1. Mozus
14 Tajā laikā Šināras*+ ķēniņš Amrāfels, Ellāsāras ķēniņš Arjohs, Elamas+ ķēniņš Kedarlaomers+ un Gojīmas ķēniņš Tidāls 2 uzsāka karu ar Sodomas+ ķēniņu Beru un Gomoras+ ķēniņu Biršu, Admas ķēniņu Šinābu, Ceboīmas+ ķēniņu Šemēberu un Belas (tas ir, Coaras) ķēniņu. 3 Tie apvienojās Sidīmas ielejā,+ kur tagad ir Sāls jūra*.+
4 Divpadsmit gadus tie bija kalpojuši Kedarlaomeram, bet trīspadsmitajā tie sacēlās. 5 Četrpadsmitajā gadā Kedarlaomers un ķēniņi, kas bija viņa sabiedrotie, nāca un sakāva refajiešus Aštārot-Karnaimā, zuziešus Hāmā, emiešus+ Šāve-Kirjataimā 6 un horiešus+ Seīra kalnos+ līdz Ēl-Pārānai, kas ir pie tuksneša. 7 Pēc tam viņi griezās atpakaļ un devās uz Ēn-Mišpatu (tas ir, Kadešu),+ iekaroja visu amalekiešu+ zemi un sakāva amoriešus,+ kas dzīvoja Hacecon-Tamārā.+
8 Tad Sodomas ķēniņš, Gomoras ķēniņš, Admas ķēniņš, Ceboīmas ķēniņš un Belas (tas ir, Coaras) ķēniņš devās karagājienā un Sidīmas ielejā nostājās kaujai 9 pret Elamas ķēniņu Kedarlaomeru, Gojīmas ķēniņu Tidālu, Šināras ķēniņu Amrāfelu un Ellāsāras ķēniņu Arjohu+ — četri ķēniņi pret pieciem. 10 Sidīmas ieleja bija pilna ar asfalta* bedrēm, un, kad Sodomas un Gomoras ķēniņi sakauti metās bēgt, viņi tajās iekrita, bet atlikušie aizbēga kalnos. 11 Pēc tam uzvarētāji paņēma visu Sodomas un Gomoras mantu un pārtikas krājumus.+ 12 Viņi sagūstīja arī Ābrama brāļadēlu Latu, kas dzīvoja Sodomā,+ sagrāba viņa mantu un devās tālāk.
13 Bet kāds, kam bija izdevies aizbēgt, ieradās pie ebreja Ābrama un pastāstīja, kas noticis. Tolaik Ābrams mājoja pie amorieša Mamres dižkokiem,+ un Mamre un viņa brāļi Eškols un Ānērs+ bija Ābrama sabiedrotie. 14 Kad Ābrams dzirdēja, ka viņa radinieks*+ ir saņemts gūstā, viņš sapulcināja savus vīrus, kas bija apmācīti karot, — trīssimt astoņpadsmit kalpus, kas bija dzimuši viņa saimē, — un dzinās ienaidniekiem pakaļ līdz pat Danai.+ 15 Sadalījis vīrus grupās, viņš naktī uzbruka ienaidniekiem, sakāva tos un vajāja līdz Hobai, kas ir ziemeļos no Damaskas. 16 Viņš atguva visu mantu un tāpat arī savu radinieku Latu, viņa mantu, sievietes un pārējos gūstekņus.
17 Kad Ābrams atgriezās, sakāvis Kedarlaomeru un tā sabiedrotos, Sodomas ķēniņš izgāja viņam pretī Šāves ielejā (tas ir, Ķēniņa ielejā),+ 18 bet Salemas ķēniņš+ Melhisedeks+ iznesa maizi un vīnu; viņš bija Visaugstākā Dieva priesteris.+ 19 Tad Melhisedeks svētīja Ābramu un sacīja:
”Lai Ābramu svētī Visaugstākais Dievs,
debesu un zemes Radītājs,
20 un lai slavēts ir Visaugstākais Dievs,
kas tavus pretiniekus ir nodevis tavās rokās!”
Un Ābrams viņam deva desmito daļu no visa.+
21 Pēc tam Sodomas ķēniņš Ābramam teica: ”Atdod man ļaudis, bet mantu paturi sev.” 22 Taču Ābrams viņam atbildēja: ”Es paceļu roku un zvēru pie Jehovas, Visaugstākā Dieva, debesu un zemes Radītāja, 23 ka neņemšu neko no tā, kas tavs, ne pavedienu, ne sandaļu siksnu, lai tu neteiktu: ”Es esmu padarījis Ābramu bagātu.” 24 Neko es neņemšu! Lai man tiek vienīgi tas, ko jaunekļi jau ir apēduši. Un lai savu daļu ņem tie vīri, kas nāca ar mani, — Ānērs, Eškols un Mamre.”+