22 Dāvids atbildēja: ”Kamēr bērns bija dzīvs, es gavēju+ un raudāju, jo es cerēju, ka varbūt Jehova par mani apžēlosies un bērns tomēr dzīvos.+

8 Lai cilvēki tērpjas maisa drānās un apsedz ar maisa drānām lopus. Lai ikviens dedzīgi piesauc Dievu, novēršas no saviem ļaunajiem ceļiem un pārstāj rīkoties varmācīgi. 9 Kas zina, varbūt Dievs iežēlosies* un viņa karstās dusmas norims, un mēs neiesim bojā!”