Ecehiēla

7 Man atkal atskanēja Jehovas vēsts: 2 ”Cilvēka dēls! Lūk, ko Visaugstais Kungs Jehova saka Izraēla zemei: ”Gals! Klāt gals visai zemei*! 3 Nu tev ir pienācis gals — es izliešu pār tevi savas dusmas, tiesāšu tevi par taviem darbiem un saukšu pie atbildības par visām tavām preteklībām. 4 Es tevi nežēlošu un nesaudzēšu,+ bet atmaksāšu tev pēc taviem darbiem un likšu tev izjust pašai savu preteklību sekas.+ Tad jums būs jāatzīst, ka es esmu Jehova.”+

5 Visaugstais Kungs Jehova saka: ”Nelaime! Tuvojas tāda nelaime, kādas vēl nav bijis!+ 6 Nāk gals! Tas pienāks un tevi pārsteigs. Redzi, tas ir jau klāt! 7 Ir pienākusi jūsu kārta, jūs, zemes iedzīvotāji! Laiks tuvojas, tā diena nāk!+ Kalnos valda apjukums, tur neskan gaviles.

8 Pavisam drīz es izliešu pār jums savas dusmas+ un ļaušu pilnu vaļu savam niknumam,+ es jūs tiesāšu par jūsu darbiem un saukšu pie atbildības par visām jūsu preteklībām. 9 Es jūs nežēlošu un nesaudzēšu,+ bet atmaksāšu jums pēc jūsu darbiem un likšu jums izjust pašiem savu preteklību sekas. Tad jums būs jāatzīst, ka es, Jehova, jūs sodu.+

10 Lūk, tā diena jau tuvojas!+ Jūsu kārta ir pienākusi, soda rīkste ir gatava, un augstprātība* ir sazēlusi! 11 Varmācība ir izaugusi par rīksti, ar ko sodīs ļaundarus.+ No viņiem nepaliks nekā — ne no viņu bagātības, ne no ļaužu pūļiem, ne no viņu dižmanības. 12 Laiks tuvojas, tā diena jau nāk! Pircējs lai nepriecājas un pārdevējs lai neskumst, jo pret viņiem visiem ir iedegušās manas dusmas.*+ 13 Kas pārdevis īpašumu, tajā vairs neatgriezīsies, pat ja paliks dzīvs, jo šī parādība ir vērsta pret viņiem visiem. Neatgriezīsies neviens, un neviens, kas noziedzies, neizglābs* savu dzīvību.

14 Kaut gan tie pūta taures+ un visi ir gatavi, neviens neiet kaujā, jo manas dusmas ir iedegušās pret viņiem visiem.+ 15 Ārā — zobens,+ iekšā — sērga un bads. Kas ir uz lauka, tie kritīs no zobena, bet tos, kas pilsētā, nonāvēs bads un sērga.+ 16 Tie, kas būs izglābušies, patversies kalnos un savu grēku dēļ vaidēs kā baloži ielejās.+ 17 Rokas visiem būs slābanas un ceļgali apslapināti*.+ 18 Apvilkuši maisa drānas,+ tie drebēs bailēs, visi būs apkaunoti, un visiem galvas būs noskūtas kailas*.+

19 Savu sudrabu viņi izmetīs uz ielas, un viņiem riebsies viņu zelts. Ne sudrabs, ne zelts viņus neizglābs Jehovas dusmu dienā.+ Tie neremdēs viņu izsalkumu un nepiepildīs vēderu, jo tie viņiem bija par klupšanas akmeni, par iemeslu grēkam. 20 Viņi lepojās ar savām greznumlietām un darināja no tām savus pretīgos tēlus — riebīgos elkus.+ Tāpēc es šo sudrabu un zeltu padarīšu viņiem derdzīgu. 21 Es to visu atdošu par laupījumu svešzemniekiem un par guvumu ļaundariem, lai viņi to apgāna.

22 Es no tiem novērsīšos,+ un mana svētā vieta* tiks apgānīta — tajā iebruks laupītāji un to apgānīs.+

23 Izgatavo važas,+ jo visā zemē līst netaisni notiesāto asinis+ un pilsētā zeļ vardarbība!+ 24 Es atvedīšu pašus briesmīgākos vīrus no citām tautām,+ un tie sagrābs viņu namus.+ Es darīšu galu vareno lepnībai, un viņu svētnīcas tiks apgānītas.+ 25 Kad mokas būs klāt, viņi meklēs mieru, bet velti.+ 26 Uzbruks nelaime pēc nelaimes, ziņas nāks cita pēc citas, un ļaudis taujās pēc praviešu redzējumiem,+ bet priesteri vairs nespēs pamācīt un vecākie — dot padomus.+ 27 Ķēniņš sēros,+ vadoņi būs izmisuši, un vienkāršajiem ļaudīm šausmās trīcēs rokas. Es rīkošos ar viņiem tā, kā viņi ir pelnījuši, un tiesāšu viņus tā, kā viņi paši ir tiesājuši. Tad viņiem būs jāatzīst, ka es esmu Jehova.””+