12 Vēlāk Ēsavs aicināja: ”Dosimies ceļā, un es iešu tev pa priekšu.” 13 Bet Jēkabs atteica: ”Mans kungs, tu zini, ka man ir mazi bērni+ un manā ganāmpulkā ir zīdītājas aitas un govis. Ja kaut vienu dienu tās dzīs pārāk ātri, viss ganāmpulks būs pagalam. 14 Lai mans kungs dodas ceļā pirmais, bet es iešu lēnām, vienā solī ar ganāmpulku un bērniem, kamēr nonākšu pie mana kunga Seīrā.”+

12 Sešas dienas dari savus darbus, bet septītajā dienā nestrādā, lai atpūšas tavs vērsis un ēzelis un lai atvelk elpu tavas verdzenes dēls un ienācējs.+

4 Ja jūs redzat, ka jūsu brāļa ēzelis vai vērsis ir pakritis uz ceļa, neizliecieties to neredzam. Palīdziet viņam to piecelt!+

10 Nejūdziet arklā vērsi un ēzeli kopā!+

4 Neaizsieniet purnu vērsim, ar ko jūs kuļat labību.+

11 Kā gan man nebūtu žēl lielās pilsētas Nīnives+ — pilsētas, kurā ir vairāk nekā simt divdesmit tūkstoši iedzīvotāju, kas it nemaz neprot atšķirt labu no ļauna*, kā arī daudz lopu!”+