Jesajas
8 Jehova man teica: ”Paņem lielu plāksni+ un ar parastu irbuli* uz tās uzraksti ”Mahēr šālāl hāš baz”*. 2 Un lai to rakstveidā apstiprina uzticami liecinieki — priesteris Ūrija+ un Zaharja, Jeberehijas dēls.”
3 Tad es gulēju ar pravieti*, un tā ieņēma bērnu. Kad tā bija dzemdējusi dēlu,+ Jehova man teica: ”Nosauc viņu Mahēr šālāl hāš baz, 4 jo, pirms zēns pratīs pateikt ”tētis” un ”mamma”, Damaskas bagātības un laupījums, kas gūts Samarijā, tiks aizvesti Asīrijas ķēniņam.”+
5 Jehova mani atkal uzrunāja:
6 ”Tāpēc, ka šī tauta ir atteikusies no rāmi plūstošajiem Šīloahas* ūdeņiem+
un līksmo par Recīnu un Remaljas dēlu,+
7 Jehova liks pār to velties
varenās un plašās upes* ūdeņiem —
Asīrijas ķēniņam+ un viņa varenībai.
Tā tecēs un plūdīs tai cauri, un ūdeņi sniegsies līdz pat kaklam.+
9 Dariet ļaunu, tautas, bet ņemiet vērā: jūs tiksiet satriektas.
Klausieties visi, kas tālās zemēs!
Gatavojieties kaujai,* bet ziniet: jūs tiksiet satriekti.+
Gatavojieties kaujai, bet ziniet: jūs tiksiet satriekti.
10 Gudrojiet vien plānu — tas tiks izjaukts.
11 Jehova mani vadīja ar savu stipro roku, brīdinādams nerīkoties līdzīgi šai tautai. Viņš teica:
12 ”Nerunājiet par sazvērestību, lai gan šī tauta par to runā!
Nebaidieties no tā, no kā baidās šie ļaudis,
un netrīsiet bailēs!
13 Uzskatiet par svētu karapulku Pavēlnieku Jehovu,+
bīstieties viņu
un viņa priekšā trīsiet bailēs!”+
14 Viņš kļūs par svētnīcu,
bet arī par klupšanas akmeni
un klinti, pret ko sasitas+
abas izraēliešu valstis,
un par slazdu un cilpu
Jeruzālemes iedzīvotājiem.
15 Daudzi no tiem klups, kritīs un savainosies,
iekļūs slazdā un tiks notverti.
16 Satin uzrakstītās liecības
un aizzīmogo likumus, lai tie paliktu starp maniem mācekļiem!
17 Es gaidīšu uz Jehovu,+ kas ir novērsies no Jēkaba pēcnācējiem,+ un cerēšu uz viņu.
18 Lūk, es un bērni, ko Jehova man devis,+ esam Izraēlā zīmes+ un brīnumi, ko sagādājis karapulku Pavēlnieks Jehova, kurš mājo Cionas kalnā.
19 Varbūt jums teiks: ”Prasiet garu izsaucējiem un gaišreģiem, kas čukst un murmina.” Bet vai tad tautai nav jāprasa savam Dievam? Vai par dzīvajiem ir jāizvaicā mirušie?+ 20 Nē — ir jāiedziļinās likumos un uzrakstītajās liecībās!
Tiem, kas nerunā saskaņā ar šiem vārdiem, nav gaismas*.+ 21 Visi staigās apkārt nomocījušies un izsalkuši.+ Būdami izsalkuši un nikni, tie lādēs ķēniņu un, pavērušies augšup, lādēs savu Dievu. 22 Bet, skatoties uz zemi, tie redzēs tikai ciešanas un tumsu, bezcerību, grūtus laikus un drūmumu bez mazākā gaismas stariņa!