Ir gudri dzīvot tā, lai iepriecinātu Jehovu. Piemēram, izvirzot pareizas prioritātes. Lai izmantotu laiku gudri, reizēm ir jāizvēlas starp divām nodarbēm, kuras pašas par sevi nav sliktas. Uz to norādīja Jēzus, kad ciemojās pie Marijas un Martas. Nav šaubu, ka Marta bija ļoti saviļņota par iespēju uzņemt Jēzu un tāpēc, gribēdama parādīt viesmīlību, centās pagatavot bagātīgu cienastu. Taču Marija nolēma izmantot šo laiku citādi — viņa ”apsēdās pie Kunga kājām un klausījās viņa vārdos”. Kaut arī Martai bija vislabākie nodomi, Marija bija ”izraudzījusies to, kas ir pats labākais”. (Lūk. 10:38—42.) Pēc kāda laika Marija, visticamāk, jau bija aizmirsusi, ko tajā reizē ēda, taču viņa noteikti nekad neaizmirsa to, ko bija mācījis Jēzus. Tāpat kā Marija augstu vērtēja iespēju būt kopā ar Jēzu, mēs augstu vērtējam laiku, ko veltām garīgām nodarbēm, jo tas ir laiks, kad esam kopā ar Jehovu. w22.01 27. lpp., 5., 6. rk.

Kaut arī Ahabs izturējās pazemīgi, viņa tālākā rīcība pierādīja, ka viņš nebija no sirds nožēlojis savus grēkus. Viņš necentās savā valstī izskaust Baala kultu un nemudināja tautu pielūgt Jehovu. Pēc Ahaba nāves Jehova darīja zināmu, kāds bija viņa viedoklis par šo cilvēku. Pravietis Jehus sacīja, ka viņš bija ”ļaundaris”. (2. Laiku 19:1, 2.) Padomāsim: ja Ahabs būtu no sirds nožēlojis savus grēkus, Jehovas pravietis viņu nekādā gadījumā nebūtu nosaucis par ļaundari, kas bija ienīdis Jehovu. Lai gan Ahabam kaut kādā mērā bija žēl, ka viņš ir rīkojies nosodāmi, tomēr viņš nebija pilnībā nožēlojis savus ļaunos darbus. Ko var mācīties no tā, kas notika ar Ahabu? Kad Ahabs dzirdēja Elijas vēsti, ka Jehova grasās iznīcināt Ahaba dzimtu, sākumā viņš pazemojās Jehovas priekšā. Tas bija pareizi, bet tas bija tikai pirmais solis, kas viņam bija jāsper. Diemžēl viņa turpmākā rīcība liecināja, ka viņš nav no sirds nožēlojis savus ļaunos darbus. Patiesa grēku nožēla sevī ietver vairāk nekā tikai īslaicīgas bēdu izpausmes. w21.10 3. lpp., 4., 5., 7., 8. rk.

Jesaja bija pravietis, un, visticamāk, viņa sievai bija līdzīgi uzdevumi, jo viņa Bībelē ir saukta par pravieti. (Jes. 8:1—4.) Viņi abi kopā no visas sirds kalpoja Jehovam. Līdzīgi mūsdienās dzīvesbiedri, kas ierāda kalpošanai Jehovam galveno vietu dzīvē, dara kalpošanā visu, kas ir viņu spēkos. Viņi var stiprināt savu paļāvību uz Jehovu, kopā pētot Bībeles pravietojumus un pārliecinoties, ka tie vienmēr piepildās. (Tit. 1:2.) Vīrs un sieva var pārdomāt, kā viņi var iesaistīties kādu Bībeles pravietojumu piepildījumā. Piemēram, viņi var dot savu ieguldījumu, lai piepildītos Jēzus pravietojums par to, ka labā vēsts par Dieva valstību tiks sludināta pa visu zemi, pirms nāks gals. Jo stiprāka būs dzīvesbiedru pārliecība, ka šis Bībeles pravietojums piepildās, jo karstāka būs viņu vēlēšanās darīt kalpošanā Jehovam visu iespējamo. w21.11 16. lpp., 9., 10. rk.