10 Kad bijām pavadījuši tur diezgan ilgu laiku, no Jūdejas atnāca kāds pravietis, vārdā Agabs.+ 11 Viņš ienāca pie mums, paņēma Pāvila jostu un, sasējis sev kājas un rokas, teica: ”Tā saka svētais gars: ”Tieši tāpat jūdi Jeruzālemē sasies vīru, kam pieder šī josta,+ un nodos viņu cittautiešu rokās.””+ 12 To dzirdējuši, gan mēs, gan vietējie brāļi lūdzāmies, lai viņš neietu uz Jeruzālemi.