Esteres
1 Tas notika Ahasvēra* laikā (tā Ahasvēra, kas valdīja pār simt divdesmit septiņām provincēm+ no Indijas līdz Etiopijai*), 2 kad ķēniņš Ahasvērs sēdēja savā tronī Sūzu+ pilī*. 3 Savā trešajā valdīšanas gadā viņš visiem saviem augstmaņiem un kalpiem rīkoja dzīres, un uz tām ieradās Persijas+ un Mēdijas+ karavadoņi, dižciltīgie un provinču augstmaņi. 4 Veselas simt astoņdesmit dienas Ahasvērs tiem izrādīja savas dižās valsts bagātības un savas varenības spožumu un krāšņumu. 5 Kad šīs dienas bija aizritējušas, ķēniņš visiem, kas bija Sūzu pilī, no augstākā līdz zemākajam, savas pils dārza pagalmā sarīkoja septiņas dienas ilgas dzīres. 6 Dārzu rotāja balti lina un zili smalkas kokvilnas aizkari, kas ar sudraba gredzenos ievērtām dārga auduma un purpursarkanas vilnas auklām bija piekārti pie marmora kolonnām. Uz akmens grīdas, kas bija izlikta ar porfīru, perlamutru un baltu un melnu marmoru, stāvēja zelta un sudraba zviļņi.
7 Vīnu pasniedza zelta kausos, starp kuriem nebija divu vienādu, un ķēniņa vīns plūda straumēm, kā pienākas ķēniņa dzīrēs. 8 Bija noteikts, ka dzert neviens nav jāspiež, jo ķēniņš visiem galma pārziņiem bija norādījis, ka ikviens drīkst darīt, kā vēlas.
9 Tikmēr ķēniņiene Vašti+ Ahasvēra pilī rīkoja dzīres sievietēm.
10 Septītajā dienā, kad ķēniņš Ahasvērs, iedzēris vīnu, bija labā noskaņojumā, viņš lika, lai Mehūmāns, Bizta, Harbona,+ Bigta, Abagta, Zētars un Karkass, septiņi galminieki, kas apkalpoja pašu ķēniņu, 11 atved pie viņa ķēniņieni Vašti ar ķēnišķīgo galvasrotu* galvā. Vašti bija ļoti skaista, tāpēc viņš gribēja izrādīt viņas daiļumu augstmaņiem un pārējiem ļaudīm. 12 Galminieki nodeva viņai ķēniņa pavēli, bet Vašti atteicās ierasties. Tad ķēniņš ļoti sašuta un aizsvilās dusmās.
13 Viņš vērsās pie gudrajiem, kas pārzināja senās paražas (jo ķēniņš visos jautājumos mēdza apspriesties ar likumu un tiesas lietu zinātājiem, 14 un ķēniņa tuvākie padomnieki bija Karšna, Šētārs, Admāta, Taršišs, Meress, Marsna un Memūhāns — septiņi Persijas un Mēdijas augstmaņi,+ kas drīkstēja brīvi ierasties pie ķēniņa un ieņēma augstāko stāvokli valstī). 15 Ķēniņš jautāja: ”Kādu sodu pēc likuma ir pelnījusi ķēniņiene Vašti par to, ka nav paklausījusi ķēniņa Ahasvēra pavēlei, ko viņai nodeva galminieki?”
16 Tad Memūhāns ķēniņam un augstmaņiem sacīja: ”Ķēniņiene Vašti ir noziegusies ne vien pret ķēniņu,+ bet arī pret visiem augstmaņiem un tautām visās ķēniņa Ahasvēra valsts provincēs, 17 jo, kad visas sievas uzzinās par ķēniņienes rīcību, viņas sāks nicināt savus vīrus un teiks: ”Ķēniņš Ahasvērs lika atvest pie sevis ķēniņieni Vašti, bet viņa atteicās ierasties.” 18 Tiklīdz Persijas un Mēdijas augstmaņu sievas padzirdēs, ko ķēniņiene ir izdarījusi, viņas sāks tāpat runāt ar visiem ķēniņa augstmaņiem, un tad necieņai un sašutumam nebūs gala. 19 Ja ķēniņam labpatīk, lai pats ķēniņš izdod rīkojumu, kas tiktu ierakstīts neatsaucamajos+ Persijas un Mēdijas likumos, proti, ka Vašti nekad vairs nedrīkst nākt pie ķēniņa Ahasvēra. Bet ķēniņienes godu lai ķēniņš piešķir kādai citai, labākai par Vašti. 20 Kad ķēniņa rīkojums tiks izsludināts visā viņa plašajā valstī, visas sievas godās savus vīrus, kā augstos, tā zemos.”
21 Ķēniņam un augstmaņiem šis priekšlikums patika, un ķēniņš darīja, kā Memūhāns bija ieteicis. 22 Viņš izsūtīja vēstules uz visām ķēniņa provincēm,+ katrai provincei tās rakstībā un katrai tautai tās valodā, pavēlēdams, ka ikvienam vīram ir jābūt kungam savā namā un jārunā savas tautas valodā*.