1. Ķēniņu

22 Trīs gadus starp Aramu un Izraēlu nebija kara. 2 Trešajā gadā Jūdas ķēniņš Jošafats+ ieradās pie Izraēla ķēniņa.+ 3 Tad Izraēla ķēniņš teica saviem kalpiem: ”Jūs taču zināt, ka Rāmot-Gileāda+ pieder mums. Bet mēs vilcināmies to atgūt no Aramas ķēniņa.” 4 Un viņš uzrunāja Jošafatu: ”Vai tu nāksi kopā ar mani karot uz Rāmot-Gileādu?” Jošafats atbildēja Izraēla ķēniņam: ”Mēs ar tevi esam kā viens, mana tauta ir tava tauta, un mani zirgi ir tavējie.”+

5 Tomēr Jošafats Izraēla ķēniņam teica: ”Vispirms, lūdzu, noskaidro,+ ko saka Jehova!”+ 6 Tad Izraēla ķēniņš sapulcēja praviešus, kādus četrsimt vīrus, un tiem jautāja: ”Vai man iet cīņā pret Rāmot-Gileādu vai neiet?” Tie atteica: ”Ej! Jehova to nodos ķēniņa rokās!”

7 Bet Jošafats sacīja: ”Vai te nav kāds Jehovas pravietis? Vaicāsim arī viņam, ko par to saka Dievs.”+ 8 ”Ir vēl viens vīrs, ar kura starpniecību var izvaicāt Jehovu,”+ atbildēja Izraēla ķēniņš, ”bet es viņu neieredzu,+ jo viņš par mani nepravieto neko labu — tikai sliktu vien.+ Tas ir Miha, Jimlas dēls.” Taču Jošafats teica: ”Nerunā tā, ķēniņ!”

9 Tad Izraēla ķēniņš pasauca kādu galminieku un tam pavēlēja: ”Tūlīt pat atved šurp Mihu, Jimlas dēlu!”+ 10 Izraēla ķēniņš Ahabs un Jūdas ķēniņš Jošafats savos ķēniņu tērpos sēdēja troņos laukumā pie Samarijas vārtiem, un visi pravieši pravietoja viņu priekšā.+ 11 Cedekija, Kenaānas dēls, kas bija darinājis dzelzs ragus, paziņoja: ”Jehova saka: ”Ar tiem tu badīsi aramiešus, līdz būsi tos iznīcinājis!”” 12 Tāpat pravietoja visi pārējie pravieši, sacīdami: ”Ej uz Rāmot-Gileādu, un tev viss izdosies! Jehova to nodos ķēniņa rokās.”

13 Vēstnesis, kas bija devies ataicināt Mihu, tam sacīja: ”Pravieši vienā mutē paredz ķēniņam uzvaru. Runā, lūdzu, arī tu tāpat kā viņi un pravieto labu.”+ 14 Bet Miha atbildēja: ”Zvēru pie Jehovas, dzīvā Dieva, — es runāšu tikai to, ko man teiks Jehova!” 15 Kad viņš ieradās pie ķēniņa, tas viņam jautāja: ”Miha, vai mums iet cīņā pret Rāmot-Gileādu vai neiet?” ”Ej, un tev viss izdosies,” viņš atbildēja, ”Jehova to nodos ķēniņa rokās.” 16 Ķēniņš viņam sacīja: ”Cik reižu man tev jāliek zvērēt, ka tu man neteiksi neko citu kā vienīgi patiesību Jehovas vārdā?” 17 Tad Miha pavēstīja: ”Es redzēju visus izraēliešus izklīdinātus kalnos+ kā avis bez gana. Jehova ir teicis: ”Tiem vairs nav vadoņa. Lai ikviens ar mieru atgriežas savā namā!””

18 Izraēla ķēniņš vērsās pie Jošafata: ”Vai tad es tev neteicu, ka viņš par mani nepravietos neko labu, tikai sliktu?”+

19 Bet Miha sacīja: ”Tāpēc uzklausi Jehovas vēsti! Es redzēju Jehovu sēžam tronī+ un visu debesu karapulku stāvam pa labi un pa kreisi no viņa.+ 20 Jehova vaicāja: ”Kurš piemānīs Ahabu, lai viņš dotos uz Rāmot-Gileādu un pie tās kristu?” Un viens teica vienu, bet cits — kaut ko citu. 21 Tad kāds gars*+ nostājās Jehovas priekšā un teica: ”Es viņu piemānīšu.” ”Kā tu to izdarīsi?” Jehova jautāja. 22 Šis gars atbildēja: ”Es kļūšu par maldu garu visu viņa praviešu mutē.”+ Dievs teica: ”Tev tiešām izdosies viņu piemānīt. Ej un dari to!” 23 Jehova ir ielicis maldu garu visu šo praviešu mutē.+ Īstenībā Jehova tev uzsūtīs nelaimi.”+

24 Tad pienāca Cedekija, Kenaānas dēls, iesita Miham pa vaigu un sacīja: ”Vai tad Jehovas gars būtu mani atstājis, lai runātu ar tevi?”+ 25 Miha atteica: ”To tu redzēsi tajā dienā, kad būsi iebēdzis vistālākajā istabā, lai paslēptos.” 26 Izraēla ķēniņš pavēlēja: ”Ņemiet Mihu, aizvediet pie pilsētas pārvaldnieka Amona un pie Joāša, ķēniņa dēla, 27 un sakiet tiem, ka ķēniņš ir pavēlējis: ”Lieciet viņu cietumā+ un dodiet viņam maizes un ūdens devu, kas mazāka par parasto, kamēr es nebūšu atgriezies sveiks un vesels!”” 28 Bet Miha sacīja: ”Ja tu tiešām atgriezīsies sveiks un vesels, tad Jehova nav ar mani runājis.”+ Un viņš piebilda: ”Ņemiet to vērā, visi ļaudis!”

