Lasītāju jautājumi

Reizēm Jehovas lieciniekiem tiek piedāvāts darbs, kas saistīts ar reliģiskai organizācijai piederošām ēkām vai citu īpašumu. Kāds ir Bībeles viedoklis par šādu darbu?

Šāds jautājums var rasties kristiešiem, kas godprātīgi cenšas dzīvot saskaņā ar 1. Timotejam 5:8 lasāmajiem vārdiem par to, cik svarīgi ir gādāt par savas ģimenes materiālajām vajadzībām. Protams, kristiešiem ir jāievēro minētais padoms, tomēr tas nenozīmē, ka viņi var strādāt jebkuru darbu, lai kāds tas arī būtu. Kristieši saprot, ka viņiem jāpievērš uzmanība arī citām norādēm uz to, kāda ir Dieva griba. Piemēram, nepieciešamību uzturēt ģimeni nedrīkst izmantot par attaisnojumu rīcībai, kas ir pretrunā ar Bībelē pausto viedokli par netikumību un nogalināšanu. (Salīdzināt 1. Mozus 39:4—9; Jesajas 2:4; Jāņa 17:14, 16.) Tāpat ir svarīgi, lai kristieši paklausītu pavēlei iziet no lielās Bābeles — viltus reliģijas pasaules impērijas. (Atklāsmes 18:4, 5.)

Dieva kalpi var nonākt ļoti dažādās situācijās, kas saistītas ar viņu darbu. Mēģinājumi uzskaitīt visus iespējamos gadījumus un noteikt stingrus likumus neko nedotu, turklāt mēs arī neesam pilnvaroti to darīt. (2. Korintiešiem 1:24.) Bet tālāk būs minēti vairāki principi, kas kristiešiem būtu jāapsver, pirms viņi pieņem paši savus lēmumus darba jautājumos. Šie principi bija īsumā izklāstīti 1982. gada 15. jūlija Sargtornī (angļu val.), rakstā par to, kā pareizi izmantot Dieva dāvanu — sirdsapziņu. Toreiz ierāmējumā bija uzdoti divi būtiski jautājumi, kā arī minēti vairāki citi principi, ko būtu noderīgi pārdomāt.

Pirmais būtiskais jautājums ir šāds: vai konkrētais darbs kā tāds ir nosodīts Bībelē? Komentējot šo principu, Sargtornī bija norādīts, ka Bībelē ir nosodīta zagšana, nepareiza asins lietošana un elkdievība. Kristietim nav pieņemams darbs, kas tieši saistīts ar Dievam nepatīkamu rīcību, piemēram, ar tikko nosauktajām darbībām.

Otrais jautājums ir šāds: vai, strādājot šo darbu, cilvēks kļūs par līdzdalībnieku rīcībā, kas nosodīta Bībelē? Cilvēks, kas strādā azartspēļu namā, klīnikā, kura specializējas abortu veikšanā, vai publiskajā namā, bez šaubām, ir līdzdalībnieks rīcībā, kas ir pretrunā ar Bībeli. Pat ja viņš šajā iestādē tikai slauka grīdas vai atbild uz telefona zvaniem, viņš tomēr atbalsta rīcību, kas Dieva Rakstos ir nosodīta.

Daudziem kristiešiem pārdomas par abiem minētajiem jautājumiem ir palīdzējušas izlemt, vai viņi var strādāt noteiktu darbu vai nevar.

Piemēram, domājot par šiem jautājumiem, kļūst skaidrs, kāpēc patiesie Dieva kalpi nestājas darbā nekādā viltus reliģijas organizācijā, kas nozīmētu strādāt baznīcā un darboties baznīcas labā. Atklāsmes 18:4 ir lasāma pavēle: ”Izeita no viņas, mana tauta, lai jums nebūtu dalības viņas grēkos.” Ja cilvēka pastāvīgais darba devējs ir reliģiska organizācija, kas māca viltus pielūgsmi, tad viņš piedalās lielās Bābeles darbos un grēkos. Vienalga, vai šis cilvēks ir dārznieks, sētnieks, remontstrādnieks vai rēķinvedis, viņš ar savu darbu atbalsta pielūgsmes veidu, kas nav savienojams ar patieso reliģiju. Turklāt citi cilvēki, redzot strādnieku, kas rūpējas, lai baznīca labi izskatītos, uztur to kārtībā vai palīdz veikt reliģisku darbību tajā, gluži dabiski, uzskatītu viņu par šīs reliģijas piekritēju.

