18 Bet jūs neesat pienākuši pie kalna, kas rokām sataustāms+ un deg liesmās,+ un neesat tuvojušies tumšam mākonim, biezai tumsai un vētrai,+ 19 taures skaņai+ un balsij,+ kuras sacītos vārdus dzirdot ļaudis lūdza, lai šī balss ar viņiem vairs nerunātu,+ 20 jo viņus jau tā bija pārbiedējusi pavēle: ”Pat dzīvnieks, ja tas pieskaras kalnam, ir jānomētā ar akmeņiem.”+ 21 Un skats bija tik baiss, ka Mozus teica: ”Es drebu aiz bailēm.”+