10 Paguli vēl mazliet, drusku vēl pasnaud,

pagulšņā, salicis rokas,+ —

11 tad nabadzība tev uzbruks kā sirotājs

un trūkums kā bruņots laupītājs.+

19 Sliņķa ceļš — vieni vienīgi ērkšķi,*+

bet taisna cilvēka taka ir līdzena kā lielceļš.+

30 Es gāju gar sliņķa lauku+

un gar tukšgalvja* vīnadārzu,

31 un, lūk, tur viss bija aizaudzis,

visur zēla vienīgi nātres,

un akmens mūris bija sabrucis.+

14 Kā durvis grozās virās,

tā sliņķis — savā gultā.+

15 Sliņķis iebāž roku bļodā,

bet pacelt to pie mutes viņam šķiet par grūtu.+