2. Mozus

21 Šie ir tie likumi, kas tev viņiem ir jānodod.+

2 Ja kāds ir nopircis ebreju vergu,+ lai vergs tam kalpo sešus gadus, bet septītajā gadā lai viņš bez maksas aiziet brīvībā.+ 3 Ja viņš ir atnācis viens, lai viņš arī aiziet viens, bet, ja viņam ir sieva, lai sieva aiziet kopā ar viņu. 4 Savukārt tad, ja kungs viņam ir devis sievu un tā viņam ir dzemdējusi dēlus vai meitas, sieva un bērni pieder kungam, bet viņš lai aiziet viens.+ 5 Taču, ja vergs uzstāj: ”Es mīlu savu kungu, savu sievu un bērnus un negribu aiziet brīvībā!”,+ 6 tad lai kungs ved viņu Dieva priekšā, nostāda pie durvīm vai durvju stenderes un caurdur viņa ausi ar īlenu, un viņš lai paliek tam par vergu uz mūžu.

7 Ja kāds pārdod verdzībā savu meitu, lai viņa neaiziet brīvībā kā vergi vīrieši. 8 Ja tā nepatīk savam kungam un viņš negrib to par blakussievu, bet izlemj to pārdot, viņš nedrīkst to pārdot svešzemniekiem, jo viņš pret to ir izturējies nodevīgi. 9 Ja viņš to ir izraudzījies savam dēlam, lai piešķir tai meitas tiesības. 10 Ja viņš* ņem sev vēl vienu sievu, tad viņš nedrīkst pirmajai liegt neko no pienācīgā uztura, apģērba un laulāto kopdzīves.+ 11 Ja viņš tai nenodrošina šīs trīs lietas, lai tā aiziet brīvībā par velti, neko nemaksājot.

12 Ja kāds nosit cilvēku, viņam ir jāmirst.+ 13 Bet, ja viņš to ir izdarījis bez nodoma un Dievs to ir pieļāvis, es jums norādīšu vietu, kurp tāds var bēgt.+ 14 Taču, ja kāds ir iekaisis naidā pret savu tuvāko un tīšuprāt to nogalinājis,+ viņam ir jāmirst — pat ja viņu nāktos aizvest no mana altāra.+ 15 Kas sit savu tēvu vai māti, tam jāmirst.+

16 Ja kāds ir nolaupījis cilvēku,+ vienalga, vai viņš nolaupīto ir pārdevis vai tas tiek atrasts pie viņa,+ viņam ir jāmirst.+

17 Kas lād savu tēvu vai māti, tam jāmirst.+

18 Ja strīdoties viens sit otram ar akmeni vai dūri* tā, ka otrs nemirst, bet viņam kāds laiks jāpavada gultā, 19 tomēr vēlāk cietušais spēj piecelties, iziet ārā un staigāt ar spieķi, tad sitējs nav jāsoda. Viņam tikai jāatlīdzina cietušajam zaudējumi par visu darba nespējas laiku līdz pilnīgai atlabšanai.

20 Ja kāds ar nūju sit savu vergu vai verdzeni un to nosit, tas ir jāatriebj.+ 21 Bet, ja vergs nodzīvo vēl dienu vai divas, tas nav jāatriebj, jo kungs to ir pircis par savu naudu.

22 Ja vīri kaujas un savaino grūtnieci un viņa priekšlaikus dzemdē*,+ bet neviens nemirst*, vainīgajam ir jāmaksā naudas sods, ko no viņa prasa sievietes vīrs, — lai viņš to maksā pēc tiesnešu lēmuma.+ 23 Bet nāves gadījumā dodiet dzīvību* pret dzīvību.+ 24 Aci pret aci, zobu pret zobu, roku pret roku, kāju pret kāju,+ 25 apdegumu pret apdegumu, brūci pret brūci, sitienu pret sitienu!

26 Ja kāds izsit savam vergam vai verdzenei aci, lai viņš atlaiž to brīvībā, atlīdzinot par aci.+ 27 Un, ja kāds izsit savam vergam vai verdzenei zobu, lai viņš atlaiž to brīvībā, atlīdzinot par zobu.

28 Ja vērsis nobada kādu vīrieti vai sievieti, tas ir jānomētā ar akmeņiem+ un tā gaļu nedrīkst ēst, bet vērša saimnieks nav jāsoda. 29 Taču, ja vērsis jau agrāk ir badījies un saimnieks ir ticis brīdināts, bet viņš nav to uzmanījis un tas ir nobadījis kādu vīrieti vai sievieti, tad vērsis ir jānomētā ar akmeņiem un arī saimniekam ir jāmirst. 30 Bet, ja saimniekam liek maksāt izpirkumu*, lai viņš maksā par savas dzīvības izpirkšanu tik, cik no viņa prasa. 31 Ja vērsis nobada zēnu vai meiteni, ar tā saimnieku jārīkojas pēc šī paša likuma. 32 Ja vērsis nobada vergu vai verdzeni, lai vērša saimnieks maksā tā kungam trīsdesmit sudraba šekeļus*, bet vērsis ir jānomētā ar akmeņiem.

33 Ja kāds atstāj vaļā bedri vai izrok to un nenosedz un tajā iekrīt vērsis vai ēzelis, 34 lai bedres īpašnieks atlīdzina zaudējumus.+ Lai viņš samaksā par lopu tā saimniekam, bet beigtais lops lai paliek viņam. 35 Ja kāda vērsis nobada cita vērsi, dzīvais vērsis ir jāpārdod un nauda jāsadala starp abiem saimniekiem, arī beigtais lops tiem jāsadala savā starpā. 36 Taču, ja ir bijis zināms, ka vērsis mēdz badīties, bet saimnieks to nav uzmanījis, lai viņš atlīdzina zaudējumus, dodams vērsi pret vērsi, bet beigtais lops lai paliek viņam.