29 Pēc tam Izraēla ķēniņš un Jošafats, Jūdas ķēniņš, devās uz Rāmot-Gileādu.+ 30 Izraēla ķēniņš teica Jošafatam: ”Es iešu kaujā pārģērbies, lai mani nepazītu, bet tu gan uzvelc savu ķēniņa tērpu.” Tā nu Izraēla ķēniņš pārģērbās+ un devās kaujā. 31 Aramas ķēniņš bija devis rīkojumu saviem trīsdesmit diviem kaujas ratu vienību komandieriem:+ ”Necīnieties ne ar necilo, ne vareno, bet tikai ar Izraēla ķēniņu!” 32 Tiklīdz kaujas ratu komandieri ieraudzīja Jošafatu, viņi nodomāja: ”Tas noteikti ir Izraēla ķēniņš!” un devās ar to cīnīties. Jošafats sauca palīgā, 33 un, kad kaujas ratu komandieri saprata, ka tas nav Izraēla ķēniņš, viņi pārstāja tam sekot.

34 Bet kāds vīrs izšāva bultu un nejauši trāpīja Izraēla ķēniņam bruņu salaiduma vietā. Ķēniņš sacīja savu kaujas ratu braucējam: ”Griezies apkārt un ved mani prom no kaujas lauka, jo es esmu ievainots!”+ 35 Nikna kauja plosījās visu to dienu, un ķēniņu vajadzēja atbalstīt, lai viņš varētu nostāvēt ratos, pagriezies pret aramiešiem. Asinis no brūces satecēja kaujas ratos, un vakarā viņš nomira.+ 36 Ap saules rietu visam karapulkam tika dota pavēle: ”Ikviens uz savu pilsētu! Ikviens uz savu dzīvesvietu!”+ 37 Tā ķēniņš nomira, un viņu atveda uz Samariju; ķēniņu apglabāja Samarijā. 38 Kad kaujas rati tika mazgāti pie dīķa Samarijā, suņi uzlaizīja viņa asinis un turpat mazgājās prostitūtas,* kā jau Jehova iepriekš bija teicis.+

39 Bet pārējie Ahaba darbi, viss, ko viņš paveica, ziloņkaula pils,+ ko viņš uzcēla, un visas pilsētas, ko viņš uzbūvēja, — tas ir aprakstīts Izraēla ķēniņu hronikās. 40 Ahabs apgūlās pie saviem tēviem,+ un par ķēniņu viņa vietā kļuva viņa dēls Ahazja.+

41 Jošafats,+ Asas dēls, bija kļuvis par Jūdas ķēniņu Izraēla ķēniņa Ahaba ceturtajā valdīšanas gadā. 42 Jošafatam bija trīsdesmit pieci gadi, kad viņš sāka valdīt, un viņš valdīja Jeruzālemē divdesmit piecus gadus. Viņa māte bija Azūba, Šilhija meita. 43 Viņš it visā staigāja sava tēva Asas pēdās,+ nenovērsās no šī ceļa un darīja to, kas ir pareizs Jehovas acīs.+ Tomēr visas upurvietas netika nopostītas, un ļaudis joprojām tur ziedoja un dedzināja upurus.+ 44 Starp Jošafatu un Izraēla ķēniņu valdīja miers.+ 45 Bet pārējie Jošafata darbi, viņa varenība un tas, kā viņš karoja, — tas ir aprakstīts Jūdas ķēniņu hronikās. 46 Turklāt viņš iznīdēja no zemes netikļus*,+ kas vēl bija palikuši no viņa tēva Asas laikiem.+

47 Edomā+ tolaik nebija ķēniņa, bet tikai vietvaldis.+

48 Jošafats uzbūvēja Taršišas kuģus*, lai tie dotos uz Ofīru pēc zelta,+ taču tie tur nenonāca, jo Ecjon-Geberā kuģi tika sadragāti.+ 49 Tajā laikā Ahaba dēls Ahazja sacīja Jošafatam: ”Lai mani kalpi kuģo kopā ar taviem kalpiem!” Bet Jošafats nebija ar mieru.

50 Jošafats apgūlās pie saviem tēviem+ un tika apglabāts sava tēvutēva Dāvida pilsētā, un par ķēniņu viņa vietā kļuva viņa dēls Jorāms.+

51 Ahazja,+ Ahaba dēls, kļuva par Izraēla ķēniņu Jūdas ķēniņa Jošafata septiņpadsmitajā valdīšanas gadā, un viņš valdīja Samarijā divus gadus. 52 Viņš darīja to, kas Jehovam nepatika, un staigāja sava tēva+ un savas mātes+ pēdās, kā arī Jerobeāma, Nebāta dēla, pēdās, kurš bija pamudinājis Izraēlu grēkot.+ 53 Viņš kalpoja un zemojās Baalam,+ un viņš sadusmoja Jehovu, Izraēla Dievu,+ tāpat kā bija darījis viņa tēvs.