118. nodaļa
Nodevība un arests
IR JAU krietni pāri pusnaktij, kad Jūda ieved Ģetzemanes dārzā lielu pūli, kurā ir karavīri, augstie priesteri, farizeji un citi cilvēki. Priesteri ir piekrituši par Jēzus nodošanu samaksāt Jūdam 30 sudraba gabalus.
Iepriekš, kad Jūda tika aizsūtīts prom no Pasā mielasta, viņš acīmredzot tūlīt bija aizgājis pie augstajiem priesteriem. Tie savukārt nekavējoties bija sapulcinājuši savus virsniekus un nelielu karavīru vienību. Vispirms Jūda, iespējams, bija aizvedis šos cilvēkus uz vietu, kur Jēzus kopā ar apustuļiem bija svinējuši Pasā. Kad noskaidrojās, ka Jēzus un apustuļi ir jau aizgājuši, pūlis ar ieročiem, lukturiem un lāpām rokās sekoja Jūdam, devās ārā no Jeruzalemes un šķērsoja Kidronas ieleju.
Vezdams pūli augšup pa Eļļas kalnu, Jūda diezgan droši zina, kur meklēt Jēzu. Iepriekšējās nedēļās Jēzus un apustuļi, iedami no Betānijas uz Jeruzalemi vai atpakaļ, bieži iegriezās Ģetzemanes dārzā, lai atpūstos un parunātu. Bet kā lai karavīri pazīst Jēzu, kas tagad droši vien atrodas tumsā starp olīvu kokiem? Iepriekš viņi varbūt nekad nav redzējuši Jēzu. Tāpēc Jūda norāda uz noteiktu zīmi; viņš saka: ”Ko es skūpstīšu, tas viņš ir, to gūstait un to novediet drošībā.”
Jūda ieved pūli dārzā, ierauga Jēzu kopā ar apustuļiem un iet viņam klāt. ”Esi sveicināts, Rabi,” viņš saka un maigi noskūpsta Jēzu.
”Draugs, kāpēc tu esi šeit?” Jēzus vaicā. Un, atbildēdams pats uz savu jautājumu, viņš saka: ”Jūda, vai tu skūpstīdams nododi Cilvēka Dēlu?” Bet gana runāts ar nodevēju! Jēzus paiet uz priekšu, nostājas lāpu un lukturu gaismā un jautā: ”Ko jūs meklējat?”
”Jēzu Nacarieti,” skan atbilde.
”Es tas esmu,” Jēzus atsaka, joprojām bezbailīgi stāvēdams pūļa priekšā. Pārsteigti par viņa drosmi un nezinādami, kas notiks tālāk, vīri pakāpjas atpakaļ un nokrīt pie zemes.
”Es jums esmu sacījis, ka es tas esmu,” Jēzus mierīgi turpina. ”Ja jūs mani meklējat, tad lai šie aiziet!” Pirms neilga laika, vēl atrazdamies augšistabā, Jēzus lūgšanā Tēvam teica, ka viņš ir pasargājis savus uzticamos apustuļus un neviens nav pazudis kā vien ”pazušanas dēls”. Lai šie vārdi piepildītos, Jēzus lūdz atlaist viņa sekotājus.
Kad karavīri atgūstas, pieceļas un sāk siet Jēzu, apustuļi saprot, kas notiks tālāk. ”Kungs, vai mums būs cirst ar zobenu?” viņi jautā. Pirms Jēzus ir paguvis atbildēt, Pēteris izvelk vienu no līdzpaņemtajiem zobeniem un uzbrūk Malham, augstā priestera kalpam. Pēteris netrāpa kalpam pa galvu, bet tomēr nocērt tam labo ausi.
”Diezgan! Pietiek,” iejaucas Jēzus. Viņš pieskaras Malha ausij un izdziedina ievainojumu. Tad viņš iemāca svarīgu patiesību, pavēlēdams Pēterim: ”Bāz savu zobenu viņa vietā, jo visi, kas ņem zobenu, no zobena aizies bojā. Jeb vai tu domā, ka es nevarētu lūgt savu Tēvu, un viņš man nesūtītu tūlīt vairāk nekā divpadsmit leģionu eņģeļu?”
Jēzus ļauj, lai viņu arestē, un paskaidro: ”Kā tad raksti lai piepildītos? Jo tam tā būs notikt.” Viņš vēl piebilst: ”Vai tad man nedzert to kausu, ko mans Tēvs man ir nolicis?” Jēzus pilnībā pakļaujas Dieva gribai attiecībā uz viņu.
Tad Jēzus uzrunā pūli. ”Kā pret slepkavu jūs esat izgājuši ar zobeniem un nūjām mani gūstīt,” viņš saka. ”Ikdienas es pie jums sēdēju Dieva namā mācīdams, un jūs mani neesat aiztikuši. Bet tas viss noticis, lai praviešu raksti piepildītos.”
Pēc šiem vārdiem karavīri, to komandieris un jūdu virsnieki sagrābj Jēzu un sasien. To redzēdami, apustuļi pamet Jēzu un bēg. Bet kāds jauneklis — varbūt tas ir māceklis Marks — paliek pūlī. Iespējams, viņš ir pabijis namā, kur Jēzus bija svinējis Pasā, un no turienes ir sekojis pūlim. Tagad viņu kāds ir pazinis un cilvēki mēģina viņu noķert. Bet viņš pamet savas linu drēbes un aizbēg. Mateja 26:47—56; Marka 14:43—52; Lūkas 22:47—53; Jāņa 17:12; 18:3—12.
▪ Kāpēc Jūda ir diezgan pārliecināts, ka atradīs Jēzu Ģetzemanes dārzā?
▪ Kā Jēzus apliecina savas rūpes par apustuļiem?
▪ Ko dara Pēteris, lai aizstāvētu Jēzu, bet ko Jēzus Pēterim saka?
▪ Kā Jēzus parāda, ka viņš pilnībā pakļaujas Dieva gribai attiecībā uz viņu?
▪ Kas paliek pūlī, kad apustuļi pamet Jēzu, un kas ar šo cilvēku notiek?