Jehova lika Ābrahāmam upurēt savu dēlu Īzaku. Lai gan Ābrahāma sirds aiz sāpēm vai lūza, viņš bija gatavs to darīt. Dievs viņu pēdējā brīdī apturēja. Šis notikums palīdz saprast, uz kādu upuri bija gatavs Jehova. Viņš tik ļoti mīl cilvēkus, ka bija gatavs to labā ziedot savu mīļo Dēlu. (1. Moz. 22:1—18.) Pēc vairākiem gadsimtiem izraēliešiem tika dota bauslība. Tajā bija noteikts, ka Dieva kalpiem ir jāziedo dažādi upuri, lai tiktu izlīdzinātu viņu grēki. (3. Moz. 4:27—29; 17:11.) Šie upuri norādīja uz pašu izcilāko upuri, ar kura palīdzību būtu iespējams cilvēkus atbrīvot no grēka. Dieva pravieši paskaidroja, ka apsolītajam ”pēcnācējam” būs jācieš un jāmirst upura nāvē, lai glābtu cilvēkus no grēka un nāves. Mēs viņam par to esam neizsakāmi pateicīgi. (Jes. 53:1—12.) w24.08 4. lpp., 7., 8. rk.

Lasot Bībeli, mums noteikti ir jāpārdomā, kā izmantot savā dzīvē to, ko esam uzzinājuši. Mēs varam pārdomāt arī to, kā šī informācija mums varētu noderēt nākotnē. Piemēram, kad lasām Pāvila 1. vēstules tesalonikiešiem 5. nodaļu un esam izlasījuši 17. un 18. pantu, mēs varam apdomāt, cik bieži mēs lūdzam Dievu un vai mūsu lūgšanas ir dziļas. Mēs varam padomāt, par ko mēs varētu pateikties Dievam. Iespējams, mums ienāks prātā vismaz pāris konkrētas lietas, un mēs uzreiz varam Jehovam par tām pateikties. Tā, veltījuši dažas minūtes mērķtiecīgām pārdomām, mēs būsim paklausījuši Bībeles norādījumam būt ”vārda darītājiem”. Līdzīgi mēs varam rīkoties, lasīdami arī citus Bībeles fragmentus. Ik dienu cenzdamies likt lietā to, ko esam uzzinājuši, mēs pamazām kļūstam par aizvien labākiem Jehovas kalpiem. w24.09 4., 5. lpp., 9., 10. rk.

Jehova mūs ir radījis tā, ka mēs izjūtam vairāk prieka dodot nekā saņemot. Kad palīdzam ticības biedriem, mēs izjūtam dziļu gandarījumu, un mums ir ļoti patīkami, ja viņi mums pateicas. Tomēr neatkarīgi no tā, vai citi pamana mūsu labos darbus vai ne, mēs jūtamies labi, jo esam darījuši to, ko no mums gaida Jehova. Neaizmirsīsim, ka Jehova mums ”var dot daudz vairāk”, nekā esam devuši mēs. (2. Laiku 25:9.) Neviens viņu nevar pārspēt devīgumā. Turklāt ir bezgala patīkami saņemt atlīdzību no Jehovas. Centīsimies vienmēr līdzināties mūsu dāsnajam debesu Tēvam! w24.09 31. lpp., 20., 21. rk.