Atklāsmes
6 Tad es redzēju, ka Jērs+ atver pirmo no septiņiem zīmogiem,+ un izdzirdēju, ka viena no četrām dzīvajām būtnēm+ pērkondimdošā balsī pavēl: ”Uz priekšu!” 2 Es ieraudzīju baltu zirgu+ — tajā sēdēja jātnieks, kam rokā bija loks. Viņam tika dots kronis,+ un viņš jāja, gūdams uzvaras, pretī savai galīgajai uzvarai.+
3 Kad Jērs atvēra otro zīmogu, es dzirdēju, ka otra dzīvā būtne+ saka: ”Uz priekšu!” 4 Tad parādījās vēl viens zirgs, ugunssarkans, un jātniekam, kas tajā sēdēja, iedeva lielu zobenu. Viņam piešķīra varu atņemt zemei mieru, lai cilvēki nogalinātu cits citu.+
5 Kad Jērs atvēra trešo zīmogu,+ es dzirdēju, ka trešā dzīvā būtne+ saka: ”Uz priekšu!” Es ieraudzīju melnu zirgu, un jātniekam, kas tajā sēdēja, rokā bija svari. 6 Tad es dzirdēju balsi četru dzīvo būtņu vidū sakām: ”Mērs kviešu* par denāriju*+ un trīs mēri miežu par denāriju. Tikai pietaupi olīveļļu un vīnu!”+
7 Kad Jērs atvēra ceturto zīmogu, es dzirdēju, ka ceturtā dzīvā būtne+ saka: ”Uz priekšu!” 8 Es ieraudzīju palsu zirgu, un tajā sēdēja Nāve. Tai sekoja kaps*. Tiem tika piešķirta vara nonāvēt ceturto daļu zemes iedzīvotāju ar zobenu, badu+ un sērgām, kā arī uzsūtīt tiem zvērus.+
9 Kad Jērs atvēra piekto zīmogu, es pie altāra+ pamatnes ieraudzīju to dvēseles*,+ kuri bija nogalināti tāpēc, ka bija klausījuši Dieva vārdiem un liecinājuši par tiem.+ 10 Tās skaļā balsī sauca: ”Visaugstais Kungs, svētais un patiesais,+ cik ilgi tu netiesāsi zemes iedzīvotājus un mūs* neatriebsi?”+ 11 Tiem iedeva garus, baltus tērpus+ un pieteica vēl nedaudz pagaidīt*, kamēr nebūs pilns viņu darbabiedru un brāļu skaits, kuriem arī jātiek nogalinātiem.+
12 Tad es ieraudzīju, ka Jērs atver sesto zīmogu. Notika spēcīga zemestrīce, saule kļuva melna kā maisa drēbe*, mēness — sarkans kā asinis,+ 13 un zvaigznes no debesīm krita zemē kā negatavas vīģes no koka, ko purina spēcīgs vējš. 14 Debesis saritinājās kā rakstu rullis un pazuda,+ un visi kalni un salas izkustējās no savām vietām.+ 15 Tad zemes ķēniņi, varasvīri, karavadoņi, bagātie un varenie, visi vergi un brīvie paslēpās alās un klintīs.+ 16 Viņi sacīja kalniem un klintīm: ”Gāzieties mums virsū+ un paslēpiet mūs no tā, kas sēž tronī,+ un no Jēra+ dusmām, 17 jo ir atnākusi viņu lielā dusmu diena!+ Kurš tajā varēs pastāvēt?”+