32 Kad Elīsa ienāca namā, zēns gulēja viņa gultā miris.+

34 Pēc tam viņš iekāpa gultā, uzgūlās bērnam, pielika muti viņa mutei, acis — viņa acīm un plaukstas — viņa plaukstām un izstiepās pār bērnu, un bērna ķermenis sasila.+

21 Reiz, kad ļaudis grasījās apbedīt kādu vīrieti, viņi ieraudzīja sirotāju pulku, tāpēc iesvieda mirušo Elīsas kapā un aizbēga. Tiklīdz mirušais saskārās ar Elīsas kauliem, viņš atdzīvojās+ un piecēlās kājās.

15 Tad mirušais piecēlās sēdus un sāka runāt, un Jēzus to atdeva mātei.+

54 Bet viņš saņēma tās roku un iesaucās: ”Meitenīt, celies augšā!”+ 55 Tad viņā atgriezās dzīvība*,+ meitene uzreiz piecēlās,+ un Jēzus lika tai dot ēst.

28 Nebrīnieties par to, jo nāk laiks, kad visi, kas ir kapos*, dzirdēs viņa balsi+ 29 un nāks ārā: tie, kas darījuši labu, iegūs augšāmcelšanu dzīvībai, bet tie, kas darījuši ļaunu, — augšāmcelšanu tiesai.+

44 Un mirušais iznāca. Viņa kājas un rokas bija notītas ar apsējiem, un seja bija aizsieta ar lakatu. Jēzus teica: ”Atraisiet viņu un ļaujiet viņam iet!”

40 Pēteris lika visiem iziet ārā+ un, nometies ceļos, lūdza Dievu. Pēc tam viņš pagriezās pret mirušo un teica: ”Tabita, celies augšā!” Atvērusi acis, tā ieraudzīja Pēteri un piecēlās sēdus.+ 41 Pēteris pasniedza viņai roku un piecēla viņu kājās. Tad viņš pasauca svētos un atraitnes, un visi redzēja, ka Tabita ir dzīva.+

9 Pāvilam runājot, kāds jauneklis, vārdā Eitihs, kas sēdēja logā, cieši iemiga un miegā nokrita no trešā stāva. Kad Eitihu pacēla, viņš jau bija miris. 10 Bet Pāvils nokāpa lejā, noliecās pār jaunekli un, viņu apkampis,+ teica: ”Nomierinieties, viņš ir dzīvs.”+

9 Tādēļ Kristus ir miris un atkal kļuvis dzīvs, lai būtu Kungs gan pār mirušajiem, gan dzīvajiem.+

17 Ticības dēļ Ābrahāms, kad tika pārbaudīts,+ gandrīz upurēja Īzaku. Jā, tas, kurš bija priecājies, kad bija saņēmis solījumus, grasījās upurēt savu vienīgo dēlu,+

19 Bet viņš sprieda, ka Dievs viņa dēlu spēj celt augšā pat no mirušajiem, un, tēlaini runājot, no turienes viņš to arī saņēma atpakaļ*.+