Lūkas
11 Reiz Jēzus kādā vietā lūdza Dievu. Kad viņš bija beidzis lūgt, kāds no viņa mācekļiem sacīja: ”Kungs, iemāci mums lūgt Dievu, tāpat kā Jānis mācīja savus mācekļus!”
2 Tad viņš tiem teica: ”Lūdzot Dievu, sakiet: ”Tēvs, lai tiek svētīts tavs vārds*! Lai nāk tava valstība. 3 Dod mums dienišķo maizi, cik šai dienai vajadzīgs. 4 Piedod mūsu grēkus, jo arī mēs paši piedodam ikvienam, kas mums ir parādā, un neieved mūs kārdinājumā.””
5 Pēc tam viņš tiem teica: ”Pieņemsim, kādam cilvēkam ir draugs, pie kura tas pusnaktī aizietu un lūgtu: ”Draugs, aizdod man trīs maizes, 6 jo pie manis no ceļa ir iegriezies kāds draugs un man nav nekā, ko celt viņam priekšā,” — 7 bet tas no iekšpuses atbildētu: ”Liec mani mierā! Durvis jau ir aizslēgtas, un bērni ir pie manis gultā, es nevaru celties un tev kaut ko dot.” 8 Es jums saku: ja arī tas necelsies un neko nedos tāpēc, ka tas ir viņa draugs, tad viņa uzstājības dēļ gan tas piecelsies un dos, kas viņam vajadzīgs. 9 Tāpēc es jums saku: lūdziet — un jums dos, meklējiet — un jūs atradīsiet, klauvējiet — un jums atvērs. 10 Jo ikviens, kas lūdz, saņem, ikviens, kas meklē, atrod, un ikvienam, kas klauvē, atvērs. 11 Vai gan starp jums ir kāds tēvs, kas savam dēlam, ja tas lūgtu zivi, iedotu nevis zivi, bet čūsku? 12 Vai, ja tas lūgtu olu, iedotu tam skorpionu? 13 Ja pat jūs, būdami ļauni, protat saviem bērniem dot labas dāvanas, cik daudz vairāk Tēvs, kas ir debesīs, dos svēto garu tiem, kas viņu lūdz!”
14 Vēlāk viņš izdzina kādu dēmonu, kas laupīja spēju runāt. Kad dēmons bija atstājis mēmo cilvēku, tas sāka runāt, un ļaudis izbrīnījās. 15 Bet daži sacīja: ”Viņš izdzen dēmonus ar dēmonu valdnieka Belcebula palīdzību.” 16 Citi, gribēdami viņu pārbaudīt, prasīja, lai viņš parāda kādu zīmi no debesīm. 17 Zinādams, ko viņi domā, viņš tiem sacīja: ”Ikviena valsts, kas iekšēji sašķēlusies, tiks izpostīta, un nams, kas iekšēji sašķēlies, sabruks. 18 Ja nu Sātans ir nesaskaņā pats ar sevi, kā viņa valsts pastāvēs? Jo jūs sakāt, ka es izdzenu dēmonus ar Belcebula palīdzību. 19 Ja es izdzenu dēmonus ar Belcebula palīdzību, ar ko tad tos izdzen jūsu mācekļi? Tāpēc viņi būs jūsu tiesneši*. 20 Bet, ja es izdzenu dēmonus ar Dieva pirkstu, tad, jums nemanot, jau ir atnākusi Dieva valstība. 21 Ja stiprs, labi apbruņots vīrs sargā savu namu, tad viņa īpašums ir drošībā. 22 Bet, ja uzbrūk kāds stiprāks un viņu uzveic, tas paņem visus ieročus, uz kuriem viņš paļāvās, un gūto laupījumu izdala. 23 Tas, kas nav ar mani, ir pret mani, un tas, kas ar mani nesapulcē, izklīdina.
24 Kad nešķīsts gars iziet no cilvēka, tas pārstaigā izkaltušas vietas, meklēdams, kur apmesties, bet neatradis saka: ”Atgriezīšos savā mājoklī, no kura es aizgāju,” 25 un pārradies atrod to izslaucītu un izrotātu. 26 Tad viņš aiziet un paņem līdzi septiņus citus garus, kas ir vēl ļaunāki par viņu, un iegājuši tie tur mājo, un beigās šim cilvēkam klājas sliktāk nekā sākumā.”
27 Viņam runājot, kāda sieviete pūlī skaļi iesaucās: ”Laimīga tā sieviete, kas tevi ir iznēsājusi savā klēpī un barojusi ar krūti!” 28 Bet viņš atteica: ”Nē, laimīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pilda.”
