15 Jehova, viņu tēvu Dievs, atkal un atkal sūtīja pie viņiem savus vēstnešus, lai viņus brīdinātu, jo viņam bija žēl savas tautas un savas mājvietas. 16 Bet viņi apsmēja Dieva vēstnešus,+ nicināja viņa vārdus+ un ņirgājās par viņa praviešiem,+ līdz Jehova pret savu tautu iedegās tik bargās dusmās,+ ka nekas vairs nebija līdzams.

26 Bet viņi kļuva nepaklausīgi, sacēlās pret tevi+ un novērsās no tavas bauslības, nogalināja tavus praviešus, kas viņus brīdināja, lai viņi atgrieztos pie tevis, un izrādīja tev galēju necieņu.+

30 Daudzus gadus tu biji pret viņiem pacietīgs+ un ar savu garu brīdināji viņus caur saviem praviešiem, bet viņi neklausīja, tādēļ tu viņus nodevi citu tautu rokās.+

3 ”Es saņemu Jehovas vēstis jau divdesmit trīs gadus — no Jūdas ķēniņa Josijas, Amona dēla, trīspadsmitā valdīšanas gada+ līdz pat šai dienai —, un es ar tām esmu vērsies pie jums neskaitāmas reizes, bet jūs neklausāties.+