Bet ko lai saka par situāciju, kurā cilvēks nav pastāvīgs reliģiskas organizācijas darbinieks? Varbūt viņam pēc izsaukuma jāveic tikai ārkārtas remontdarbi, teiksim, jāsalabo bojāts ūdensvads baznīcas pagrabā. Vai šādu pakalpojumu sniegšana nav atšķirīga no tāda cilvēka rīcības, kurš piedāvājas strādāt līgumdarbu — piemēram, nomainīt baznīcas jumta segumu vai klāt siltumizolācijas slāni?

Iespējamo situāciju atkal ir ļoti daudz. Tāpēc apskatīsim vēl piecus principus, par kuriem bija runāts Sargtornī.

1. Vai šis darbs pats par sevi ir darbs sabiedrības labā un nav pretrunā ar Bībelē teikto? Piemēram, padomāsim par pastnieku. Nevarētu teikt, ka viņš atbalsta nosodāmu rīcību, ja rajonā, kur viņš piegādā pastu, viena ēka ir baznīca vai klīnika, kas specializējas abortu veikšanā. Dievs ir devis saules gaismu, kas spīd visu ēku logos, arī baznīcu un šādu klīniku logos. (Apustuļu darbi 14:16, 17.) Kristietis, kas strādā par pastnieku, var nospriest, ka viņš vienkārši dienu no dienas veic darbu, kas nāk par labu sabiedrībai kopumā. Līdzīgā situācijā būtu kristietis, kas sniedz palīdzību ārkārtējā situācijā, — santehniķis, kas tiek izsaukts salabot tekošu cauruli baznīcā, vai ātrās palīdzības darbinieks, kas dodas palīdzēt cilvēkam, kurš paģībis dievkalpojuma laikā. Šāds kristietis, iespējams, uzskata, ka viņš vienkārši palīdz citiem cilvēkiem.

2. Cik lielā mērā cilvēkam ir noteikšana pār to, kas tiek darīts? Kristietis, kas ir veikala īpašnieks, noteikti nepasūtītu un netirgotu pielūgsmes priekšmetus, spiritiskus amuletus, cigaretes vai asinsdesas. Tā kā viņš ir īpašnieks, viņš pats var to izlemt. Varbūt kāds viņam iesaka tirgoties ar cigaretēm vai pielūgsmes priekšmetiem, lai gūtu peļņu, bet viņš rīkojas saskaņā ar saviem uzskatiem, kas balstīti uz Bībeli. Savukārt kristietim, kas strādā lielā pārtikas veikalā, varbūt tiek uzdots apkalpot kases aparātu, spodrināt grīdas vai nodarboties ar grāmatvedību. Daļa no sortimenta, iespējams, ir kristietim nepieņemama, piemēram, cigaretes vai reliģiskiem svētkiem domātas preces, bet viņš pats nenosaka, kādi produkti tiek pasūtīti un tirgoti.a (Salīdzināt Lūkas 7:8; 17:7, 8.) Teiktais ir saistīts ar nākamo principu.

3. Cik lielā mērā cilvēks ir iesaistīts attiecīgajā darbībā? Atgriezīsimies pie piemēra ar veikalu. Darbiniekam, kas strādā pie kases aparāta vai saliek preces plauktos, visticamāk, tikai paretam jāsaskaras ar cigaretēm vai reliģiska rakstura precēm — tā ir tikai neliela daļa no viņa ikdienas darba. Bet tā paša veikala darbinieks, kas strādā tabakas izstrādājumu nodaļā, ir pavisam citā situācijā. Viss viņa darbs dienu no dienas ir saistīts ar kaut ko tādu, kas ir pretrunā ar kristiešu pārliecību. (2. Korintiešiem 7:1.) No šī piemēra var redzēt, kāpēc, izlemjot darba jautājumus, jāpievērš uzmanība tam, cik lielā mērā cilvēks ir iesaistīts kādā darbībā.

4. Kas maksā par darbu, un kādā vietā darbs tiek veikts? Apskatīsim divas iespējamas situācijas. Lai uzlabotu savu tēlu sabiedrības acīs, klīnika, kurā tiek veikti aborti, nolīgst cilvēku apkārtējo ielu sakopšanai. Par viņa darbu maksā minētā klīnika, taču viņš tajā nestrādā, un neviens viņu neredz šajā klīnikā caurām dienām. Gluži otrādi, citi redz šo cilvēku veicam sabiedriski derīgu darbu, kas pats par sevi nav pretrunā ar Rakstiem, lai kurš par to maksātu. Bet tagad pretstats. Valstī, kur prostitūcija ir atļauta ar likumu, veselības aprūpes organizācija maksā medmāsai par darbu publiskajos namos, kur viņa veic veselības pārbaudes, lai ierobežotu seksuāli transmisīvo slimību izplatību. Kaut arī algu medmāsai maksā veselības aizsardzības organizācija, viņa visu laiku strādā publiskajos namos, padarot netikumību drošāku un pieņemamāku. Minētie piemēri parāda, kāpēc jāņem vērā, kas maksā par darbu un kur tas tiek veikts.

