15. psalms beidzas ar šādu solījumu: ”Tāds cilvēks stingri stāvēs mūžam.” Ir skaidrs, ka Dievs vēlas, lai mēs būtu laimīgi, — tāpēc viņš ir izvirzījis noteiktas prasības, kas jāpilda ikvienam, kurš vēlas pie viņa mājot. Ja klausīsim viņa padomiem, viņš mūs svētīs un sargās. It visus, kas ir iemantojuši Jehovas labvēlību, gaida brīnišķīga nākotne. Ar garu svaidītajiem kristiešiem Jēzus debesīs ir sagatavojis ”daudz vietu, kur apmesties”. (Jāņa 14:2.) Savukārt tie, kas lolo cerību dzīvot mūžīgi uz zemes, pieredzēs, kā piepildās vārdi, kas rakstīti Atklāsmes 21:3. Mēs esam bezgala pateicīgi Jehovam, ka viņš mūs ir aicinājis pie sevis un ka mēs varēsim palikt viņa mājoklī mūžīgi. (Ps. 15:1—5.) w24.06 13. lpp., 19., 20. rk.

Bībelē var lasīt par to, cik dižens ir Dievs Jehova. Jehova iespaidīgā veidā atklāja savu diženumu drīz pēc tam, kad bija atbrīvojis izraēliešus no verdzības, kurā viņi atradās Ēģiptē. Iztēlosimies: vairāki miljoni izraēliešu, kas ir sapulcējušies Sīnāja kalna pakājē, gaida, kad Jehova tos uzrunās. Pār kalnu sedzas biezs mākonis, kalns sāk stipri trīcēt, un zeme zem izraēliešu kājām sāk drebēt. Acīmredzot ainu vēl iespaidīgāku padara vulkāniska darbība. Plaiksnī zibens, dārd pērkons, un gaisu tricina spēcīgas raga skaņas. (2. Moz. 19:16—18; 24:17; Ps. 68:8.) Varam tikai iedomāties, kā šīs Jehovas diženuma izpausmes ietekmēja izraēliešus! Bet kā mēs varam godināt Jehovu? Mēs godinām Jehovu, ja stāstām citiem par to, cik varens viņš ir un cik brīnišķīgas īpašības viņam piemīt, un ja turam prātā, ka viss labais, ko esam paveikuši, mums ir bijis pa spēkam tikai ar viņa atbalstu. (Jes. 26:12.) w25.01 2. lpp., 2., 3. rk.

Izraēlieši jau kādu laiku bija klejojuši pa tuksnesi, kad daudzi ievērojami vīri sacēlās pret Jehovas iecelto tautas vadītāju Mozu. Viņi sacīja: ”Visa tauta taču ir svēta, un Jehova ir tās vidū!” (4. Moz. 16:1—3.) Tiesa, Jehova visu tautu uzskatīja par svētu, tomēr viņš bija uzdevis Mozum vadīt viņa tautu. Vērsdamies pret Mozu, dumpinieki patiesībā vērsās pret Jehovu. Viņi tiecās pēc varas un ievērības, un viņiem nebija svarīgs Jehovas viedoklis. Jehova lika iet bojā gan dumpja aizsācējiem, gan vairākiem tūkstošiem viņu atbalstītāju. (4. Moz. 16:30—35, 41, 49.) Tātad ir pilnīgi skaidrs, ka Jehova nav labvēlīgs pret tiem, kas izturas ar klaju necieņu pret viņa organizāciju. w24.07 11. lpp., 11. rk.