17 Visbeidzot es viņiem sacīju: ”Jūs paši redzat, kādā postā mēs esam! Jeruzāleme guļ drupās, un tās vārti ir nodedzināti. Atjaunosim Jeruzālemes mūrus, lai mums vairs nebūtu jākaunas!”

 4 Ceļi, kas ved uz Cionu, skumst, jo neviens vairs nenāk uz svētkiem.+

Tās vārti ir sagrauti,+ tās priesteri bēdājas un jaunavas sēro.

Tā cieš lielas mokas.