29 Kad ļaužu saradās aizvien vairāk, viņš sacīja: ”Šī paaudze ir ļauna paaudze, kas grib redzēt kādu zīmi. Bet nekāda zīme tai netiks dota, izņemot Jonas zīmi. 30 Tāpat kā Jona kļuva par zīmi nīniviešiem, tā arī Cilvēka dēls būs par zīmi šai paaudzei. 31 Dienvidu ķēniņiene tiesas dienā celsies augšā līdz ar šīs paaudzes cilvēkiem un tos notiesās, jo viņa nāca no pasaules malas, lai dzirdētu Salamana gudrību, bet te, lūk, ir kas vairāk par Salamanu. 32 Nīnivieši tiesas dienā celsies augšā līdz ar šo paaudzi un to notiesās, jo, kad Jona sludināja, viņi nožēloja grēkus, bet te, lūk, ir kas vairāk par Jonu. 33 Iededzis gaismekli, neviens to neliek paslēptuvē vai zem mērāmā trauka, bet gan redzamā vietā, lai tiem, kas nāk iekšā, būtu gaisma. 34 Miesas gaismeklis ir tava acs. Ja tava acs raugās skaidri*, arī visa tava miesa ir gaiša, bet, ja tā ir vērsta uz ļaunu*, arī tava miesa ir tumša. 35 Tāpēc uzmanies, lai gaisma, kas ir tevī, nebūtu tumsa. 36 Tātad, ja visa tava miesa ir gaiša un tajā nav it nekā tumša, tā visa būs tik gaiša, it kā tevi apspīdētu gaismekļa gaisma.”
37 Kad viņš bija beidzis runāt, kāds farizejs viņu uzaicināja pie sevis uz cienastu. Iegājis pie tā, viņš atlaidās pie galda. 38 Ieraugot, ka Jēzus pirms ēšanas nemazgā rokas*, farizejs bija pārsteigts. 39 Bet Kungs tam teica: ”Jūs, farizeji, mazgājat kausa un bļodas ārpusi, bet iekšēji esat pilni ar alkatību un ļaunumu. 40 Nesaprātīgie! Vai tad tas, kurš ir radījis ārpusi, nav radījis arī iekšpusi? 41 Dodiet žēlastības dāvanas no tā, kas iekšpusē, tad arī viss pārējais jums būs tīrs. 42 Bēdas jums, farizeji! Jūs dodat desmito tiesu no mētrām, rūtām un visiem pārējiem dārza augiem, bet pametat novārtā Dieva taisnīgumu un mīlestību pret viņu. Vienu jums vajadzēja darīt, bet arī otru neatstāt neievērotu. 43 Bēdas jums, farizeji, jo jums patīk sinagogās sēdēt priekšējās vietās un saņemt sveicienus tirgus laukumos. 44 Bēdas jums, jo jūs esat kā nepamanāmi kapi, pār kuriem cilvēki staigā un to pat nenojauš.”
45 Kāds no bauslības zinātājiem iebilda: ”Skolotāj, to sacīdams, tu apvaino arī mūs!” 46 Viņš tam atbildēja: ”Bēdas arī jums, bauslības zinātāji! Jūs uzkraujat cilvēkiem grūti panesamas nastas, bet paši tām ne ar pirkstu nepieduraties.
47 Bēdas jums, jo jūs ceļat kapenes praviešiem, ko jūsu tēvi ir nogalinājuši! 48 Tātad jūs zināt savu tēvu darbus un tomēr tos atbalstāt, jo viņi nogalināja praviešus, bet jūs tiem ceļat kapenes. 49 Tāpēc arī Dievs savā gudrībā ir teicis: ”Es sūtīšu pie viņiem praviešus un apustuļus, dažus no tiem nonāvēs, dažus vajās, 50 un tāpēc no šīs paaudzes tiks prasīta atbildība par visu praviešu asinīm, kas izlietas no pasaules pirmsākumiem, 51 no Ābela asinīm līdz pat Zaharjas asinīm, kuru nogalināja starp altāri un Dieva namu.” Jā, es jums saku, to prasīs no šīs paaudzes.
52 Bēdas jums, bauslības zinātāji, jo jūs esat paņēmuši zināšanu atslēgu. Jūs paši neesat iegājuši un esat traucējuši tiem, kas gribēja ieiet.”
53 Kad viņš no turienes izgāja, rakstu mācītāji un farizeji sāka viņam mākties virsū un uzbrukt ar visādiem jautājumiem, 54 meklēdami iespēju pieķert viņu kādā vārdā.