Marka

9 Pēc tam Jēzus tiem teica: ”Patiesi, es jums saku: daži no tiem, kas te stāv, nāvi neredzēs, kamēr nebūs ieraudzījuši Dieva valstību tās varenībā*.”+ 2 Pēc sešām dienām Jēzus paņēma līdzi Pēteri, Jēkabu un Jāni un tos vienus pašus uzveda augstā kalnā. Tur viņš to priekšā pārvērtās,+ 3 un viņa drēbes kļuva tik mirdzoši baltas, cik baltas neviens veļas mazgātājs uz zemes tās nespētu izbalināt. 4 Tiem parādījās arī Elija un Mozus, kas sarunājās ar Jēzu. 5 Pēteris, to redzēdams, vērsās pie Jēzus: ”Rabi*, mums te ir labi. Uzsliesim trīs teltis: vienu tev, vienu Mozum un vienu Elijam!” 6 Pēteris apjukumā nezināja, ko īsti sacīt, jo tie bija ļoti nobijušies. 7 Tad parādījās mākonis, kas tos aizsedza, un no mākoņa atskanēja balss:+ ”Šis ir mans mīļais Dēls.+ Klausiet viņam!”+ 8 Pēkšņi tie, paskatījušies apkārt, ieraudzīja, ka līdzās neviena cita vairs nav kā vienīgi Jēzus.

9 Kāpjot lejā no kalna, viņš mācekļiem stingri pieteica nevienam nestāstīt par redzēto,+ kamēr Cilvēka dēls nebūs piecēlies no mirušajiem.+ 10 Tie ņēma vērā šos vārdus*, tikai pārrunāja savā starpā, ko viņš bija domājis, runādams par piecelšanos no mirušajiem. 11 Mācekļi viņam jautāja: ”Kāpēc rakstu mācītāji apgalvo, ka vispirms jānākot Elijam?”+ 12 Jēzus teica: ”Elijam tiešām jānāk vispirms un viss jāatjauno.+ Bet kāpēc tad par Cilvēka dēlu ir rakstīts, ka viņam būs daudz jācieš+ un jātiek nicinātam?+ 13 Es jums saku: Elija+ jau bija atnācis, un tie izrīkojās ar viņu pēc sava prāta — tieši tā, kā par viņu ir rakstīts.”+

14 Kad viņi atgriezās pie pārējiem mācekļiem, viņi pamanīja ap tiem daudz ļaužu un rakstu mācītājus, kas ar tiem strīdējās.+ 15 Tiklīdz visi ieraudzīja Jēzu, tie bija pārsteigti un skrēja viņu sveicināt. 16 Viņš tiem vaicāja: ”Par ko jūs strīdaties?” 17 Tad viens no ļaudīm viņam atbildēja: ”Skolotāj, es pie tevis atvedu savu dēlu, jo viņu ir apsēdis gars, kas viņu padara mēmu.+ 18 Kad vien gars viņu sagrābj, tas viņu nogāž gar zemi, tā ka viņam pa muti nāk putas, viņš griež zobus un paliek bez spēka. Es taviem mācekļiem lūdzu to izdzīt, bet viņi nespēja.” 19 Jēzus tiem sacīja: ”Ak, neticīgā paaudze,+ cik ilgi man būs jāpaliek pie jums? Cik ilgi man vajadzēs jūs paciest? Vediet viņu pie manis!”+ 20 Tad tie atveda zēnu. Ieraudzījis Jēzu, gars tūlīt lika bērnam raustīties krampjos, un, nokritis zemē, viņš sāka vārtīties, un pa muti viņam nāca putas. 21 Jēzus jautāja tēvam: ”Cik sen ar viņu jau tā notiek?” Tas atbildēja: ”No bērnības. 22 Gars daudzkārt viņu ir iemetis gan ugunī, gan ūdenī, lai viņu nogalinātu. Ja tu kaut ko vari izdarīt, iežēlojies par mums un palīdzi!” 23 Jēzus teica: ”Tu saki: ja tu vari! Kas tic, tam viss ir iespējams.”+ 24 Bērna tēvs tūlīt iesaucās: ”Es ticu! Palīdzi man iegūt stiprāku ticību!”+