5. Kādas būs sekas, ja cilvēks strādās šo darbu? Vai tas nedarīs nemierīgu viņa sirdsapziņu un nekļūs par klupšanas akmeni citiem? Ir jāņem vērā kā mūsu pašu, tā arī citu cilvēku sirdsapziņa. Pat tad, ja lielākajai daļai kristiešu nekas nav iebilstams pret noteiktu darbu (arī vietu, kur tas tiek veikts, un darba devēju), tomēr atsevišķu kristiešu sirdsapziņai tas var būt nepieņemams. Apustulis Pāvils, kas pats rādīja labu priekšzīmi, teica: ”Mēs apzināmies, ka mums, kas visās lietās gribam godīgi dzīvot, ir laba sirdsapziņa.” (Ebrejiem 13:18.) Nebūtu pareizi strādāt darbu, par ko mūs mocītu sirdsapziņas pārmetumi, bet tāpat mums nebūtu kritiski jāizturas pret citiem, kuru sirdsapziņa ir atšķirīga. Var būt arī otrādi: kristietis nedomā, ka attiecīgais darbs ir pretrunā ar Bībeli, taču apzinās, ka tad, ja viņš to darītu, daudzi cilvēki draudzē un ārpus tās būtu neizpratnē. Pareiza attieksme ir redzama Pāvila vārdos: ”Mēs nevienā lietā neesam par apgrēcību, lai amats netop lamāts. Bet visās lietās mēs parādāmies kā Dieva kalpi.” (2. Korintiešiem 6:3, 4.)

Tagad atgriezīsimies pie galvenā jautājuma par darbu baznīcā. Šāds darbs varētu būt, piemēram, jaunu logu ielikšana, paklāju tīrīšana vai krāsns apkope. Kā iepriekšminētie principi var palīdzēt pieņemt lēmumu?

Atcerēsimies jautājumu par to, kurš ir noteicējs. Iespējams, kristietis ir uzņēmuma īpašnieks vai vadītājs un pats var izlemt — veikt darbu baznīcā vai ne. Vai kristietis, kas ir tiesīgs to izlemt, vēlētos sadarboties ar lielo Bābeli, apņemoties veikt noteiktu darbu vai slēdzot līgumu, ar ko tiktu veicināta viltus pielūgsme un atbalstīta kāda reliģija? Ja viņš tā rīkotos, vai tas nelīdzinātos cigarešu vai pielūgsmes priekšmetu tirgošanai pašam piederošā veikalā? (2. Korintiešiem 6:14—16.)

Ja kristietis ir darbinieks, kura pienākumos neietilpst veicamā darba izvēle, viņam jāņem vērā citi faktori, piemēram, kur viņš strādās un cik lielā mērā būs jāiesaistās attiecīgajā darbībā. Vai viņam vienkārši būs jāatved vai jāuzstāda baznīcā jauni krēsli? Vai viņam būs jāveic ar reliģiju nesaistīts darbs, piemēram, jādzēš ugunsgrēks baznīcā, lai uguns nepārsviestos uz citām ēkām? Šāda veida pakalpojumus daudzi uzskata par savā būtībā atšķirīgiem no darba, ko veic, teiksim, kādas firmas darbinieks, kurš pavada ilgu laiku, krāsodams baznīcu, vai regulāri kopj tās dārzu, lai baznīca kļūtu skaistāka. Ja kristietis strādātu baznīcā regulāri vai ilgstoši, palielinātos iespēja, ka daudzi viņu sāktu saistīt ar reliģiju, ko viņš, pēc paša apgalvojumiem, neatbalsta, un tas varētu ’apgrēcināt’ citus — kļūt viņiem par klupšanas akmeni. (Mateja 13:41; 18:6, 7.)

Mēs pievērsām uzmanību vairākiem svarīgiem principiem, kas var palīdzēt situācijā, kad kristietim tiek piedāvāts noteikts darbs. Šie principi tika apskatīti, atbildot uz konkrētu jautājumu saistībā ar viltus reliģiju. Taču tie var būt noderīgi arī tad, ja runa ir par cita veida darbu. Katrā atsevišķā gadījumā jautājums jāpārdomā lūgšanās, ņemot vērā attiecīgās situācijas īpatnības. Šeit izklāstītie apsvērumi jau ir palīdzējuši daudziem godprātīgiem kristiešiem pieņemt lēmumus, kas ir saskaņā ar viņu sirdsapziņu un kas atspoguļo viņu vēlēšanos godīgi un taisnīgi staigāt Jehovas priekšā. (Salamana Pamācības 3:5, 6; Jesajas 2:3; Ebrejiem 12:12—14.)

[Zemsvītras piezīme]