31 Ķēniņš vēl nebija beidzis runāt, kad no debesīm atskanēja balss: ”Tev, ķēniņ Nebukadnecar, tiek paziņots: ”Tev ir atņemta vara,+ 32 un tu tiec izraidīts no cilvēku vidus. Tu mitīsi pie zvēriem un ēdīsi zāli kā vērsis. Tā paies septiņi laiki, līdz tu atzīsi, ka Visaugstākajam ir vara pār cilvēku valstīm un viņš to piešķir, kuram vien vēlas.””+

33 Tas viss tūlīt piepildījās Nebukadnecara dzīvē. Viņš tika izraidīts no cilvēku vidus un ēda zāli kā vērsis. Viņu mērcēja debesu rasa, viņa mati izauga tik gari kā ērgļa spalvas, bet nagi sāka līdzināties putna nagiem.+

34 ”Kad bija pagājis noteiktais laiks,+ es, Nebukadnecars, palūkojos debesīs un man atgriezās saprāts. Es cildināju Visaugstāko un slavēju un godināju to, kurš dzīvo mūžīgi, jo viņa valdīšana ir mūžīga un viņa valsts pastāv paaudžu paaudzēs.+ 35 Visi, kas dzīvo uz zemes, nav nekas salīdzinājumā ar viņu. Gan ar debesu pulkiem, gan zemes iedzīvotājiem viņš dara, kā pašam tīk. Nav neviena, kas varētu viņu kavēt+ un viņam jautāt: ”Ko tu dari?”+