25 Jēzus, ievērodams, ka pie viņiem saskrien ļaudis, padzina ļauno garu ar vārdiem: ”Mēmuma un kurluma gars, es tev pavēlu iziet no viņa un vairs viņā neieiet!”+ 26 Iekliedzies un licis zēnam raustīties stipros krampjos, gars izgāja, un zēns palika guļam kā bez dzīvības, tāpēc lielākā daļa ļaužu teica: ”Viņš ir miris!” 27 Bet Jēzus satvēra viņu aiz rokas un uzcēla, un zēns piecēlās kājās. 28 Kad Jēzus bija iegājis mājā un citu nebija klāt, mācekļi viņam jautāja: ”Kāpēc mums neizdevās to izdzīt?”+ 29 Viņš tiem sacīja: ”Tādus garus nevar izdzīt citādi kā vienīgi ar lūgšanām.”

30 Viņi aizgāja no turienes un devās cauri Galilejai, bet Jēzus negribēja, lai kāds par to uzzinātu. 31 Viņš mācīja savus mācekļus un tiem teica: ”Cilvēka dēls tiks nodots ļaužu rokās, tie viņu nonāvēs,+ bet, lai gan viņš būs nonāvēts, pēc trijām dienām viņš celsies augšā.”+ 32 Tie nesaprata sacīto, bet baidījās viņam kaut ko jautāt.

33 Tad viņi nonāca Kapernaumā. Kad viņi bija kādā mājā, Jēzus mācekļiem vaicāja: ”Par ko jūs ceļā strīdējāties?”+ 34 Tie cieta klusu, jo pa ceļam savā starpā bija strīdējušies, kurš no viņiem ir galvenais*. 35 Viņš apsēdās, pasauca tos divpadsmit un sacīja: ”Ja kāds vēlas būt pirmais, tas lai ir pēdējais no visiem un visu kalps.”+ 36 Viņš pasauca kādu bērnu, nostādīja to viņu vidū un, apskāvis to, viņiem paskaidroja: 37 ”Tas, kas tādu bērnu uzņem+ manis* dēļ, uzņem arī mani, un tas, kas uzņem mani, uzņem ne tikai mani, bet arī to, kas mani ir sūtījis.”+

38 Jānis viņam teica: ”Skolotāj, mēs redzējām kādu, kas tavā vārdā izdzen dēmonus, un centāmies viņam to aizliegt, tāpēc ka viņš nav kopā ar mums.”+ 39 Bet Jēzus sacīja: ”Nevajag viņam aizliegt, jo neviens, kas manā vārdā veic kādu brīnumu, nesāks uzreiz pēc tam runāt par mani sliktu. 40 Kas nav pret mums, tas ir par mums.+ 41 Ja kāds jums dod padzerties kausu ūdens tāpēc, ka jūs piederat Kristum,+ patiesi, es jums saku: viņš nekādā ziņā nepaliks bez atlīdzības.+ 42 Bet tam, kas kļūst par klupšanas akmeni vienam no šiem mazajiem, kuri man tic, būtu labāk, ja viņam kaklā pakārtu dzirnakmeni* un viņu iemestu jūrā.+

43 Ja tava roka tev kļūst par iemeslu grēkam*, nocērt to. Ir labāk, ja tev ir viena roka, bet tu ieej dzīvībā, nekā ja tev ir abas rokas, bet tu nonāc Gehennā* — nenodzēšamā ugunī.+ 44 ——* 45 Ja tava kāja tev kļūst par iemeslu grēkam, nocērt to. Ir labāk, ja tev ir viena kāja, bet tu ieej dzīvībā, nekā ja tev ir abas kājas, bet tevi iemet Gehennā.+ 46 ——* 47 Tāpat, ja tava acs tev kļūst par iemeslu grēkam, aizmet to.+ Ir labāk, ja tev ir viena acs, bet tu tiec Dieva valstībā, nekā ja tev ir abas acis, bet tevi iemet Gehennā,+ 48 kur tārpi nemirst un uguns nenodziest.+

49 Jo ikviens tiks sālīts ar uguni.+ 50 Sāls ir laba lieta, bet, ja sāls zaudēs garšu, kā jūs to atkal padarīsiet sāļu?+ Turiet sāli sevī+ un mieru savā starpā.”+