Ja par mums spriež kļūdaini vai pret mums slikti izturas, mūs stiprina apziņa, ka Jehova zina, kā ir īstenībā, un noteiktā laikā viņš liks taisnībai triumfēt. Šī apziņa mums palīdz visu izturēt. Atstādami visu Jehovas ziņā, mēs neļaujam sirdī krāties aizvainojumam un dusmām. Ja mēs tā nedarītu, dusmas kādā brīdī izlauztos uz āru un mēs varbūt izdarītu kaut ko tādu, ko vēlāk nožēlotu. Iekšējs aizvainojums ar laiku var mums laupīt prieku un mūs attālināt no Jehovas. Protams, mēs nespējam sekot Jēzus priekšzīmei pilnībā. Reizēm mums pasprūk neapdomīgi vārdi vai arī mēs izdarām kaut ko tādu, par ko vēlāk kauns. (Jēk. 3:2.) Dažiem kristiešiem jāpieredz tādas fiziskas un emocionālas pārestības, ka nodarītā sekas zudīs tikai jaunajā pasaulē. Ja ar mums kaut kas tāds ir noticis, turēsim prātā, ka Jehova zina, ar kādām grūtībām mēs saskaramies. Arī Jēzus saprot, kādas sāpes mums jāizcieš, jo viņš pats bija pieredzējis daudz netaisnību. (Ebr. 4:15, 16.) Mēs esam priecīgi, ka Bībelē var atrast vērtīgus padomus, kuri mums lieti noder, kad pieredzam netaisnību. w24.11 6. lpp., 12., 13. rk.

Lai ”iegūtu mūžīgu dzīvi”, ir jātic tam, ko Dievs ir sūtījis. (Jāņa 3:16—18; 17:3.) Ebrejiem, kas dzirdēja Jēzus vārdus, bija grūti pieņemt domu, ka viņiem ir jāveido ticība Jēzum. Viņi Jēzum vaicāja: ”Kādu zīmi tu parādīsi, lai mēs tev ticētu?” (Jāņa 6:30.) Viņi sacīja, ka Mozus laikā Dievs viņu tēviem deva mannu, ko var salīdzināt ar maizi. (Neh. 9:15; Jāņa 6:31; Ps. 78:24, 25.) Kā redzams, viņu domas joprojām aizņēma ēdiens. Kad Jēzus pēc tam runāja par ”maizi no debesīm”, kas atšķirībā no mannas var dot mūžīgu dzīvi, viņi pat nepavaicāja, ko Jēzus ar to gribēja teikt. (Jāņa 6:32.) Viņus tik ļoti nodarbināja viņu ikdienas vajadzības, ka viņi neieklausījās tajā, ko Jēzus gribēja viņiem paskaidrot. w24.12 5., 6. lpp., 10., 11. rk.

Skolā dabaszinātņu stundās bērns uzzinās par likumiem, kas nosaka dažādas formas dabā. Piemēram, sniegpārslas pamatā ir ģeometriska struktūra, ko sauc par fraktāli. Formas, ko veido vienādi elementi, kuri atkārtojas aizvien mazākā vai lielākā mērogā, dabā ir sastopamas ļoti bieži. Bet kas ir iedibinājis likumus, kuri nosaka šādu brīnišķīgu struktūru veidošanos, un kas to visu ir radījis? Jo vairāk bērns domās par dažādām likumsakarībām dabā, jo stiprāka kļūs viņa pārliecība, ka pastāv Radītājs. Pavaicājiet bērnam: ja reiz Dievs mūs ir radījis, vai nav saprātīgi spriest, ka viņš mums ir devis vadību morāles jautājumos, lai mēs varētu būt laimīgi? Pēc tam paskaidrojiet, ka viņš mūs māca ar Bībeles starpniecību. w24.12 16. lpp., 8. rk.