Raudu dziesmas
א [ālef]
2 Jehova ir apklājis Cionas meitu ar dusmu mākoni.
Viņš ir nogrūdis Izraēla krāšņumu no debesīm, nogāzis to zemē.+
Dusmu dienā viņš nav pieminējis savu kājsoliņu.+
ב [bēt]
2 Jehova bez žēlastības ir nopostījis Jēkaba mājokļus,
savā niknumā sagrāvis Jūdas meitas nocietinājumus.+
Viņš ir nogāzis zemē un licis negodā valsti+ un tās vadoņus.+
ג [gīmel]
3 Karstās dusmās viņš ir atņēmis Izraēlam tā spēku*.
Viņš liedza palīdzību, kad tuvojās ienaidnieki.+
Viņa dusmas pret Jēkabu kvēloja kā uguns, kurā sadeg itin viss.+
ד [dālet]
4 Viņš ir kā ienaidnieks, kas nostiegrojis loku,
viņa labā roka — kā pretinieks, kas gatavs uzbrukt.+
ה [hē]
5 Jehova mums ir kļuvis par ienaidnieku.+
Viņš ir iznīcinājis Izraēlu,
nopostījis visus torņus
un sagrāvis nocietinājumus,
tāpēc Jūdas meita bēdājas un gauži vaimanā.
ו [vāv]
6 Viņš noplēš savu būdiņu+ kā dārza nojumi.
Viņš ir darījis galu svētkiem.+
Jehova ir nodevis aizmirstībai Cionas svētkus un sabatus
un savā dziļajā sašutumā atstūmis ķēniņus un priesterus.+
ז [zajin]
7 Jehova ir novērsies no sava altāra
un nonicinājis savu svētnīcu.+
Cionas mūrus un torņus viņš ir nodevis ienaidnieku varā.+
To klaigas Jehovas namā+ izklausās pēc svētku dienas gavilēm.
ח [hēt]
8 Jehova ir nolēmis sagraut Cionas meitas mūrus.+
Viņš ir izstiepis mērauklu,+
viņš pats ar savu roku ir postījis pilsētu.
Vaļņiem un mūriem viņš liek skumt,
tie padarīti bezspēcīgi.
ט [tēt]
9 Tās vārti ir iegrimuši zemē.+
Viņš ir salauzis un sadragājis aizšaujamos.
Tās ķēniņš un augstmaņi ir aizvesti pie tautām.+
Neviens neievēro likumus*, un pravieši no Jehovas nesaņem parādības.+
י [jod]
10 Cionas* vecākie sēž zemē un klusē.+
Viņiem mugurā maisa drānas, viņi ber sev uz galvas zemi.+
Jeruzālemes jaunavas noliekušas galvu līdz zemei.
כ [kaf]
11 Man visas acis ir izraudātas+
un iekšā viss sagriezies.
Mana sirds vai lūst aiz bēdām,* redzot manas tautas* postu,+
redzot, kā pilsētas laukumos zaudē samaņu bērni un zīdaiņi.+
ל [lāmed]
12 Tie lūdzas: ”Māt, dod ēst un dzert*!”+
Pilsētas laukumos tie saļimst kā ievainoti
un mātes rokās izdziest.
מ [mēm]
13 Jeruzālemes meita, kam lai tevi pielīdzinu?
Kādu piemēru lai minu?
Jaunava, Cionas meita, ar ko lai tevi salīdzinu tev par mierinājumu?
Tava brūce ir tik liela kā jūra.+ Kas tevi var izdziedināt?+
נ [nūn]
14 Tavu praviešu redzētās parādības bija melīgas un bezjēdzīgas.+
Viņi nenorādīja uz taviem pārkāpumiem un nepasargāja tevi no gūsta.+
Viņi tev atstāstīja melīgas un maldinošas parādības.+
ס [sāmek]
15 Garāmgājēji ļaunā priekā plaukšķina,+
šausminās+ un nievīgi krata galvu par Jeruzālemes meitu, teikdami:
”Vai šī ir tā pilsēta, kas esot bijusi pilnīga savā daiļumā — visas zemes prieks?”+
פ [pē]
16 Tavi ienaidnieki tevi izsmej.
Tie zobojas par tevi, dusmās griež zobus un saka: ”Mēs to esam aprijuši!+
Mēs tā gaidījām šo dienu!+ Nu tā ir klāt, un mēs to redzam savām acīm!”+
ע [ajin]
17 Jehova ir paveicis, ko bija nodomājis,+
un īstenojis savus draudus,+ ko bija izteicis jau sendienās.+
Viņš tevi bez žēlastības ir nopostījis.+
Ienaidnieki priecājas par tavu sakāvi — viņš ir ļāvis taviem pretiniekiem gūt virsroku.
צ [cādē]
18 Ļaudis no sirds lūdzas Jehovu. Ak, Cionas meita*!
Lai tavas asaras līst aumaļām dienu un nakti!
Raudi aizgūtnēm, neļauj asarām izsīkt!
ק [kof]
19 Celies naktī un raudi! Raudi, sākoties nakts sardzēm!
Asarām plūstot, izkrati sirdi Jehovam!
Izstiep rokas pret viņu, lūgdamās par savu bērnu dzīvību!
Tie ielu stūros saļimst aiz bada.+
ר [rēš]
20 Jehova, paraugies uz savu tautu, ko tu tik bargi esi pārmācījis!
Vai tad sievietēm jāēd savi mazuļi, bērni, ko pašas auklējušas?+
Vai Jehovas svētnīcā jātiek nogalinātiem priesteriem un praviešiem?+
ש [šīn]
21 Zēni un veci vīri miruši guļ ielās.+
Jaunavas un jaunekļi ir krituši no zobena.+
Savā dusmu dienā tu viņus esi nogalinājis, nonāvējis bez žēlastības.+
ת [tāv]
22 Tu no visām pusēm sasauc šausmas — kā ļaudis uz svētkiem.+
Jehovas dusmu dienā neizglābās neviens, nepalika dzīvs neviens pats.+
Tos, ko biju dzemdējusi un audzinājusi, nonāvēja mani ienaidnieki.+