. Korintiešiem 11:3; Efeziešiem 5:23.) Apustulis Pēteris mudināja kristīgās sievas pārdomāt priekšzīmi, ko rādīja seno laiku ”svētās sievas”, īpaši Sāra, kura ”bija paklausīga Ābrahāmam, saukdama viņu par kungu”. (1. Pētera 3:5, 6.)
21. Kāpēc Ābrahāma un Sāras laulība bija veiksmīga, bet Lata un viņa sievas laulība ne?
21 Sāra atstāja ērtu mājvietu plaukstošā pilsētā, lai dzīvotu teltīs svešā zemē. Kāpēc? Vai viņa deva priekšroku tādam dzīves veidam? Droši vien nē. Vai viņa gāja tāpēc, ka viņu lūdza vīrs? Tam, bez šaubām, bija sava nozīme, jo Sāra mīlēja un cienīja Ābrahāmu viņa labo, Dievam tīkamo īpašību dēļ. (1. Mozus 18:12.) Taču galvenais iemesls, kāpēc Sāra gāja līdzi vīram, bija viņas mīlestība pret Jehovu un sirdī lolotā vēlēšanās pakļauties Dieva vadībai. (1. Mozus 12:1.) Paklausība Dievam viņai sagādāja prieku. Lata sieva turpretī svārstījās, vai pildīt Dieva gribu vai ne, un tāpēc ar ilgām atskatījās uz to, ko bija pametusi mājās, Sodomā. (1. Mozus 19:15, 25, 26; Lūkas 17:32.) Cik traģiski beidzās viņas un Lata laulība — un tikai tāpēc, ka viņa nepaklausīja Dievam!
22. a) Kādu pašpārbaudi ģimenes locekļiem būtu gudri veikt? b) Ko mēs apspriedīsim nākamajā rakstā?
22 Tātad tev, vienalga, vai tu esi vīrs vai sieva, ir svarīgi sev pajautāt: vai Dievam ir galvenā nozīme manā ģimenē? Vai es tiešām cenšos izpildīt to uzdevumu, ko Dievs man ģimenē ir uzticējis? Vai es no sirds pūlos mīlēt savu laulāto draugu un palīdzu viņam vai viņai izveidot vai saglabāt labas attiecības ar Jehovu? Daudzās ģimenēs ir arī bērni. Tālāk mēs pārrunāsim vecāku uzdevumus un to, ka gan viņu, gan viņu bērnu dzīvē galvenā vieta jāierāda Dievam.
Vai tu atceries?
◻ Kā Jēzus mācības var ietekmēt daudzas ģimenes?
◻ Kādu atalgojumu ir saņēmuši tūkstošiem nelokāmu kristiešu?
◻ Kas palīdzēs laulātajiem draugiem izvairīties no netikumības un šķiršanās?
◻ Ko vīri var mācīties no Jēzus piemēra?
◻ Ko sievas var darīt, lai viņu laulība būtu laimīga?
[Attēls 10. lpp.]
Kā Sāra sekmēja savas laulības izdošanos?