6 Jonatāns aicināja savu ieroču nesēju: ”Nāc, dosimies pāri pie šiem neapgraizītajiem+ uz viņu priekšposteni! Varbūt Jehova mums palīdzēs, jo, ja Jehova grib piešķirt uzvaru, nekas nevar viņu aizkavēt, vienalga, vai mūsu ir daudz vai maz.”+

23 un Dāvids atkal izvaicāja Jehovu, bet saņēma šādu atbildi: ”Neej tiem tieši pretī, bet apej apkārt un uzbrūc no aizmugures krūmāja* priekšā. 24 Tiklīdz tu sadzirdēsi krūmu galotnēs it kā soļu skaņu, uzreiz dodies uzbrukumā, jo Jehova būs izgājis tev pa priekšu sakaut filistiešu karaspēku.”

15 Kad Dieva vīra kalpotājs agri no rīta piecēlās un izgāja ārā, viņš ieraudzīja, ka pilsētu ir ielencis karapulks ar zirgiem un kaujas ratiem. ”Ak vai, mans kungs!” kalpotājs izsaucās. ”Ko nu lai iesāk?!” 16 Bet Elīsa atbildēja: ”Nebaidies,+ jo to, kas ir ar mums, ir vairāk nekā to, kas ir ar viņiem!”+